Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Krišjāņa Kariņa valdība un tās koalīcija koncentrējusies uz reformām tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, tieslietas, finanšu pakalpojumi un valsts administratīvi teritoriālais iedalījums. Vienlaikus reformu īstenošana kopumā bijusi nepietiekami izsvērta un par maz atklāta – koalīcijas partiju atšķirīgo interešu dēļ.
FOTO: Valsts kanceleja
Apritējis gads, kopš darbu sākusi Krišjāņa Kariņa valdība. Tās veikumu ļauj novērtēt atbilstība labas pārvaldības principiem. Kas tie ir, un kā valdībai sekmējies ar to ievērošanu?
Valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro labas pārvaldības principi, noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā, kurš paredz, ka valsts pārvaldei ir jāievēro cilvēktiesības, jādarbojas sabiedrības interesēs, nemitīgi jāuzlabo savu pakalpojumu kvalitāte un jādarbojas efektīvi.
Laba pārvaldība ir salīdzinoši jauns koncepts, tādēļ to definē atšķirīgi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka labas pārvaldības princips “ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses”. Tiesa, šis principa skaidrojums nav izsmeļošs un principa izpratne tiek nemitīgi attīstīta tiesību doktrīnā un judikatūrā, norāda Tiesībsarga birojs.
Labas pārvaldības principus definējusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Tā ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kurā lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atvērta ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties, un lēmumu pieņemšanas process ir atklāts un labi saprotams.
Normatīvie akti ir gatavoti, budžets ir pieņemts, ministrijas ir strādājušas.
Eiropas Savienības Baltā grāmata (White Paper) – Eiropas Komisijas dokuments, kas ietver priekšlikumus konkrētām darbībām Eiropas Savienībai svarīgās jomās, – nosaka piecus labas pārvaldības principus:
Pērn, viesojoties Valsts ieņēmumu dienestā, valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka laba pārvaldība balstās uz četriem “vaļiem”: sabiedrības intereses izsakošu politisko vadību jeb valdību, kompetencēs funkcionējošu civildienestu, pārvaldes institucionālo un hierarhisko uzbūvi un pareizām lēmumu pieņemšanas procedūrām.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. panta otrajai daļai, ja netiek ievērots labas pārvaldības princips, privātpersona, kuras tiesības un tiesiskās intereses ir skartas, var prasīt to ievērošanu administratīvā procesa kārtībā.
Viens no labas pārvaldības kritērijiem, ko varētu raksturot kā labas pārvaldības noteicēju, ir valsts spēja īstenot to, ko tā pati apņēmusies. “Ja valsts apsola gludus ceļus un garantētu minimālo ienākumu noteiktā apmērā, tā to spēj arī izdarīt – tās rīcībā ir resursi, lai to īstenotu,” skaidro LU asociētā profesore Iveta Reinholde. Tādējādi viens no smagākajiem akmeņiem, kas raidāms šīs valdības un koalīcijas dārziņā, bijusi nespēja nodrošināt mediķu atalgojuma pieaugumu pašu pieņemtā likuma noteiktajā apmērā.
Pasaules Banka (PB), lai raksturotu valsts kapacitāti pašas pieņemto politiku ieviešanā, nosaka valstu rīcībpolitiku ieviešanas efektivitātes (government effectiveness) indeksu. Latvija pēc šī indeksa ierindojas pasaules attīstītāko valstu grupā, kuru vērtējums 100 ballu skalā ir 75 un vairāk. Virs šīs robežas Latvija bijusi pirms ekonomikas krīzes 2006. gadā, kā arī nepārtraukti kopš 2012. gada, maksimumu – 84 balles – sasniedzot 2015. gada vērtējumā, kad kopš 2014. gada darbojās Laimdotas Straujumas vadītā valdība. Jāņem vērā, ka PB indekss atspoguļo situāciju valstī vienu divus gadu iepriekš, skaidro I. Reinholde.
Ar vienu gadu ir par maz, lai pilnībā novērtētu valdības veikumu labas pārvaldības jomā, skaidro I. Reinholde. Intervijā LV portālam “Labu valdību nejūt!” viņa secina: kopumā, lai arī cilvēkam no malas tas lielākoties palicis neredzams, izpildvara ir darījusi to, kas tai jādara, – “normatīvie akti ir gatavoti, budžets ir pieņemts, ministrijas ir strādājušas”. Vienlaikus eksperte atzīst: no šīs valdības varēja sagaidīt lietderīgāku un pamatotāku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, uz ko, vērtējot dažādu institūciju darbību, norādījusi arī Valsts kontrole. Piekāpīgāka varējusi būt arī valdības nostāja administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā, kurā izteikti dominē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas redzējums par pašvaldību apvienošanu.
“Labas pārvaldības jautājumi šai valdībai nav bijuši prioritāri,” skaidro politoloģe, sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka. Tā vietā K. Kariņa vadītais Ministru kabinets un tā koalīcija vairāk koncentrējušies uz reformām tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, tieslietas, finanšu pakalpojumi un valsts administratīvi teritoriālais iedalījums.
Vienlaikus reformu īstenošana kopumā bijusi nepietiekami izsvērta un par maz atklāta. Latvija Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū negatīvi iezīmējusies ar nepietiekamu politikas dokumentu analīzi, kas kaitējis to īstenošanas efektivitātei, – politiķi pieņem jaunus dokumentus, neizvērtējot iepriekš pieņemto dokumentu darbību tajās pašās jomās. “Bijuši dažādu ideju pieteikumi bez laba plāna, kā tās realizēt un kāds būs to iznākums ilgtermiņā,” spriež politoloģe, norādot uz labas pārvaldības principu trūkumu tādās jomās kā lietderība un saskaņotība.
Lai arī šī valdība bijusi atsaucīgāka attiecībā uz sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, kas atbilst tādiem labas pārvaldības elementiem kā atvērtība un līdzdalība, strīdīgos jautājumos, par kuriem koalīcijai bijušas grūtības vienoties, lēmumi nereti pieņemti sasteigti, pēdējā brīdī un aiz slēgtām durvīm, skaidro I. Kažoka, norādot uz trūkumiem šī gada valsts budžeta pieņemšanas gaitā un to pavadošo likumu neatbilstību budžeta likuma specifikai, kā arī uz administratīvi teritoriālo reformu, kuras atbilstību labas pārvaldības principiem patlaban vērtē Eiropas padomes eksperti. Kā šo valdības darba problēmu galvenos iemeslus politoloģe min koalīcijas partiju atšķirīgās intereses un reformu kultūras vājumu Latvijā.
Vai tad partiju interesēm nevajadzētu būt tādām pašām kā iedzīvotāju interesēm?
“Atzinīgi vērtējams pats fakts, ka Kariņa valdība vispār ir spējusi iekustināt gadus desmit iestrēgušo minimālā atbalsta lielumu pārskatīšanu (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās pensijas). Tomēr konstruktīva kritika jāizsaka par to, ka nepietika mērķtiecības straujāk – vismaz atbilstoši sākotnēji plānotajam – celt sociālā nodrošinājuma līmeni,” pauž tiesībsargs Juris Jansons.
Īpaši kritiski tiesībsargs vērtē valdības rīcību, nespējot izpildīt likumdevēja uzdoto – nodrošināt atbilstoši likumā noteiktajam mediķu atalgojuma pieaugumu par 20%. “Situācija veselības nozarē ir kritiska, to apzinājās jaunievēlētie deputāti, skaidri ierakstot likumā šo prioritāti. Tomēr valdības vadītājs budžeta veidošanas procesā runāja par partiju leģitīmo interešu sabalansēšanu. Vai tad partiju interesēm nevajadzētu būt tādām pašām kā iedzīvotāju interesēm? Vismaz priekšvēlēšanu solījumos šīs intereses būtiski neatšķīrās,” norāda J. Jansons.
Saskaņā ar Tiesībsarga likumu viena no tiesībsarga funkcijām ir atklāt tiesību aktu trūkumus, kuru dēļ nav iespējams īstenot cilvēktiesību un labas pārvaldības principus, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu.
2019. gada novembrī valdībai Latvijā uzticējās 28%, bet neuzticējās 65% aptaujāto, liecina Eirobarometra pētījums. Savukārt saskaņā ar socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS 2019. gada septembrī apkopotajiem datiem apgalvojumam “Latvijas valsts pārvaldē strādājošie kopumā godprātīgi veic savus pienākumus” kopumā piekrita 49%, bet nepiekrita 17% aptaujāto. Arī izteikumam “Vairumam valsts ierēdņu var uzticēt darbošanos valsts labā” iedzīvotāji piekrita biežāk (44%) nekā nepiekrita (19%).
Novērtējot izmaiņas valsts pārvaldē pēdējo trīs gadu laikā, 39% aptaujāto piekrita, bet 18% nepiekrita, ka valsts pārvalde arvien vairāk cenšas palīdzēt, skaidrot, konsultēt, nevis sodīt. 41% aptaujāto piekrita, bet 13% nepiekrita, ka valsts pārvaldes iestādes vairāk sākušas sadarboties savā starpā, mazāk prasot cilvēkiem tādus datus, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā, un 42% aptaujāto piekrita, bet 18% nepiekrita, ka valsts pārvalde ir vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procedūru iedzīvotājiem.
Aptauju datu salīdzinājums liecina, ka iedzīvotāji pērn kritiskāk nekā pirms gada vērtējuši valsts pārvaldi – aptaujātie biežāk nav piekrituši pozitīvajiem apgalvojumiem par valsts pārvaldi un uzlabojumiem tās darbībā, secina SKDS.
