NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. novembrī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ekonomika
3
3

Ekonomisks lēciens vai iedzinēju loma?

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Ja salīdzina Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu inovatīvo ekonomiku pēc inovācijas spējām, Latvija apsteidz tikai Rumāniju. Arī produktivitātes līmenis Latvijas uzņēmumos ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Par to, kādi ir produktivitātes izaicinājumi Covid-19 pandēmijas laikā un pēc krīzes, prezentējot “Latvijas produktivitātes ziņojumu 2020”, diskutēja ekonomikas eksperti.

īsumā
  • Institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis pirmo pētījumu par produktivitāti, kurš ir jāiesniedz Eiropas Komisijai.
  • Koronavīrusa izraisītā pandēmija var kļūt par produktivitātes bremzētāju pasaulē, jo liela daļa līdzekļu vērsti uz uzņēmumu likviditātes un nodarbinātības nodrošināšanu.
  • Privātais sektors Latvijā vismazāk iegulda pētniecībā un attīstībā, salīdzinot ar citām ES valstīm.
  • Rēķinot faktiskajās cenās, no ES 15 attīstītāko valstu vidējā līmeņa produktivitāte Latvijā atpaliek vidēji par 50%.
  • Šobrīd ir labs laiks, lai gudri ieguldītu, stimulējot ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību. Būtu jāmainās arī valsts atbalsta kritērijiem.

Eiropas Savienības (ES) Padome 2016. gadā pieņēma lēmumu par produktivitātes padomju izveidi ES dalībvalstīs. ES ir izveidots dalībvalstu produktivitātes padomju tīkls, kurā kopš 2019. gada Latviju pārstāv Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Institūts ir sagatavojis pirmo pētījumu par produktivitāti, kurš jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK), informēja institūta direktore, profesore Inna Šteinbuka. Ziņojums klajā nāks decembra sākumā.

Turpmāk ziņojumi tiks izstrādāti reizi gadā ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi, kā arī sniegt politikas ieteikumus Latvijas valdībai.

Pandēmija bremzē produktivitāti

LU profesors Jānis Priede, runājot par globālo konkurenci Covid-19 laikā, uzsvēra, ka koronavīrusa izraisītā pandēmija var kļūt par produktivitātes bremzētāju pasaulē, jo liela daļa līdzekļu vērsti uz uzņēmumu likviditātes un nodarbinātības nodrošināšanu. Recesijas dēļ samazinās finansējums inovācijām un pētniecībai, un pandēmijas radītā nenoteiktība ir graujoša investīcijām. Pasaulē šobrīd samazinās starptautiskā darba dalīšana, atjaunojas protekcionisms.

Kādas iespējas pavērusi pandēmija? J. Priede norādīja, ka Covid-19 paātrināja digitalizācijas procesus, valdību atbalsts veicina tehnoloģisko progresu. Viens no produktivitātes virzieniem ir saistīts ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), uzsvēra J. Priede.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens minēja, ka svarīga ir digitālā attīstība: “DESI indekss parāda, ka Latvija ir iedzinējas lomā. Digitālās prasmes pasliktinās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, jo Latvija šajā jomā neko nedara. Bet digitālā transformācija ir fundamentāls jautājums produktivitātes dienaskārtībā.”

LV portāls jau rakstīja: 2020. gada DESI indekss parāda, ka iedzīvotājiem trūkst digitālo prasmju visos līmeņos, sākot no pamatprasmēm līdz augstākam līmenim. Savukārt zemais IKT speciālistu darbaspēka īpatsvars kavē digitalizāciju un produktivitāti. Latvija atpaliek no ES valstīm digitālo tehnoloģiju iespēju izmantošanā uzņēmējdarbībai. Digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvija ieņem 23. vietu ES valstu vidū, un šis rādītājs ir krietni zemāks par ES vidējo.

Izdevumi – nākotnes ieņēmumu potenciāls

Savukārt LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns un Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs profesors Gundars Bērziņš, analizējot Covid-19 ietekmi uz Latvijas ekonomiku, uzsvēra, ka pandēmijas ietekmē pieaug valsts loma, var izdzīvot tikai stiprākie uzņēmumi un mazie var izzust, mainās ekonomikas un darbaspēka struktūra. Krīzē labāk redzamas valsts pārvaldes un ekonomikas vājās vietas, pieaug sociālā un psiholoģiskā spriedze, lokālā, reģionālā un globālā nenoteiktība.

Runājot par produktivitāti un iekšzemes kopproduktu (IKP), G. Bērziņš iesaka uzturēt patēriņu, veikt investīcijas, veicināt valsts patēriņu, ierobežot atbalstu nozarēm ar augstu importa īpatsvaru. Pēc viņa domām, budžeta izdevumiem jārada nākotnes budžeta ieņēmumu potenciāls.

“Daudz lielākais Igaunijas un Lietuvas atbalsts no budžeta panāca to, ka IKP kritums ir mazāks nekā Latvijai,” norādīja G. Bērziņš. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 3,1%.

Iedzinējos kopā ar Bulgāriju

A. Ašeradens uzskata, ka Latvijai ir jāgatavojas ekonomiskajam lēcienam pēc krīzes un vakcīnas parādīšanās nākamgad – valdībai tam ir jāakumulē visa veida resursi. Politiķis norādīja, ka, analizējot ES datus par iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, Latvija visu laiku bija iedzinējos kopā ar Rumāniju un Bulgāriju. Rumānija šo iedzinēju grupu 2019. gadā pameta. “Tas ir skaidrs signāls Latvijas ekonomiskajai un politiskajai elitei par to, ka strukturēti un ļoti nopietni jādomā, kā mainīt situāciju.”

LV portāls jau rakstīja, ka patlaban IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 69%, Igaunijā – 84%, bet Lietuvā – 82% no ES vidējā līmeņa.

Izaicinājumi un stiprās puses

Savukārt EK Ekonomikas un finanšu lietu direktors Massimo Suardi norādīja, ka Latvijā produktivitāte mazāk augusi ražošanas sektorā, vairāk pakalpojumos. Gan preču, gan pakalpojumu eksportā (% no IKP) Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Viņš minēja šādus produktivitātes kāpināšanas izaicinājumus:

  • augsts ēnu ekonomikas līmenis;
  • nelielas investīcijas pētniecībā un attīstībā;
  • konkurences trūkums publiskajos iepirkumos;
  • pieaugošā reģionālā nevienlīdzība un mājokļu trūkums perifērijas reģionos;
  • iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas rada augstākas infrastruktūras izmaksas uz vienu iedzīvotāju.

Latvijas stiprās puses ir mazais valsts parāds un deficīts, elastīgs darba tirgus un liels atjaunojamo energoresursu īpatsvars.

Latvijas stiprās puses ir zemais valsts parāds un deficīts, elastīgs darba tirgus un liels atjaunojamo energoresursu īpatsvars.

Atpaliek par 50%

Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošais pētnieks un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs salīdzināja 2019. gadu ar 1996. gadu – šajā laikā produktivitāte ir pieaugusi trīs reizes. Taču kāpuma temps pēc globālas finanšu krīzes ir strauji samazinājies. Viens no iemesliem ir tas, ka pasliktinājusies kredītu pieejamība. Rēķinot faktiskajās cenās, no ES 15 attīstītāko valstu vidējā līmeņa Latvija atpaliek vidēji par 50%.

Nozaru griezumā situācija ir ļoti dažāda. Vistuvāk 2018. gadā ES vidējam produktivitātes līmenim ir lauksaimniecības, transporta un uzglabāšanas joma, bet atpaliek informācijas un komunikācijas pakalpojumu joma. Arī apstrādes rūpniecība pēdējos gados attīstās lēnāk nekā pakalpojumu nozare – tās produktivitāte 2018. gadā bija tikai 37,6% no ES vidējā nozares līmeņa.

Apstrādes rūpniecības vājums

Apstrādes rūpniecības produktivitātes līmenis ir zemāks nekā vidēji Latvijas tautsaimniecībā – tas veido tikai 89%. Tas ir izņēmums ES, jo citās dalībvalstīs apstrādes rūpniecības produktivitāte ir augstāka nekā vidēji tautsaimniecībā.

O. Barānovs norādīja, ka otrs apstrādes rūpniecības zemās produktivitātes iemesls ir nozares struktūra pēc tehnoloģiskās intensitātes – izteikti dominē zemo tehnoloģiju nozares. Apstrādes rūpniecības struktūrā augsto tehnoloģiju nozares ir tikai 13%, bet ES vidēji – 38%, savukārt, piemēram, Vācijā – pāri par 50%. “Tehnoloģisko atpalicību nevar atrisināt ne piecos, ne desmit gados. Tas prasīs lielus ieguldījumus,” tā pētnieks, piemetinot, ka viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc atpaliekam, ir zemās inovāciju spējas.

Ja salīdzina Latvijas un citu ES dalībvalstu inovatīvo ekonomiku pēc inovācijas spējām, Latvija apsteidz tikai Rumāniju. Latvijā ir vāja pētniecības iestāžu kvalitāte un starptautiskā sadarbība, vāja zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, zems līmenis pētniecības ieguldījumos.

“Eurostat” dati liecina, ka privātais sektors Latvijā vismazāk iegulda pētniecībā un attīstībā, salīdzinot ar citām ES valstīm. Latvijā 70% ieguldījumos dominē valdības un augstākās izglītības sektors.

Divi scenāriji

Nav skaidrs, kā pandēmija ietekmēs ekonomiku, uzsvēra O. Barānovs. To norāda arī EK.

Kas sagaida produktivitāti pēc pandēmijas? O. Barānovs: “Viens scenārijs – atgriežamies pie pirmskrīzes virzības, lēni konverģējam uz ES vidējo līmeni. Otrs – ieguldījumi un valsts atbalsts sekmē pāreju uz augstāku produktivitātes līmeni. Tas nozīmē, ka ieguldām gudri – cilvēkkapitālā, zaļajā kursā, digitalizācija, inovācijās.”

“Ja gribam palielināt produktivitāti, svarīgi ir mainīt ekonomikas struktūru. Valsts stimuliem ir jābūt tādiem, lai mainītos valsts ekonomiskā struktūra. Ja paliekam pie vecās struktūras, būs ļoti grūti pietuvoties ES vidējam līmenim. Šobrīd ir labs laiks, lai gudri ieguldītu, stimulējot ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību. Būtu jāmainās arī valsts atbalsta kritērijiem,” skaidroja pētnieks.

Valsts atbalsta kritēriji

“LU domnīcas LV PEAK” direktora vietnieks Oļegs Krasnopjorovs analizēja produktivitāti uzņēmumos, balstoties uz “Orbis” datubāzes analīzi par Latvijas uzņēmumu rādītājiem. Pētījums tika veikts, lai valsts varētu piedāvāt valsts atbalsta kritērijus tieši no produktivitātes veicināšanas aspekta.

Pētnieks secināja, ka lielajos uzņēmumos produktivitāte pārsvarā ir augstāka, bet vērojama milzīga asimetrija – ne lielums, ne vecums tomēr nav izšķirīgie faktori. Jo tuvāk Rīgai vai republikas pilsētai, jo produktivitāte ir augstāka. 

O. Krasnopjorovs norādīja, ka valsts atbalstu vajadzētu saņemt uzņēmumiem, kuri arī nākotnē spēs uzrādīt augstu produktivitāti. Finansējumu nevajadzētu iztērēt, atbalstot uzņēmumus, kuri nav produktīvi vai kuru saimnieciskā darbība ir apdraudēta. Vajadzētu saglabāt arī tos uzņēmumus, kuri strādā teritorijās ar augstu bezdarba līmeni.

LV portāls jau rakstīja, ka ES pandēmijas pārvarēšanai izveidojusi jaunu budžeta instrumentu – Atveseļošanas un noturības mehānismu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro, savukārt mainīgā daļa – aptuveni 0,3 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU