SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. decembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
12
12

Nacionālais attīstības plāns. Kas tas ir un ko paredz

LV portāla infografika. Avots: Pārresoru koordinācijas centrs

Noslēgusies Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP 2027) sabiedriskā apspriešana, kam sekos gala redakcijas izstrāde un apstiprināšana. LV portāls skaidro, kas ir Nacionālais attīstības plāns (NAP) un ko paredz patlaban topošais dokuments.

īsumā
  • NAP, kurš aptver septiņu gadu posmu, ir galvenais vidējā termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments.
  • Tas ietver valsts attīstības prioritātes, mērķus un investīciju virzienus, plānotās reformas un politikas izmaiņas.
  • NAP2027 paredzēti četri stratēģiskie mērķi: vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanās, reģionālā attīstība, kā arī produktivitāte un ienākumi.
  • Paredzams, ka MK NAP 2027 gala versiju apstiprināšanai Saeimā nosūtīs nākamā gada janvārī.

NAP pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana ilga no oktobra sākuma, un tā noslēdzās 25. novembrī. Pēc aptuveni 1400 valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un privātpersonu priekšlikumu izvērtēšanas, kam dots mēnesis laika, NAP 2027 gala redakcija tiks nodota izskatīšanai Nacionālajā attīstības padomē (koleģiāla koordinējoša institūcija, kas nodrošina valsts ilgtermiņa attīstības plānošanu un novērtēšanu) un Ministru kabinetā, kurš šo dokumentu iesniegs apstiprināšanai Saeimā, skaidro par NAP izstrādi atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvis Guntis Rozenbergs.

Ar NAP 2027 pirmo redakciju var iepazīties PKC mājaslapā. Ja nav pieejams internets, pēc dokumenta izdrukas var vērsties klātienē – Pārresoru koordinācijas centrā –, iepriekš zvanot pa tālruni 67082813.

Aptver septiņu gadu posmu

NAP, kurš aptver septiņu gadu posmu, ir galvenais vidējā termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments. Attīstības plānošanas dokumentos izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgajā politikas jomā vai teritorijā, apraksta problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko politikas īstenošanai un rezultātu novērtēšanai nepieciešamo rīcību, definē Attīstības plānošanas sistēmas likums.

Nacionālā attīstības plāna galvenais uzdevums ir panākt mūsu sabiedrības izraušanos no vidēju ienākumu slazda.

“NAP nosaka lielākos valsts budžeta ieguldījumus Latvijas attīstībā un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā septiņu gadu periodā. Tas ietver valsts attīstības prioritātes, mērķus un investīciju virzienus, kā arī plānotās reformas un politikas izmaiņas. Plāns līdzsvaro ieguldījumus jeb tēriņus un iespējas valstij un iedzīvotājiem “nopelnīt”,” skaidro PKC.

NAP 2027 ir izstrādāts, īstenojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (“Latvija 2030”) un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus. Saskaņā ar “Latvijas 2030” redzējumu “2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus”.

Mērķi un prioritātes

NAP 2027 sākotnēji tika noteikti trīs stratēģiskie mērķi:  

  • vienlīdzīgas iespējas – sociālais taisnīgums un viens no ienākumu nevienlīdzības mazināšanas faktoriem. Vienlīdzīga publisko pakalpojumu pieejamība visā Latvijas teritorijā;
  • produktivitāte un ienākumi – galvenais konkurētspējas un izaugsmes nosacījums; 
  • sociālā uzticēšanās – svarīgākais sabiedrības resurss un attīstības dimensija kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošanai un demokrātijas īstenošanai.

Saeima 21. novembrī uzdeva valdībai NAP 2027 izstrādē par ceturto stratēģisko mērķi noteikt reģionālo attīstību.

Šie mērķi būs galvenā mēraukla, pēc kuras tiks vērtētas rīcībpolitikas un budžeta līdzekļu pieprasījumi, kas saistīti ar pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēli nākamajiem septiņiem gadiem.

NAP 2027 stratēģisko mērķu sasniegšanai izvirzītas sešas prioritātes:

  • stipras ģimenes;
  • veseli un aktīvi cilvēki, zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei;
  • uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība;
  • kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība;
  • kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei;
  • vienota, droša un atvērta sabiedrība.

Katrā prioritātē paredzēti konkrēti rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti – rādītāji, pēc kuriem tiks vērtēta uzdevumu īstenošana.

Izvērtējums un finansējums

Reizi divos gados – pirmajā un trešajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām – Ministru prezidents savā ikgadējā ziņojumā Saeimai ietver informāciju par valsts ilgtspējīgu attīstību, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu un NAP izpildi attiecīgajā laikposmā. Tas ļauj procesa gaitā izvērtēt virzību uz nospraustajiem mērķiem un nepieciešamības gadījumā lemt par papildu uzdevumiem, izmaiņām rīcībpolitikās vai nepieciešamu resursu pārdali.

Galvenais izaicinājums, veidojot ilgtermiņa plānus, ir fakts, ka pasaule mainās ātrāk, nekā mēs spējam rakstīt un realizēt plānus.

NAP īsteno galvenokārt ar publiskiem resursiem, to atbalsta arī privātais un pašvaldību finansējums, kā arī ārvalstu finanšu palīdzība. Arī Eiropas Savienības fondu resursi ir ieguldījums Latvijas iedzīvotāju nākotnē: no šiem resursiem tiek līdzfinansēta Nacionālā attīstības plāna (mērķu) īstenošana, skaidro PKC.

Pašreizējā NAP 2014.–2020. gadam vidus posma izvērtējumā secināts, ka 61% tajā noteikto rādītāju izpilde bijusi pozitīva, 19% – neapmierinoša, bet 20% – stagnējoša. NAP 2020 gala izvērtējums gaidāms nākamgad. 

Izaicinājums plānošanā – straujās pārmaiņas

NAP 2027 iezīmē, ka uz iepriekš paveiktā pamata Latvija kā pilnvērtīga Eiropas valsts šobrīd ir gatava īstenot visaptverošas pārmaiņas un nodrošināt stingru attīstības kursu mūsdienu dinamiskajā pasaulē, secina PKC.

“Nacionālā attīstības plāna galvenais uzdevums ir panākt mūsu sabiedrības izraušanos no vidēju ienākumu slazda,” raksturodams patlaban atbalstīto Nacionālā attīstības plāna pirmo redakciju, uzsver Ministru prezidents, Nacionālās attīstības padomes vadītājs Krišjānis Kariņš.“Mūsu attīstībai ir vajadzīgs lielāks uzrāviens. Šajā ziņā plāns skaidri parāda virzienus [..], kur nākamo septiņu gadu laikā koncentrēt savus resursus, nodokļu maksātāju naudu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus veselības aprūpē, izglītībā, sociālajā aprūpē un panāktu sekmīgu un reģionālā ziņā vienmērīgu investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai,” skaidro K. Kariņš, uzsverot, ka valdība pie tā arī strādā.

Vienlaikus straujās pārmaiņas dažādās dzīves jomās likušas apšaubīt ilgtermiņa plānošanas dokumentu efektivitāti. “Veidojot ilgtermiņa plānus, galvenais izaicinājums ir fakts, ka pasaule mainās ātrāk, nekā mēs spējam rakstīt un realizēt plānus. Tāpēc arī pieejai plānošanā ir jāmainās, akcentējot fokusētu rīcību, nelielā skaitā izvēlētas prioritātes un rīcību pakārtojot šīm prioritātēm, nevis veidojot detalizētus rīcības plānus nākamajiem astoņiem gadiem jau šobrīd,” norāda Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.

Likums neparedz termiņu, kad tieši parlamentam plāns jāapstiprina. Paredzams, ka Ministru kabinets NAP 2027 gala versiju apstiprināšanai Saeimā nosūtīs nākamā gada janvārī, skaidro G. Rozenbergs.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU