NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Veselība
4
4

Aizsarglīdzekļu iepirkumos Valsts kontrole saredz korupcijas risku

FOTO: Freepik

Vērtējot, vai Nacionālais veselības dienests (NVD) aizsardzības līdzekļu piegādes procesā ir pamatoti izlietojis Covid-19 pandēmijas apkarošanai piešķirto papildu valsts finansējumu, Valsts kontrole ir konstatējusi, ka iestādes vadītājs lēmumus ir pieņēmis vienpersoniski un trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, kas vedina uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku. Savukārt Veselības ministrija šo situāciju skaidro ar ārkārtējiem apstākļiem, kuros NVD veica iepirkumu, kad izšķirīga loma bija spējai pieņemt lēmumus un ātrāk panākt rezultātu.

īsumā
  • Valsts kontrole ir uzsākusi publiskot ziņojumus, kuros vērtēta pandēmijas apkarošanai piešķirtā papildu valsts budžeta finansējuma izlietojuma pamatotība.
  • Visa iepirkuma procesa laikā lēmumu pieņēmēju darbības un lēmumi Nacionālajā veselības dienestā netika dokumentēti pat minimālā apjomā.
  • Visa iegūtā informācija ir nodota Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kura ir sākusi resorisko pārbaudi.
  • Veselības ministrija: Nacionālajā veselības dienestā individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums tika veikts ārkārtējos apstākļos, kad izšķirīga loma bija spējai pieņemt lēmumus un ātrāk panākt rezultātu.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa 20. jūlija preses konferencē paziņoja, ka ar revīzijas “Individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsargmasku un respiratoru) piegādes process veselības resorā” starpziņojumu Valsts kontrole (VK) ir uzsākusi publiskot ziņojumus, kuros vērtēs, vai pandēmijas apkarošanai piešķirtais papildu valsts finansējums ir izlietots pamatoti. Lielākā daļa pārbaužu tiks veikta ikgadējo finanšu revīziju laikā, un starpziņojumi tiks publiskoti gan šogad, gan nākamgad.

VK ir identificējusi galvenos finansējuma avotus, un atbilstoši tiem ir plānotas pārbaudes. Viens no krīzes pārvarēšanas finansējuma avotiem ir valsts budžeta programma “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, no kura līdz 2020. gada 30. jūnijam atbilstoši Ministru kabinetā (MK) pieņemtajiem lēmumiem kopā piešķirti 385,5 miljoni eiro. Izmaksas, kuras tiek segtas no minētajiem līdzekļiem, ir, piemēram, aizsarglīdzekļi (maskas un respiratori), kā arī dīkstāves pabalsti.

Otra izdevumu kategorija, kuru vētīs VK, ir attīstības izdevumi – vai budžeta līdzekļi tiek tērēti atbilstoši piešķīrumu mērķiem.

Savukārt trešais VK darbības virziens būs vērtēt budžeta bāzes izdevumus: vai tie ārkārtējās situācijas laikā ir bijuši nepieciešami un vai ir pamatoti.

VK vētīs ne tikai ministriju un centrālo iestāžu, bet arī kapitālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu.

Apgrūtināta aizsarglīdzekļu piegāde

Jāatgādina, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2. martā. Tā kā Pasaules veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus, Latvijas valdība 12. martā pieņēma lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim. Pēc tam ārkārtējo situāciju pagarināja līdz 9. jūnijam.

Jau februāra vidū aizsardzības līdzekļu piegāde bija apgrūtināta visā Eiropā. LV portāls iepriekš rakstīja: reaģējot uz šo krīzi, Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.14. apakšpunktā ietvertais regulējums paredzēja, ka konkrētiem subjektiem – valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm u. c. dienestiem un iestādēm –, iegādājoties ārstniecībai un konkrētu pasākumu organizēšanai nepieciešamās preces un pakalpojumus, kā arī nodrošinot attālināto mācību procesu, bija atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu.

Tiesa, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kura mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju, iepirkumos bija jāievēro.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem tika pieļautas arī atkāpes no aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūrām.

Lēmumus pieņem vienpersoniski

Pirmajā revīzijā “Individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsargmasku un respiratoru) piegādes process veselības resorā” VK vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsargmasku un respiratoru) piegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz 2. aprīlim, kad to pārņēma aizsardzības resors, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

Veselības ministrijai individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija pieejami 11,7 miljoni eiro, no tiem NVD un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aizsargmasku un respiratoru iegādei izlietoja 5,72 miljonus eiro (NMPD – 0,02 miljonus eiro, bet NVD – 5,7 miljonus eiro), iegādājoties aizsardzības līdzekļus no pieciem piegādātājiem.

Vērtējot piegādes procesu NVD, VK secināja, ka veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu pieņemšana, tādējādi radot korupcijas risku. Lai gan NVD ar mutisku direktora rīkojumu bija izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar aizsardzības līdzekļu iegādi, revidentiem neizdevās iegūt dokumentus par tās darbību. Turklāt lēmumos par līgumu slēgšanu ar konkrētiem piegādātājiem nedarbojās četru acu princips. Iestādes direktors lēmumus pieņēma vienpersoniski, par tiem informējot krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, tā saņemot netiešu atbalstu.

“Ja skatāmies no labas pārvaldības principiem, tad šādos būtiskos lēmumos, kas tiek pieņemti vienpersoniski, koruptīvās darbības risks ir paaugstināts,” akcentēja E. Krūmiņa.

Lēmumi nav dokumentēti

Arī attiecībā uz NVD izvirzīto piegādātāju atlases kritēriju ievērošanu piecu konkrēto piegādātāju – “Lauma Fabrics”, “Atta – 1”, “Tavol”, “GP Nord” un “Saules aptieka” – izvēlei VK neizdevās iegūt dokumentārus pierādījumus, lai gan kritēriji piegādātājiem tika izvirzīti. Tie bija šādi: piegādes ātrums, preču atbilstība, pēcapmaksas iespēja, finansiālais stāvoklis, kvalitātes atbilstība un ekonomiski izdevīgākā cena.

Visa procesa laikā lēmumu pieņēmēju darbības un lēmumi netika dokumentēti pat ne minimālā apjomā – vienošanās ar piegādātājiem notika mutiski, telefoniski vai izmantojot lietotni “WhatsApp” un tamlīdzīgi. Tādēļ lēmumu pieņemšana nav izsekojama un ar audita metodēm nav novērtējama, uzsver VK.

Piegādes procesa laikā NVD nepubliskoja informāciju par visiem saņemtajiem piedāvājumiem, bet gan tikai par 65 piegādātājiem ar norādi, ka saraksts tiks papildināts. Tādējādi tika ierobežotas nozares iespējas uzraudzīt piegādes procesu, kas varētu mazināt korupcijas riskus un kliedēt sabiedrības bažas, norāda VK.

Materiāli nodoti policijai

Visu revīzijā “Individuālo aizsardzības līdzekļu (aizsargmasku un respiratoru) piegādes process veselības resorā” iegūto informāciju VK ir nodevusi Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP), kura ir uzsākusi resorisko pārbaudi, tostarp lai meklētu atbildes uz jautājumu, vai nepastāv slepenas vienošanās piegādātāju izvēlē.

VP sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Priedīte apliecināja, ka ENAP 11. maijā sākusi resorisko pārbaudi, kura joprojām turpinās.

Jāatgādina, ka NVD direktors Edgars Labsvīrs amatu atstāja 31. maijā, paziņojumā presei norādot, ka jau šā gada sākumā informējis veselības ministri par lēmumu beigt savas darba gaitas NVD. Komentējot pārbaudes, kas tiek veiktas par individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumiem, viņš apgalvoja, ka “likuma, savas sirdsapziņas, mediķu un sabiedrības priekšā esmu mierīgs. Mēs (NVD – red.) pierādījām, ka Latvijas valsts iestādes spēj reaģēt operatīvi un efektīvi globālas krīzes apstākļos, kas iestājusies pasaules tirgū, un pasargāt Latvijas veselības aprūpes sistēmu no katastrofas”.

Visi līgumi mājaslapā

Savukārt Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norāda, ka NVD veiktais individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums tika veikts ārkārtējos apstākļos, kad izšķirīga loma bija spējai pieņemt lēmumus un ātrāk panākt rezultātu. Līdz ar to īstenotais iepirkums ļāva nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā.

VM norāda, ka NVD mājaslapā ir pieejami šajā laika posmā noslēgtie līgumi un darījumi, ko apstiprina preču pavadzīmes par medicīnas preču, ierīču iegādi un piegādi, kā arī informācija par to izlietojumu.

Trūkst svarīgu plānu

VK uzskata, ka viens no neatliekami risināmiem jautājumiem, kam pēc ārkārtējās situācijas būtu jābūt valdības dienaskārtībā, ir Valsts civilās aizsardzības plāns, bez kura Latvija dzīvojusi jau trīs gadus. LV portāls jau rakstīja: kaut gan jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī, Latvijā nav aktuālas Valsts civilās aizsardzības plāna redakcijas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pauž cerību, ka plāns varētu stāties spēkā šovasar, jo ir iesniegts Valsts kancelejā.

VK akcentē, ka arī Valsts katastrofu medicīnas plāns, kas NMPD jāaktualizē ik gadu, šobrīd kavējas Veselības ministrijā. Savukārt finansējums materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi piešķirts 2018. gadā, bet jaunā valsts materiālo rezervju nomenklatūra, kas bija jāapstiprina līdz šī gada 1. aprīlim, joprojām nav izstrādāta.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU