SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. decembrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Ekonomika
10
10

2021. gada tautas skaitīšanā iedzīvotājus vairs neaptaujās

Stājas spēkā 13.12.2019.

CSP infografika

2021. gadā Latvijā pirmo reizi tautas un mājokļu skaitīšana tiks veikta, izmantojot tikai administratīvos datus. To paredz 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas noteikumi, kas stājas spēkā šodien, 13. decembrī.

Tautas skaitīšana sniedz demogrāfiem, sociologiem un citiem pētniekiem plašu un neaizvietojamu datu avotu. 2021. gadā tautas skaitīšana notiks visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai nodrošinātu iespēju apkopotos datus salīdzināt. Šoreiz Latvija izlēmusi sekot Ziemeļvalstu piemēram un tautas skaitīšanu veikt, izmantojot tikai administratīvo datu avotus. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 588 “2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas noteikumi” 3. punkts.

Šī jau būs 11. tautas skaitīšana Latvijā, bet pirmā, kurā netiks pieņemts darbā neviens papildu intervētājs un netiks intervēts neviens iedzīvotājs. Piemēram, 2011. gada tautas skaitīšanā piedalījās 1600 intervētāju.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) skaidro, ka tautas skaitīšanai, kurā tiks izmantoti tikai administratīvie dati, ir vairāki ieguvumi:

  • Dati pieejami ātrāk – iedzīvotāju skaits un to raksturojošie rādītāji tiks publicēti jau 2021. gada 2. ceturksnī, savukārt iedzīvotāju ekonomiskie rādītāji – 2022. gada 2. ceturksnī.
  • Trīsreiz lētāk – 2021. gadā. tradicionālā tautas skaitīšana izmaksātu 10 miljonus eiro, savukārt, izmantojot tikai administratīvos avotus, tā izmaksās apmēram 3,5 miljonus eiro.
  • Efektīvāk – datus izmantos ne tikai tautas skaitīšanas vajadzībām, bet arī regulārajos statistiskajos izlases veida apsekojumos, tādējādi samazinot respondentu noslodzi.

Iedzīvotāji netiks traucēti

“Ik gadu atsaucības līmenis aptaujās mazinās, un iedzīvotāju nevēlēšanās piedalīties tajās liek statistiķiem domāt par to, ka valsts mērogā daudz vairāk jāstrādā, lai iedzīvotājus neapgrūtinātu ar aptaujām un nepieciešamo informāciju iegūtu jaunos, inovatīvos veidos, apvienojot informāciju no jau pieejamiem reģistriem,” secina CSP.

Tas nozīmē, ka 2021. gadā, veicot tautas skaitīšanu, iedzīvotāji netiks traucēti un viņiem nejautās informāciju, ko var iegūt no administratīvajiem datu avotiem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un citām valsts informācijas sistēmām, kurās ir pieejama informācija gan par valsts iedzīvotājiem, gan arī par viņu mājokļiem.

“Mērķis ir apzināt visus iespējamos datu avotus un izvērtēt to kvalitāti. Šobrīd tautas skaitīšanas datubāzē iekļauti dati no vairāk nekā 40 dažādiem reģistriem,” norāda CSP.

Tautas skaitīšanas galvenais uzdevums ir precizēt faktisko pastāvīgo iedzīvotāju skaitu valstī, kas mūsdienās vairs nevienā pasaules valstī nav vienkāršs uzdevums, ņemot vērā iedzīvotāju iespējas strādāt, mācīties un pārcelties no vienas valsts uz citu. Tāpēc, gatavojoties tautas skaitīšanai, norit darbs, lai vēl vairāk pilnveidotu iedzīvotāju skaita aprēķinu metodoloģiju, iekļaujot tajā papildu administratīvos datus.

CSP uzsver, ka sekmīgai reģistros balstītas tautas skaitīšanas norisei ļoti būtiska ir sadarbība ar citām iestādēm, dažādos valsts reģistros un informācijas sistēmās atrodamo datu kvalitāte un iespējas tos automātiski apstrādāt. Šobrīd atšķirība starp iedzīvotāju skaitu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā un faktisko Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu atbilstoši CSP novērtējumam ir 8%.

Kā un kādu informāciju apkopos

Ministru kabineta noteikumu 1. tabulā “Tautas un mājokļu skaitīšanas programma” uzskaitīts, kādi dati par iedzīvotājiem tiks apkopoti 2021. gada tautas skaitīšanā. Šajā tabulā iekļauta informācija gan par valsts iedzīvotājiem, gan viņu mājokļiem, taču atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām tajā nebūs valodu sadaļas.

CSP skaidro – lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju profesiju un nozari, kurā viņi strādā, galvenokārt tiks izmantoti Valsts ieņēmumu dienesta dati. Tomēr par dažās profesijās nodarbinātajiem precīzāka informācija ir atrodama citos datu avotos. Papildu informāciju par tādu profesiju pārstāvjiem kā jūrnieki, mākslinieki, reliģisko organizāciju pārstāvji, gidi, advokāti u. c. CSP iegūs, izmantojot sadarbības partneru rīcībā esošo informāciju.

Nevienā valsts reģistrā netiek apkopota visaptveroša informācija par iedzīvotāju izglītības līmeni. Lai iegūtu šādus datus, tiks izmantota CSP rīcībā esošā informācija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas un citu iestāžu dati.

Datus par mājokļiem, to veidiem un labiekārtotību CSP iegūs no Nekustamā īpašuma valsts informācijas sistēmas, nepieciešamības gadījumā tos papildinot ar iepriekšējās tautas skaitīšanas datiem un informāciju no citiem administratīvajiem avotiem. Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā iekļautie adrešu kodi ļaus sasaistīt iedzīvotāju un mājokļu informāciju. Pēc iepriekšējās tautas skaitīšanas ir atrisināta problēma ar mājokļu adresāciju, kad, piemēram, Latgalē vairākās apdzīvotās vietās mājas bija bez precīzas adreses.

Iecerēts, ka inovatīvā pieeja ļaus sagatavot tautas skaitīšanas datus ievērojami ātrāk, nekā tas bija iepriekšējā tautas skaitīšanā.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU