SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
4
4

Publiskie iepirkumi Covid-19 krīzes laikā

FOTO: Freepik

Noteiktām iestādēm un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, iegādājoties Covid-19 ierobežošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus, ir atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības. Savukārt cita veida iepirkumi jāveic atbilstoši likumam, tie nav apturēti, lai gan sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka ārkārtējās situācijas laikā vajadzētu atturēties no nevajadzīgiem tēriņiem. Citi atzīmē, ka valsts un pašvaldību iepirkumi ir atbalsts uzņēmējiem krīzes laikā.

īsumā
  • Atbildīgās institūcijas drīkst rīkoties operatīvi un īstenot iepirkumus bez Publiskā iepirkuma likuma normu piemērošanas, ja tiek iegādātas preces un pakalpojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.
  • Latvijas Banka: nepieciešams nodrošināt procesa atklātību, lai sabiedrībai būtu iespēja pārliecināties par šādu iepirkumu lietderību.
  • Preces, pakalpojumi un būvdarbi, uz kuriem Ministru kabineta rīkojumā noteiktais izņēmums neattiecas, iepērkami līdzšinējā kārtībā, piemērojot Publisko iepirkumu likuma prasības.
  • Valsts un pašvaldību iepirkumu apturēšana pašreizējos apstākļos nebūtu labākais risinājums un atstātu negatīvu ietekmi uz vietējiem uzņēmējiem un to potenciālu.

Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.14. apakšpunktā ietvertais regulējums paredz, ka konkrētiem subjektiem – valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm u. c. dienestiem un iestādēm –, lai iegādātos ārstniecībai un konkrētu pasākumu organizēšanai nepieciešamās preces un pakalpojumus, kā arī nodrošinātu attālināto mācību procesu, ir atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu.

Savukārt 7. aprīlī pieņemtie grozījumi rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paplašināja 4.14. apakšpunktā minēto subjektu loku, tajā iekļaujot arī Saeimas administrāciju. Rīkojums tika papildināts arī ar 4.14.1 apakšpunktu, kurā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, pašvaldību institūcijām un iestādēm atļauts iegādāties preces un pakalpojumus, kas nepieciešami pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai, drošībai, pārvietošanai, nodrošināšanai ar individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, drēbēm, veļu un citiem priekšmetiem un pakalpojumiem, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu.

Pamats izņēmumam – novērst kaitējumu valsts interesēm

Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis skaidro, ka pakalpojumu un preču iegāde bez publiskā iepirkuma iespējama, pamatojoties uz Publiskā iepirkuma likuma 3. panta astotajā daļā paredzētajām tiesībām Ministru kabinetam lemt par likuma nepiemērošanu, lai nepieļautu vai novērstu kaitējumu būtiskām valsts drošības, arī veselības aizsardzības, interesēm.

Ņemot vērā iepirkuma procedūru īstenošanai nepieciešamo laiku, šāda izņēmuma noteikšana ir pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt operatīvu iepirkumu norisi un tūlītēju līgumu noslēgšanu, lai nodrošinātu veselības aizsardzības interešu īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu sagādi.

Jāveic līdzekļu uzskaite

Rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikts, ka ministrijām jāuzskaita papildu finanšu līdzekļi, kas nepieciešami izdevumu segšanai par minēto preču un pakalpojumi iegādi, un jāpieprasa tie no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Atbildot uz jautājumu, vai FM vai kādas citas iestādes rīcībā ir kopējie dati, kādi iepirkumi šobrīd ir veikti, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, A. Jarockis norāda, ka šobrīd katra iestāde pati uzkrāj datus par iepirkumiem, kas veikti saskaņā ar minētajā Ministru kabineta rīkojuma punktā noteikto izņēmumu no Publisko iepirkumu likuma saistībā ar Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanas vajadzībām. Vienlaikus, pēc FM pārstāvja teiktā, Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par izmaiņām šīs informācijas uzkrāšanas un pieejamības nodrošināšanas kārtībā.

Arī Latvijas Banka (LB) atbalsta iespēju atbildīgajām institūcijām rīkoties operatīvi un īstenot iepirkumus bez Publiskā iepirkuma likuma normu piemērošanas. LB norāda, ka ir jānodrošina iespēja pārraudzīt, lai nauda arī šādos iepirkumos netiktu tērēta nelietderīgi. “Nepieciešams nodrošināt procesa atklātību, lai sabiedrībai būtu iespēja pārliecināties par šādu iepirkumu lietderību. Visai informācijai par šādiem iepirkumiem jābūt pieejamai publiski, lai sabiedrība un žurnālisti var sekot līdzi notiekošajam,” saka LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Pārējiem iepirkumiem – līdzšinējā kārtība

Preces, pakalpojumi un būvdarbi, uz ko valdības rīkojumā noteiktais izņēmums neattiecas, iepērkami līdzšinējā kārtībā, ņemot vērā Publisko iepirkumu likuma prasības, skaidro FM pārstāvis.

Vai krīzes laikā būtu jāierobežo valsts un pašvaldību iepirkumi? LB uzskata, ka to apturēšana pašreizējos apstākļos nebūtu labākais risinājums un atstātu negatīvu ietekmi uz vietējiem uzņēmējiem un to potenciālu.

“Jāatceras, ka šī ir cita veida krīze, nekā piedzīvojām pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Latvijai nebija pieejami starptautiskie finanšu tirgi, lai par zemām procentu likmēm aizņemtos papildu līdzekļus, un nācās īstenot konsolidācijas pasākumus,” norāda LB ekonomists Mārtiņš Bitāns. “Līdz ar to arī receptes Covid-19 krīzes pārvarēšanā ir atšķirīgas no tām, ko izmantojām iepriekš.”

Izsverot lietderības aspektus, ir tikai tālredzīgi turpināt nepieciešamākos valsts un pašvaldību iepirkumus, tā vienlaikus pastarpināti atbalstot uzņēmējus šajā sarežģītajā brīdī.

Pašlaik novērojams gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses šoks. Jau tā sagaidāmā pieprasījuma puses pavājināšanās ir liels izaicinājums uzņēmumiem. Ierobežojot un pilnībā apturot valsts iepirkumus, negatīvi tiktu ietekmēti visupirms jau mūsu pašu uzņēmumi, skaidro LB. Līdz ar to, izsverot lietderības aspektus, ir tikai tālredzīgi turpināt nepieciešamākos valsts un pašvaldību iepirkumus, tā vienlaikus pastarpināti atbalstot uzņēmējus šajā komplicētajā brīdī.

Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: “Covid-19 dēļ daudzās jomās ekonomiskā darbība ir gandrīz paralizēta, daļa uzņēmumu tiek aizvērti uz laiku vai pilnībā, daļa “iesaldē” darbību, cilvēki zaudē darbu vai dodas dīkstāvē. Šādos apstākļos izšķirīga ir savlaicīga, apņēmīga un precīzi mērķēta ekonomikas politikas īstenotāju reakcija – gan mazinot negatīvās sociālās un cita veida sekas īstermiņā, gan jau tālredzīgi domājot par ekonomikas atveseļošanās posmu pēc Covid-19 uzveikšanas. Proti, būtiski ir atbalstīt uzņēmumus, saglabāt to dzīvotspēju, lai ekonomiskais potenciāls ļautu panākt strauju atkopšanos pēc situācijas normalizēšanās.”

LB redz valdības iespēju šajā krīzes laikā sagatavot īstenošanai lielus investīciju projektus (piemēram, “Rail Baltica”, mājokļu renovāciju u. tml.), lai brīdī, kad krīze beidzas, tos varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt, tā veicinot ekonomikas atkopšanos.

Jāvērtē, vai iepirkumi ir nepieciešami

Latvijas Bankas prognozes liecina, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazināsies par 6,5%, tautsaimniecība saruks. Līdz ar to budžeta ieņēmumi, visticamāk, neatbildīs apstiprinātajam plānam. Kā šādā situācijā rīkoties ministrijām un iestādēm jau iepriekš ieplānoto publisko iepirkumu jomā?

“Katras iestādes atbildība ir nodrošināt saimniecisku un atbildīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem, arī vērtējot, vai attiecīgie iepirkumi ir nepieciešami,” norāda A. Jarockis. “Līdz ar to iestādēm būtu jāsaprot, vai ārkārtējās situācijas radītie apstākļi ietekmē konkrēto plānoto iepirkuma līgumu noslēgšanu, proti, vai plānotos līgumus būs iespējams izpildīt.”

Kā pati FM plāno šogad paredzētos iepirkumus? A. Jarockis norāda: “Iepirkumu plāns šobrīd nav mainīts, bet tas varētu tikt aktualizēts atbilstoši situācijai. Finanšu ministrijai lielākie iepirkumi patlaban saistās ar IT infrastruktūras attīstību, un tie nemainās.”

Ministrijas darbības nodrošināšanai nepieciešamās preces un pakalpojumi galvenokārt tiek iepirkti ar centralizētās iepirkumu institūcijas organizēto centralizēto iepirkumu starpniecību, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu (turpmāk – EIS), nevis pašai ministrijai organizējot iepirkuma procedūru. Tā kā šobrīd darbs norit attālināti, samazināsies EIS iegādājamo kancelejas preču, kā arī noslēgto līgumu ietvaros izmantojamo pakalpojumu apjoms, piemēram, saistībā ar komandējumiem.

FM ārvalstu finansēto projektu iepirkumos tiek pārskatīts termiņš pasākumiem, kurus plānots īstenot, tiekoties klātienē vairāku institūciju pārstāvjiem.

***

MK rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU