NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Atkritumi
6
6

Pāreja uz aprites ekonomiku – vai būs viegli mainīt “Paņem, izmanto, izmet” domāšanu

Pēdējā desmitgadē esam izveidojušies par kārtīgu patērētājsabiedrību, neatpaliekot no Rietumu valstīm. Pirms pieciem, sešiem gadiem bijām to Eiropas Savienības valstu skaitā, kas vismazāk rada atkritumus uz vienu iedzīvotāju, savukārt tagad gadā radīto atkritumu apjoms uz vienu cilvēku pārsniedz 400 kilogramus.

LV portāla infografika

Lai veicinātu tautsaimniecības pāreju uz aprites ekonomiku, valdībā ir pieņemts rīcības plāns 2020.–2027. gadam. Ekonomiskajai attīstībai, kura līdz šim ir balstījusies uz lineāro pieeju un kuru raksturo princips “Paņem, izmanto, izmet”, būtu jādarbojas tā, lai radītu pēc iespējas mazāk atkritumu un nodrošinātu ilglaicīgu un racionālu resursu izmantošanu.

īsumā
  • Plāna mērķis ir izveidot rīcībpolitikas ietvaru, lai nodrošinātu tādu darbības vidi, kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas “Zaļā kursa” īstenošanā.
  • Plāns nosaka galvenos septiņus rīcības virzienus un pasākumus aprites ekonomikas ieviešanai.
  • Līdz 2022. gada 30. oktobrim paredzēts izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā pasākumu plānu aprites ekonomikas attīstībai Latvijā.
  • Finansējumu – 40 miljonus eiro –, kas nepieciešams, lai īstenotu rīcības plānu 2020.–2027. gadam, paredzēts iegūt no ES fondu līdzekļiem.
  • Aprites ekonomikas plāns ir solis pareizajā virzienā, jo uzmanība tiek pievērsta ne tikai atkritumu apsaimniekošanai, bet arī ilgtspējīgai resursu izmantošanai un patēriņa kultūras maiņai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā dokumenta “Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam” mērķis ir izveidot rīcībpolitikas ietvaru, lai nodrošinātu tādu darbības vidi, kas veicinātu valsts pāreju uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas “Zaļā kursa” īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, norādīts dokumentā.

Eiropas “Zaļā kursa” mērķus Latvijā palīdzēs īstenot jau izstrādātie dokumenti – Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam un Aprites ekonomikas stratēģija.

“Pārdomāta aprites ekonomikas ieviešana ir kā atbilde uz ražošanas un patēriņa negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi. Aprites ekonomikas iedzīvināšana nozīmē lietderīgu un atkārtotu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu tiktu noglabāti poligonos vai nonāktu atpakaļ vidē,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. “Otrreizēja izejvielu pārstrāde ne tikai ļaus panākt ilgāku saražoto produktu izmantošanu ekonomikā, bet arī veicinās jaunu nozaru un darbavietu rašanos, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecību kopumā.”

Kas ir aprites ekonomika

Rīcības plānā aprites ekonomika tiek definēta kā ilgtspējību veicinošs attīstības modelis, kura būtība ir produktu, materiālu un resursu vērtības noturēšana ekonomikā pēc iespējas ilgāk, vienlaikus samazinot gan izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu, gan arī ietekmi uz vidi.

Rīcības plānā ir iekļauta informācija par starptautisko un Eiropas Savienības (ES) politiku kontekstu aprites ekonomikas jomā, analizēta situācija Latvijā un noteikti galvenie rīcības virzieni un pasākumi aprites ekonomikas veicināšanai, kā arī atbildīgās un iesaistītās institūcijas specifisku uzdevumu īstenošanai. Tas sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā valdības rīcības plāna 63.2. pasākumam.

Līdz 2022. gada 30. oktobrim plānots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā pasākumu plānu aprites ekonomikas attīstībai Latvijā.

Darbības virzieni

Plāns nosaka galvenos septiņus rīcības virzienus un pasākumus aprites ekonomikas ieviešanai:

  • pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu apsaimniekošanu;
  • resursu produktivitātes uzlabošana visās tautsaimniecības nozarēs, veicinot pētniecības un inovācijas attīstību;
  • priekšnoteikumu veidošana otrreizējai preču izmantošanai;
  • pārejas no preču pirkšanas uz pakalpojumiem veicināšana;
  • materiālu, procesu un atkritumu pārvaldības uzlabošana prioritārajās nozarēs;
  • pašvaldību lomas stiprināšana aprites ekonomikas principu ieviešanā;
  • sabiedrības iesaiste, informēšana un izglītošana.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsver, ka pāreja uz aprites ekonomiku jāuztver kompleksi. “Galvenais ir mainīt ražotāju un patērētāju domāšanas paradigmu, attieksmi pret precēm un pakalpojumiem, veidojot paradumu izmantot tos pēc iespējas ilgāk. Kamēr mūsu attieksme ir tāda pati, nekas nemainīsies,” saka R. Vesere.

Viņa skaidro, ka pieejas maiņu var īstenot divējādi – ar normatīviem nosakot ierobežojumus un prasības vai arī izglītojot patērētāju, kāpēc jāmaina attieksme pret patēriņu. “Pēdējā desmitgadē esam izveidojušies par kārtīgu patērētājsabiedrību, neatpaliekot no Rietumu valstīm. Pirms pieciem, sešiem gadiem bijām to ES valstu skaitā, kas vismazāk rada atkritumus uz vienu iedzīvotāju, savukārt tagad gadā radīto atkritumu apjoms uz vienu cilvēku pārsniedz 400 kilogramus.”

Plāna īstenošanai – 40 miljoni eiro

Plāns papildina Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam, kurš šobrīd ir izstrādes stadijā un kurā uzsvars likts uz materiālu aprites cikla noslēguma posmiem, galvenokārt uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu, it īpaši attiecībā uz atkritumu dalīto vākšanu, pārstrādes jaudu palielināšanu un apglabājamo atkritumu daudzumu samazināšanu.

Finansējumu – 40 miljonus eiro –, kas nepieciešams, lai īstenotu rīcības plānu 2020.–2027. gadam, paredzēts iegūt no ES fondu līdzekļiem. R. Vesere uzsver, ka tiks atbalstītas dažādas aktivitātes, piemēram, ekodizaina principu, dažādu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu ieviešana ražošanā, iepakojuma materiāla ietilpības samazināšana un pārstrāde, kā arī darbības, kas saistītas ar pārtikas un būvniecības atkritumu otrreizēju izmantošanu.

Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī plastmasai. “Dosim priekšroku tādas plastmasas lietošanai, kas ir pārstrādājama. Veidosim attiecīgu dabas resursu nodokļu politiku,” uzsver R. Vesere.

LV portāls jau rakstīja: lai samazinātu plastmasas radīto vides piesārņojumu, no 2021. gada 5. jūlija visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, būs aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus un galda piederumus, izņemot glāzītes. Tāpat tiks ierobežots citu plastmasas izstrādājumu, piemēram, pārtikas iepakojumu, patēriņš.

Solis pareizajā virzienā

Biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga vērtē, ka aprites ekonomikas plāns 2020.–2027. gadam ir solis pareizajā virzienā, jo uzmanība tiek pievērsta ne tikai atkritumu apsaimniekošanai, bet arī ilgtspējīgai resursu izmantošanai un patēriņa kultūras maiņai. Taču viņš norāda: plāns nerada skaidrību, kā noteiktajā laikā spēsim mainīt patērētāju kultūru, samazināt radīto atkritumu apjomu vai mainīt ekonomisko struktūru uz nozarēm, kas no izmantotajiem resursiem spēj radīt augstāku pievienoto vērtību.

J. Brizga uzskata, ka ir svarīgi arī nodrošināt, lai aprites ekonomika nekļūst par šauru nišas aktivitāti, bet tiktu attiecināta uz ekonomiku un sabiedrību kopumā. “Būtiski ir izskaust jebkādu iniciatīvu un projektu attīstību, kas apdraud aprites ekonomikas ieviešanu. Piemēram, atkritumu sadedzināšana ir pilnīgā pretrunā ar aprites ekonomiku, jo tādā veidā dabas resursi tiek neatgriezeniski iznīcināti,” tā nevalstiskās organizācijas pārstāvis.

Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs norāda, ka pietiekami liela uzmanība nav pievērsta atkārtotai iepakojuma izmantošanai. “Jaunie depozīta sistēmas noteikumi paredz, ka ražotājiem tikai 5% no stikla taras būs jānodod atkārtotai izmantošanai. Tas šķiet ļoti pieticīgs rādītājs, ja vēlamies virzīties aprites ekonomikas virzienā. Piemēram, Austrija savos plānos paredz, ka līdz 2023. gadam 25% dzērienu tiks pārdoti atkārtoti uzpildāmās pudelēs (55% 2030. gadā),” saka J. Brizga.

Nepietiekami finanšu instrumenti

Arī “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsver, ka jebkuras iniciatīvas, kas vērstas uz pāreju no lineārās uz aprites ekonomiku, vērtējamas pozitīvi un ES mērķi šajā jomā ir noteikti ļoti ambiciozi.

Viņaprāt, šobrīd galvenā problēma straujākai virzībai uz aprites ekonomikas ieviešanu Latvijā ir nepietiekamie valsts politikas, tostarp finansiālie un ekonomiskie, instrumenti, kas stimulētu atkritumu šķirošanu (arī poligonos), otrreizējo izejvielu pārstrādi un arī tālāku pārstrādāto izejvielu izmantošanu jaunu preču ražošanā, būvniecībā u. c. nozarēs, kas lielā mērā savu darbību balsta tieši primāro jeb dabas resursu patēriņā.

“Lai arī kopumā VARAM izstrādātais rīcības plāns vērtējams pozitīvi, būtu gribējies redzēt drosmīgākus un inovatīvākus risinājumus, piemēram, attiecībā uz plašāku otrreizējo izejvielu izmantošanu. Te risinājums var būt gan zaļais iepirkums, kas šobrīd vairāk tiek izmantots ekoprodukcijas iegādē valsts/pašvaldību iestāžu vajadzībām, taču neapgūts segments ir otrreizējo izejvielu izmantošana, piemēram, būvniecībā un ceļu būvē,” saka M. Simanovičs.

“Eco Baltia grupas” pārstāvja skatījumā jāsāk diskutēt par to, ka noteiktām produktu un iepakojumu kategorijām ražotājiem jānodrošina pārstrādāto izejvielu piejaukums vismaz minimālā apjomā. Būtu jāturpina arī poligonu reforma, samazinot kopējo poligonu skaitu Latvijā, katrā novadā atstājot pa vienam poligonam, nodrošinot nepieciešamās investīcijas to attīstībai un efektivitātei.

Joprojām valstiski skaidru pozīciju un virzību “Eco Baltia grupa” sagaida atkritumu apsaimniekošanas tirgus paplašinājuma jomā: valstij jānodrošina konkurence pakalpojumu sniedzēju izvēles procesā (iepirkumi). Pārliecinošāka virzība būtu nepieciešama arī dabas resursu nodokļa politikā, piemēram, regulējot pirmreizējo dabas resursu ieguvi, nepārstrādājamā iepakojuma izmantošanu, atkritumu noglabāšanu poligonos, kā arī paplašinot ražotāju atbildības sistēmu.

Var radīt izaicinājumus

Rīcības plāna sadaļā “Materiālu patēriņš un resursu produktivitāte” teikts, ka zemā ražošanas produktivitāte Latvijā, salīdzinot ar ES vidējo rādījumu, tieši ietekmē resursu produktivitāti, kas ir aprites ekonomikas rādītājs. Lai arī komersanti ir ieinteresēti samazināt savas ražošanas izmaksas un to arī dara, tomēr attiecībā uz resursu efektivitātes pasākumu ieviešanu Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi ierindojas pēdējā desmitniekā ES mērogā.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ieskatā vides saglabāšana, mērķtiecīga un gudra resursu izmantošana ir pareizais virziens, tomēr vienlaikus šo mērķu sasniegšana nevar kļūt par uzņēmējdarbības pašmērķi un radīt papildu izmaksu slogu uzņēmumiem un patērētājiem. Šobrīd Eiropā nospraustie sasniedzamie “zaļie mērķi” noteikti augsti, un tie uzņēmumiem, īpaši zemāk attīstīto tehnoloģiju sektorā, var radīt izaicinājumus.

“Aprites ekonomikas koncepts ir stratēģisku darbību kopums gudrākai un ilgspējīgai resursu patērēšanai,” saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. “Jau šobrīd Latvijas uzņēmumi savā darbībā izmanto aprites ekonomikas principus, tomēr apgalvot, ka tuvākajos gados sasniegsim pilnīgu mazatlikumu vai pat bezatlikumu ražošanu, ir grūti. Nozīme šo mērķu sasniegšanā ir atbalstam, gan informatīvam, gan finansiālam, kas uzņēmumiem būs pieejams, lai šos principus īstenotu bez papildu izmaksām, kas var ietekmēt preces vai pakalpojuma cenu patērētājam.”

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU