Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts pārvaldes pakalpojumu portāls Latvija.lv ir vienots piekļuves punkts valsts un pašvaldību pakalpojumiem.
Vērtējot iedzīvotāju digitālās prasmes, Latvija ir viduvējība Eiropas Savienībā. Tāds atzinums izriet no Eurostat un citiem datiem, kuros Latvija ierindota zemāk par ES vidējo līmeni. Tas ir samērā dīvaini, zinot, ka internetbankas lietotāju skaits ir gandrīz pusotrs miljons, nodokļu maksātāji gada ienākumu deklarācijas izvēlas iesniegt elektroniski, sociālās apdrošināšanas un citus pakalpojumus iedzīvotāji arvien vairāk pieprasa elektroniskajā vidē, jo tā ir ērtāk.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP) par datoru un interneta lietošanu 2020. gadā rāda, ka Latvijas iedzīvotāji internetu galvenokārt izmanto e-pasta nosūtīšanai, darbībām internetbankā, preču vai pakalpojumu meklēšanai un sociālo tīklu lietošanai.
Kādu prasmju mums trūkst iepretim 444 miljoniem citu eiropiešu, un kāpēc šajā ziņā tiekam novērtēti teju kā e-analfabēti?
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) iepriekšējā gada aprakstā uzsvērts, ka digitālā saziņa ir īpaši svarīga pandēmijas laikā, kā tas bija redzams jau 2020. gadā. Digitālo rādītāju ziņā ES līderes ir Somija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Malta, Īrija un Igaunija. Šis indekss atspoguļo dalībvalstu progresu piecās galvenajās politikas jomās: savienojamība, digitālās prasmes, interneta izmantošana, ko veic privātpersonas, digitālo tehnoloģiju integrācija uzņēmumos un digitālie publiskie pakalpojumi.
Latvijā pamata un augstāko digitālo prasmju* līmeņi joprojām ir zem ES vidējiem rādītājiem. Tikai 43 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes (ES vidējais rādītājs — 58 %), un tikai 24 % ir augstas digitālās prasmes (ES vidējais rādītājs — 33 %).
Tomēr digitālo publisko pakalpojumu rādītāji Latvijai ir virs ES vidējiem rādītājiem, un kopumā ieņemam 5. vietu. Vēl labāki rezultāti šajā jomā ir bijuši tikai Igaunijai, Spānijai, Dānijai un Somijai, atspoguļots DESI ziņojumā.
Arī saskaņā ar CSP datiem 2020. gadā turpinājusi augt iedzīvotāju sadarbība ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm, izmantojot internetu. Valsts vai pašvaldību pakalpojumu sniedzēju veidlapas tiešsaistē aizpildīja 63,4 % iedzīvotāju, un gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 7,9 %.
Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts: “Valsts pārvaldes pakalpojumu portāls ir tīmekļa vietne, kas vienuviet nodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu un ar tiem saistītās informācijas pieejamību privātpersonām un valsts pārvaldei, piekļuvi e-pakalpojumiem un elektronisko saziņu starp privātpersonām un valsts pārvaldi.” Portāla tīmekļa vietnes adrese ir: https://www.latvija.lv.
Saziņas kārtība ir noteikta Iesniegumu likumā. Šo likumu piemēro arī elektroniskā veidā saņemta iesnieguma izskatīšanai, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, kā arī tad, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv).
Ieteikums iestādē vērsties elektroniski ir atrodams jebkuras valsts un pašvaldību iestādes mājaslapā.
Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) klientu ērtībai aicina izmantot e-iesniegumus VSAA pakalpojumu pieprasīšanai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests skaidro – lai bez VID starpniecības reģistrētos par elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāju tiešsaistē, ir iespējams izmantot kādu no www.latvija.lv piedāvātajām autentificēšanās iespējām, proti, internetbanku, elektronisko identifikācijas karti (eID) vai drošu elektronisko parakstu (eParakstu). Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka tai adresētos dokumentus var nosūtīt, izmantojot portāla Latvija.lv e-pakalpojumu https://www.latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP155/Apraksts, autorizējoties ar internetbanku, ievadot kā adresātu Izglītības un zinātnes ministriju un pievienojot nepieciešamos dokumentus.
Tādēļ nevar apgalvot, ka iedzīvotājiem nav pieejama informācija par elektronisku saziņu ar valsts un pašvaldības iestādēm.
Protams, ne visiem ir tam nepieciešamās prasmes, un ne visiem ir arī internets (pēc CSP datiem internets ir pieejams 89,7 % mājsaimniecību). Tāpēc ir iespējams izmantot atbalsta pakalpojumus valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros. Tas paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr. 401 par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību.
2014. gadā, kad LV portāls plaši izklāstīja, kā orientēties valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, tajā bija pieejami vairāk nekā divi tūkstoši dažādu valsts un pašvaldības iestāžu sniegto pakalpojumu jeb pakalpojumu aprakstu, kuros iestādes informē par saviem pakalpojumiem un iespējām tos saņemt. Portālā bija arī 88 e-pakalpojumi – iespēja autentificējoties iegūt personisku informāciju, elektroniski nokārtot formalitātes ar iestādēm.
Pašreiz portālā Latvija.lv ir pieejami 123 e-pakalpojumi. Valsts pārvaldes pakalpojumu katalogu veido 4052 pakalpojumu apraksti, tai skaitā 758 apraksti, kuros ietverta norāde e-pakalpojumiem, kuri ir pieejami ārpus portāla Latvija.lv, citu iestāžu portālos, informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas ir portāla Latvija.lv uzturētāja.
Raksturojot atšķirību, VRAA speciālisti norāda, ka portālā Latvija.lv ir pieejami divi katalogi:
Aprakstos ir pieejama informācija, kā lietotājs var pieteikt un saņemt pakalpojumu, kādos veidos tas ir izdarāms, – vai jānāk klātienē, vai iespējams izpildīt e-pakalpojumu utt.
Pakalpojumu katalogs ir izvietots pirmās lapas zaļajā sadaļā. Saite uz tēmām – https://latvija.lv/PPK. Pakalpojumu apraksti tiek izmantoti arī iestāžu mājaslapās, ja tās izmanto Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu, kura ir Valsts kancelejas pārziņā.
Šajā gadījumā pakalpojums ir secīgu darbību kopums, kas dod guvumu vai ir obligāts privātpersonai, un ko sniedz valsts pārvaldes pakalpojuma turētājs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem vai saskaņā ar deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem.
E-pakalpojums ir viens no konkrēta pakalpojuma kanāliem, kurā lietotājs, izmantojot elektronisko vidi, var pieprasīt un/vai saņemt noteiktu pakalpojumu.
Atbildot uz jautājumiem, – Kādu piekļuves veidu/ceļu cilvēki visbiežāk izmanto portālā Latvija.lv pakalpojuma atrašanai? Vai iedzīvotāji izvēlas iestādi, lai rakstītu tai e-iesniegumu? Vai arī meklē konkrētu pakalpojumu, piemēram, lai pieteiktos bezdarbnieka vai vecāku pabalstam? – VRAA secina, ka cilvēki ir dažādi, tomēr vairums portālu apmeklē, jo vēlas izpildīt noteiktus e-pakalpojumus.
|
Top 5 e-pakalpojumi portālā Latvija.lv 2021. gadā:
1. e-iesniegums VSAA pakalpojumiem; 2. dokumenta pārbaude nederīgo dokumentu reģistrā; 3. priekšlikuma, sūdzības, jautājuma vai lūguma iesniegšana; 4. pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts; 5. saņemtās darbnespējas lapas. |
Lielākoties portāla lietotāji, nonākot portāla pirmajā lapā, turpat meklē sev vajadzīgo informāciju. Šī iemesla dēļ ir izvietoti īsceļi (kā krāsaini baneri portāla pirmās lapas kreisajā pusē) uz populārākajiem e-pakalpojumiem, pieteikšanās e-adresei un dzīves situāciju apraksti.
Ņemot vērā Google Analytics datus, 2021. gadā no visiem portāla apmeklējumiem (kopskaitā 5 625 119, fiksēts 20. 09. 2021.), tikai 5,7% gadījumu lietotāji izmantojuši portāla meklētāju, lai atrastu sev vajadzīgo. Pārējos 94,3% gadījumos lietotāji pārvietojušies pa portāla lapām, neizmantojot meklētāja funkcionalitāti.
Jau gadu portāla Latvija.lv apmeklētājiem nāk talkā virtuālais asistents Ēriks. Ar virtuālā asistenta palīdzību portāla apmeklētājiem ir iespējams uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dažādiem e-pakalpojumiem un dzīves situācijām.
Šim asistentam izraudzītais vizuālais tēls ir burtiņš “ē” (e-pakalpojumu atpazīstamības zīme), kas apliecina, ka viņš ir e-vides asistents. Tas ir nedaudz mulsinoši, jo iedzīvotāji jau ir pieraduši, ka pakalpojumu sniedzēji virtuālos asistentus vizualizē ar bildīti. Tie ir Anete, Toms, Una, Zintis, Justs u. c., kuri “iznirst” daudzās pakalpojumu sniedzēju mājaslapās, kurās ieejam. Ēriks ir sarunvedējs ar labām manierēm, vispirms pats painteresējas, vai man kaut ko jautāsi, vai arī būs ērtāk, ja piedāvāšu konkrētas tēmas?
Kopš šī gada augusta ar Ēriku iespējams sazināties arī krievu valodā.
Kādus jautājumus cilvēki visbiežāk uzdod virtuālajam asistentam? “Vairums jautājumu Ērikam ir par slimības lapas iesniegšanu un deklarēšanos. Tāpat Ērikam bieži prasa palīdzību, lai kaut ko atrastu (arī ja ne tieši tādiem vārdiem). Ik pa laikam uzrodas kādas tēmas, kuras ir izskanējušas medijos kā aktualitātes, un iedzīvotāji par tām taujā Ērikam, piemēram, par nesen ziņoto stipendiju studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm,” norāda VRAA Administratīvā departamenta Projektu vadītājs Kristaps Prēdelis.
Portāla pirmās lapas augšējā labajā stūrī ir norāde “Mana darba vieta”. Kāda ir tās nozīme? Vai tāda ir pieejama katram portāla Latvija.lv lietotājam?
Portāla sadaļa “Mana darba vieta” tiek automātiski izveidota katram autentificētajam portāla lietotājam, tam pirmo reizi autentificējoties jeb ieejot portālā. Lietotāja darba vieta sastāv no profila informācijas, izpildīto e-pakalpojumu vēstures, e-pakalpojumos veikto maksājumu vēstures, iesniegto un saņemto iesniegumu informācijas, kā arī šajā portāla sadaļā lietotāji, kuri ir autentificējušies ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem (eParaksts mobile, eParaksts, eID), var izveidot oficiālo elektronisko adresi un to izmantot saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Visa iepriekš minētā informācija sadaļā “Mana darba vieta” tiek pakāpeniski uzkrāta portāla lietošanas laikā.
*Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam digitālās pamatprasmes tiek definētas saskaņā ar ES statistikas iestādes Eurostat izmantoto metodoloģiju, kurā “pamata digitālās prasmes” nozīmē personas spēju izmantot internetu četrās digitālās kompetences jomās – informācija, saziņa, satura radīšana un problēmu risināšana – atkarībā no darbībām, kuras persona ir veikusi pēdējo trīs mēnešu laikā. Tiek izšķirtas “pamata digitālās prasmes”, “par pamata digitālajām prasmēm augstākas digitālās prasmes” un “par pamata digitālajām prasmēm zemākas digitālās prasmes”. Personas, kuras neizmanto internetu, tiek klasificētas kā tādas, kurām nav digitālo prasmju.
