“Ar Latvijas digitālās transformācijas pamatnostādnēm piesakām ambiciozu izaicinājumu – kļūt par valsti, kas aktīvi piedalās pasaules kopējo zināšanu vairošanā un tehnoloģiskās attīstības virzīšanā,” akcentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. “Mums jau tagad ir, ko piedāvāt pasaulei mašīntulkošanas, dronu tehnoloģiju un elektroniskās pārvaldes jomā. Ministrijas izstrādātās pamatnostādnes ir veidotas kā stratēģija straujai izaugsmei, Latvijai kļūstot par modernas sabiedrības paraugu pasaulei.”
214 lappušu garā pamatnostādņu projekta sagatavošana tika īstenota, darba procesā iesaistot vairāk nekā 200 pārstāvju no valsts iestādēm, nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām, universitātēm u. c., informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pieci rīcības virzieni
Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka Latvijas digitālās transformācijas politiku ar mērķi identificēt jomas, kurās vajadzīga un tiek plānota rīcība, kā arī iezīmē turpmāk nepieciešamās darbības, kuru realizēšana ir atkarīga no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu, valsts budžeta un citu finanšu instrumentu pieejamības.
Pamatnostādnes noteiks vienotu valsts pārvaldes, tautsaimniecības un sabiedrības digitālās attīstības politiku, norādīts dokumentā. Tās nodrošinās iespēju apgūt nepieciešamās prasmes katram iedzīvotājam jebkurā dzīves posmā, lai viņš varētu izmantot digitālās transformācijas sniegtās iespējas, savukārt komersantiem – piemērotu digitālo vidi, kas veicinās uzņēmēju spēju izstrādāt konkurētspējīgākus pakalpojumus un risinājumus. Bet valsts pārvaldē šīs pamatnostādnes nodrošinās pāreju no iestāžu un valsts digitalizācijas risinājumiem uz atvērtu ekosistēmu izveidi.
Balstoties uz pašreizējās situācijas analīzi un ņemot vērā nākotnes izaicinājumus un iespējamos attīstības scenārijus, pamatnostādņu īstenošanai ir noteikti pieci rīcības virzieni:
- digitālās prasmes un izglītība;
- digitālā drošība un uzticamība;
- telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība;
- tautsaimniecības (tostarp valsts pārvaldes) digitālā transformācija;
- inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne.
Digitālās prasmes un izglītība
Viens no digitālās transformācijas pamatnosacījumiem – digitāli prasmīga sabiedrība. Pamatnostādnēs norādīts: lai gan arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju veic darbības tiešsaistē, saskaņā ar DESI indeksu par 2020. gadu iedzīvotājiem trūkst digitālo prasmju visos līmeņos, sākot no pamatprasmēm līdz augstākam līmenim. Savukārt zemais IKT speciālistu darbaspēka īpatsvars kavē digitalizāciju un produktivitāti.
Nav panākts būtisks progress, lai uzlabotu digitālo prasmju līmeni, kas ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES kopumā): tas ir rādītājs, kas reģistrēts kā “kritisks”.
Rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” noteiktā mērķa sasniegšanai – Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir apguvuši pamata un augstākas digitālās prasmes un ir spējīgi tās efektīvi un droši izmantot ikdienas dzīves situācijās – iezīmēti vairāki pasākumi, kas palīdzētu to panākt. Lai sekmētu sabiedrības, īpaši jauniešu, tehnoloģisko jaunradi, plānots attīstīt brīvi pieejamus moderno tehnoloģiju punktus, kas atbalstīs entuziastu iespējas realizēt savu radošo potenciālu, tāpat arī tiks radītas spējas jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, norāda VARAM.
Digitālā plaisa – gan kvalitatīvas sakaru infrastruktūras pieejamība attālajos reģionos, gan iedzīvotāju prasmes un iemaņas – vēl arvien apgrūtina pilnvērtīgu e-vides izmantošanu.
To, ka šobrīd būtiski ir paaugstināt gan valsts pārvaldes, gan komersantu, gan visas sabiedrības kompetenci digitālo tehnoloģiju jomā, kas ļautu ne tikai īstenot pamatnostādnēs noteiktos mērķus, bet arī nodrošināt ieviesto tehnoloģiju un risinājumu plašu lietojamību, uzsver valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis. Viņaprāt, digitālā plaisa – gan kvalitatīvas sakaru infrastruktūras pieejamība attālajos reģionos, gan iedzīvotāju prasmes un iemaņas – vēl arvien apgrūtina pilnvērtīgu e-vides izmantošanu.
Saziņa ar valsts pārvaldi – tikai digitāli
Valsts pārvaldes saziņa ar sabiedrību paredzēta pārsvarā digitāli, savukārt iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem jābūt tādiem, kas spēj paredzēt personas vajadzības un jau proaktīvā veidā sniedz personalizētu atbalstu, norāda VARAM.
E. Beļskis uzsver, ka dažādām iestādēm un organizācijām nereti nav vienotas pieejas pakalpojumu sniegšanai e-vidē, kā arī ikdienas darba organizācijai; mūsdienu tehnoloģijas un centralizētie risinājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti. “Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par e-pakalpojumu lietošanu un iedrošinātu to sabiedrības daļu, kas vēl nav uzsākusi e-vides lietošanu, uzticēties tai, izprast savu rīcību un veidot drošus paradumus, nepieciešama viendabīga pieeja no iestāžu un organizāciju puses,” saka LVRTC vadītājs.
Viņaprāt, būtiski ir stiprināt ātrgaitas interneta pieejamību, kā arī drošu rīku pieejamību e-pakalpojumu saņemšanai un e-komercijas attīstībai lokāli un pārrobežu līmenī.
Digitālā drošība un uzticamība
Otrajā rīcības virzienā “Digitālā drošība un uzticamība” norādīts, ka Latvijā kopš 2014. gada ir definēta kiberdrošības stratēģija. Ņemot vērā sekas, kādas valstij un sabiedrībai var nodarīt pret to vērsts kiberuzbrukums, kiberdrošība ir visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas elements.
Īstenojot dažādus pasākumus, ir plānots panākt, ka valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu noturība pret kibervides draudiem ir labā līmenī un tā tiek pastāvīgi pilnveidota atbilstoši jauniem apdraudējumiem un jaunām tehnoloģiskajām iespējām. Valsts pārvaldes un privātie sektori sadarbojas ne tikai kiberdrošības politikas veidošanā un drošības incidentu atklāšanā un novēršanā, bet arī tautsaimniecībai nozīmīgu IKT risinājumu darbības nepārtrauktības nodrošināšanā krīzes situācijās.
Telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība
Trešajā rīcības virzienā “Telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība” norādīts, ka platjoslas infrastruktūras pieejamība ir priekšnosacījums digitālās transformācijas īstenošanai, tāpēc 2021.–2027. gada attīstības plānošanas periodā jāturpina attīstīt platjoslas infrastruktūru, nodrošinot sabiedrībai piekļuvi tai nepieciešamajiem pakalpojumiem elektroniskajā vidē.
Ārkārtējā situācija ir veicinājusi digitālo transformāciju. Daudzi ir secinājuši, ka iespējams strādāt un mācīties attālināti no jebkuras vietas Latvijā. Līdz ar to ātrs un pieejams platjoslas internets reģionos ir tikpat svarīgs kā jebkura cita infrastruktūra (piemēram, labs ceļš). LV portāls par platjoslas infrastruktūras attīstību rakstīja publikācijā “Platjoslas internets reģionos nodrošināts, pakalpojumu saņēmēju – maz”.
Lai nodrošinātu sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai vismaz minimāli nepieciešamo sakaru infrastruktūras pieejamību, ir plānots:
- izstrādāt tiesisko regulējumu autonomo dronu satiksmes regulēšanai un kontrolēšanai. Jānodrošina nepārtraukts un kvalitatīvs 4G pārklājums uz visiem valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem;
- visām mājsaimniecībām nodrošināt interneta pieslēguma pieejamību ar vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabita ātrumam;
- 5G pārklājums visām lielajām pilsētu teritorijām 50% apjomā (Latvijā – Rīga, Jelgava, Liepāja, Daugavpils) un visām sauszemes transporta maģistrālēm;
- izstrādāt tiesisko regulējumu attālināti vadāmu transportlīdzekļu ekspluatācijai uz koplietošanas ceļiem un autonomi vadāmu transportlīdzekļu testēšanai.
Tautsaimniecības (tostarp valsts pārvaldes) digitālā transformācija
Latvija atpaliek no ES valstīm digitālo tehnoloģiju iespēju izmantošanā uzņēmējdarbībai. Atbilstoši DESI indeksam par 2020. gadu digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvija ieņem 23. vietu ES valstu vidū, un šis rādītājs ir krietni zemāks par ES vidējo līmeni.
Latvijas uzņēmumi pilnvērtīgi neizmanto lielo datu un mākoņdatošanas nodrošinātās iespējas. Tikai 8% uzņēmumu izmanto lielos datus (ES vidējais rādītājs – 12%) un 11% izmanto mākoņdatošanu (ES vidējais rādītājs – 18%).
Attiecībā uz e-komerciju Latvija ir uzlabojusi rezultātu par vienu procentpunktu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tiešsaistes tirdzniecībā (11%), tomēr šis rādītājs joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo (18%), liecinot, ka Latvijas uzņēmumi vēl aizvien pietiekami neizmanto iespējas, ko sniedz preču un pakalpojumu pārdošana tiešsaistē. Turklāt tiešsaistes segments veido tikai vidēji 5% no MVU apgrozījuma, savukārt visā ES tas ir sasniedzis 11%.
Eiropas Komisijas 2020. gada Eiropas Semestra ziņojumā par Latviju norādīts uz digitālo prasmju trūkumu kā inovāciju bremzējošu faktoru.
LTRK padomes loceklis Aldis Gulbis piekrīt, ka MVU darbībā Latvijā maz tiek izmantoti digitālie rīki un pakalpojumi. LTRK mēģina dažādi stimulēt un veicināt gan izpratni, gan praktisko iemaņu apgūšanu dažādās apmācībās. “Šis jautājums ir saistīts ar lēmējpersonu, īpašnieku izpratni par digitālās transformācijas pieprasījumu,” uzsver LTRK pārstāvis. Viņaprāt, digitalizācijas jautājumi var mainīt gan ikdienas paradumus, gan nodrošināt lielāku efektivitāti biznesa darbībās un plašāku redzējumu.
Pamatnostādnēs norādīts, ka tautsaimniecības (tostarp valsts pārvaldes) digitālās transformācijas mērķis ir panākt strauju progresu Latvijas tautsaimniecības digitalizācijā, tostarp valsts pārvaldes rīcībā esošos datus un digitālo pakalpojumu platformas ļaujot lietot arī komerciāliem mērķiem, piemēram, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, digitālo pakalpojumu platformu, ārvalstu identifikāciju u. c. Tiks prioritizēta plaša publiskā un privātā sektora datu kopīga izmantošana gan nacionāli, gan Eiropas Savienības līmenī, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju tiesības pārvaldīt piekļuvi saviem datiem un to izmantošanai, skaidro VARAM.
Inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne
Pamatnostādņu projektā norādīts, ka pētniecības vidē joprojām ir aktuāla zinātniskā personāla novecošanās un lēna pētniecības cilvēkkapitāla atjaunotne – aptuveni 20% pētnieku ir vecāki par 65 gadiem, no kuriem aptuveni 85% ir vadošo pētnieku amatā, kas ir augstāks rādītājs salīdzinājumā ar citām Latvijas RIS3 “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas” viedās specializācijas jomām. Pašreizējais doktora grādu ieguvēju skaits ir nepietiekams IKT jomas cilvēkkapitāla atjaunotnei.
Dokumentā šajā rīcības virzienā paredzēts šāds sasniedzamais mērķis: pielāgot pašreizējās mācību programmas atbilstoši mūsdienu un nākotnes profesiju veicamajiem uzdevumiem digitālās transformācijas jomā, veicinot IKT nozares spēju pārorientēties no koda ražošanas uz produktu un pakalpojumu attīstības biznesu. Digitāli būtu jātransformē citu nozaru speciālisti, piemēram, pielāgojot šībrīža humanitāro zinātņu programmas speciālistu sagatavošanai ar IKT nozari saistītās humanitāro zinātņu profesijās un pārkvalificējot mazāk pieprasītu profesiju speciālistus vidējas kvalifikācijas IKT nozares uzdevumu izpildei.
