Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP 2027) ir galvenais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments. Tas izstrādāts, īstenojot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (Latvija 2030) un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. “2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. NAP 2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi – produktivitāte un ienākumi, reģionālā attīstība, sociālā uzticēšanās un vienlīdzīgas iespējas. Tieši pēdējā mērķa – nevienlīdzības mazināšanas – īstenošana ir lielākais izaicinājums valsts attīstībā, pagājušajā nedēļā iepazīstinot ar NAP 2027 gala versiju, atzina par tā izstrādi atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Pēteris Vilks.
“Vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Panāksim ikvienam līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību un kvalitatīvu veselības aprūpi, strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos. Tādējādi pieaugs produktivitāte, ekonomiskā stabilitāte valstī, sociālā un pilsoniskā aktivitāte un nostiprināsies vidusšķira,” teikts šī stratēģiskā mērķa pamatojumā.
Starptautiski lietoto Džini koeficientu, kurš norāda uz ienākumu nevienlīdzību valstī un kurš Latvijai 2018. gadā bija 35,2%, ir plānots samazināt līdz 30% 2027. gadā, tā tuvojoties vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Četri mērķi, sešas prioritātes
NAP 2027 stratēģisko mērķu sasniegšanai ir izvirzītas sešas prioritātes. Katrā prioritātē paredzēti konkrēti rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti, kuriem kopumā ir jātuvina Latvija Ziemeļvalstu pārvaldības modelim, kam raksturīga sabiedrības solidaritāte un iespēju vienlīdzība, ieskaitot nevienlīdzības mazināšanu.
NAP 2027, īstenojot vairāk nekā 300 iniciatīvas, paredzēts tērēt 14,5 miljardus eiro.
LV portāla infografika
Kas paredzēts nevienlīdzības problēmu mazināšanai, cik naudas septiņos gados ieguldīs?
1. prioritāte – stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki
Labāka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, mazinot rindas uz izmeklējumiem, konsultācijām. Vienlīdzīga speciālistu ambulatoro un stacionāro pamatpakalpojumu pieejamība visos reģionos, sarežģītākie slimnīcu pakalpojumi koncentrēti klīniskajās universitāšu slimnīcās. Tiks mazināti nabadzības riski, īpaši ģimenēs ar bērniem.
Paredzētie rīcības virzieni un finansējums
- Materiālās nenodrošinātības mazināšanai, sniedzot pamata materiālo palīdzību zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušajām personām ar bērniem, – 21 miljons eiro.
- Ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, pilnveidojot atbalstu ģimenes un bērnu aprūpes pienākumu veikšanai un organizēta brīvā laika pakalpojumu pieejamībai, –38 miljoni eiro.
- Pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamībai – 62 miljoni eiro.
- Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu klāsta paplašināšanai – 115 miljoni eiro.
- Pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai valsts sociālās aprūpes centros – 30 miljoni eiro.
- Sociālā darba speciālistu un pakalpojumu sniedzēju kompetenču stiprināšanai, tālākizglītībai – 28 miljoni eiro.
- Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnveidošanai mērķa grupām – 32,38 miljoni eiro.
- Materiālo atbalsta palielināšanai pensiju saņēmējiem – 150 miljoni eiro.
- Atbalsta pilnveidošanai minimālo ienākumu saņēmējiem – 124 miljoni eiro.
2. prioritāte – zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei
Iekļaujošāka un sociāli atbildīgāka izglītības sistēma. Kvalitatīva ekonomikai nākotnē atbilstošu prasmju un zināšanu ieguve visām mērķgrupām, iekļaujot visas izglītības pakāpes, veidus un formas.
Paredzētie rīcības virzieni un finansējums
- Pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanai – 62 miljoni eiro.
- Pedagoga profesijas attīstība un prestiža uzlabošanai – 57 miljoni eiro.
- Atbalsts pieaugušo izglītībai – 32 miljoni eiro.
3. prioritāte – uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība
Ienākumu un ražīguma celšana indivīda līmenī un tautsaimniecībā kopumā. Tautsaimniecības un indivīda ienākumu pieauguma saskaņošana. Legālo nodarbinātību atbalstoši darbaspēka nodokļi un adekvāta sociālās apdrošināšanas sistēma. Darbaspēka nodokļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas pilnveidošana. Sabiedrības finanšu pratības līmeņa celšana kā materiālās labklājības un uzkrājumu veidošanas priekšnosacījums.
Paredzētie rīcības virzieni un finansējums
- Darbaspēka remigrācijai un talantu piesaistei, aktīvās nodarbinātības pasākumiem, arī bezdarbnieku, darba meklētāju un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kvalifikāciju/prasmju paaugstināšanai, reģionālās mobilitātes atbalstam u. c. – aptuveni 114 miljoni eiro.
- Atbalstam kvalitatīvu darbavietu izveidei un sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, arī darba vides pielāgojumiem, veselības uzlabošanas pasākumiem, darba devēju, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošanai par veselīgāku darba mūžu u. c. – aptuveni 35 miljoni eiro.
- Uzņēmējdarbības attīstībai laukos, tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības, pārtikas nozaru atbalstam – līdz 2,2 miljardiem eiro.
4. prioritāte – kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība
Līdzsvarota reģionu attīstība. Reģionu potenciāla attīstību un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai. Pieejama sabiedriskā transporta infrastruktūra. Pienācīgs mājoklis drošā dzīves vidē.
Paredzētie rīcības virzieni un finansējums
- Valsts galveno autoceļu, reģionālo autoceļu, nacionālo un reģionālo centru ielu atjaunošanai – 602,1 miljons eiro.
- “Rail Baltica” projekta īstenošanai, dzelzceļa modernizēšanai – 2,8 miljardi eiro.
- Jauniem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu un pakalpojumiem, iedzīvotāju un uzņēmēju digitālo prasmju uzlabošanai – 19,4 miljoni eiro.
- Datu pārraides pamattīklu uzlabošanai, nākamās paaudzes tīklu izveidošanai laukos, 5 G izveidei gar visiem galvenajiem ceļiem, viedajām tehnoloģijām transporta plūsmu vadībai – 40 miljoni eiro.
- Bērnudārzu būvēšanai, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu uzlabošanai – 35 miljoni eiro.
- Sociālo mājokļu atjaunošanai un būvēšanai nelabvēlīgā situācijā esošajām personām, bāreņiem, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības u. tml. – 70 miljoni eiro.
- Finanšu instrumentu (granti, aizdevumi pašvaldībām, komersantiem, privātpersonām) radīšanai zemu būvniecības un ekspluatācijas izmaksu mājokļu būvniecībai – 77,5 miljoni eiro.
- Mājokļu labiekārtošanai un siltināšanai – 212,5 miljoni eiro.
- Ēku pielāgošanai personām ar kustību traucējumiem – 25 miljoni eiro.
5. prioritāte – kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei
Fizisko aktivitāšu iespēju paplašināšana dažāda sagatavotības līmeņa, vajadzību un vecuma cilvēkiem. Mērķtiecīgāka talantu attīstīšana kultūrā un sportā. Kultūras vērtību saglabāšana un pieejamība cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā, arī nodrošinot programmas “Latvijas skolas soma” ilgtspēju.
- Kopumā prioritātes uzdevumu īstenošanai – 260,3 miljoni eiro.
6. prioritāte – vienota, droša un atvērta sabiedrība
Iedzīvotāju pārliecība par savu tiesību un interešu aizsardzību pret iekšējiem un ārējiem drošības riskiem, pārliecība par tiesībsargājošo iestāžu pieejamību un uzticēšanās tām.
Paredzētie rīcības virzieni un finansējums
- Nacionālās identitātes un saliedētības pasākumiem – aptuveni 22,4 miljoni eiro.
- Sabiedrības pašorganizēšanās pasākumiem, no tā NVO sektoram – aptuveni 15,2 miljoni eiro.
- Jauniešu neformālās izglītības un pārrobežu programmām – aptuveni 56,7 miljoni eiro.
- Sabiedrības saliedētībai (jauniešu solidaritātes programmām, diskriminācijas mazināšanas un līdztiesību pasākumiem, jaunpienācēju integrācijai) – aptuveni 35 miljoni eiro.
- Latviešu valodas lietojuma palielināšanai – aptuveni 15,9 miljoni eiro.
- Sabiedrisko mediju modernizācijai un neatkarībai, informatīvās telpas daudzveidības un cilvēku medijpratības stiprināšanai – aptuveni 222 miljoni eiro.
- Tiesiskuma un demokrātiskas valsts apziņas attīstībai (pilsoniskajam un sociālajam dialogam, vienotas valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformai) – aptuveni 6,7 miljoni eiro.
- Tiesībaizsardzības sistēmas uzlabošanai – aptuveni 46,9 miljoni eiro.
- Bērnu tiesībaizsardzības sistēmu pilnveidošanai – aptuveni 10,3 miljoni eiro.
Izvērtēšana reizi divos gados
Visgrūtāk varētu sekmēties tieši nevienlīdzības mazināšanas mērķu sasniegšana, jo to īstenošanai būs nepieciešama politiskā griba nodokļu politikas pārskatīšanai, atzīst P. Vilks.
Jāatzīmē, deklarācijā par Krišjāņa Kariņa valdības darbību norādīts, ka tās mērķi, “rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju labklājību, būs eiroatlantiskā kursa stiprināšana, fiskālā disciplīna, bezkompromisu tiesiskums, nevienlīdzības samazināšana un tautas ataudze”. Tiesa, valdības prioritāšu uzskaitījumā nevienlīdzības mazināšana tieši nav minēta.
Ministru kabinetam reizi divos gados ir jāiesniedz izskatīšanai Saeimā ziņojums par Latvijas 2030 un NAP 2027 īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Ziņojums, kurā tiek sniegta informācija par progresu valsts ilgtspējīgas attīstības virzienos, tiek izstrādāts sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām. NAP 2027 ir ietvertas indikatoru sasniedzamās vērtības 2024. un 2027. gadā.
Tas ļaus procesa vidū izvērtēt virzību uz nospraustajiem mērķiem un nepieciešamības gadījumā lemt par papildu uzdevumiem, izmaiņām rīcībpolitikās vai nepieciešamu resursu pārdali, informē PKC.
Par NAP 2027 gala redakciju vēl turpināsies politiskas debates, pēc kurām plāna noslēguma versija līdz apstiprināšanai Saeimā varētu nedaudz mainīties.
