Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Apvienoto Nāciju Organizācijas definētās astoņas labas pārvaldības pazīmes.
LV portāla infografika
Koncepta daudzpusība
Precīzu definīciju, kas ir laba pārvaldība, neatrast. Šo jēdzienu patiešām lieto un pielāgo dažādām situācijām. Ir pat pētnieki, kas norāda uz to, ka labas pārvaldības jēdzienam ir tik daudz definīciju, cik tā lietotāju, vai arī – laba pārvaldība ir absolūti nedefinējams mērķis. Vēlēšanos nošķirt un izprast labas pārvaldības būtību vēl vairāk var samulsināt apstāklis, ka vārdu lieto, lai runātu par pārvaldību dažādos līmeņos – globālā, nacionālā, korporatīvā –, kā arī min ar atsevišķu nozaru pārvaldību, piemēram, IT, medicīnas, nodokļu administrēšanas u.c. jomas.
Kopīgs ir tas, ka jēdzienu lieto, lai raksturotu procesu, kādā tiek pieņemti lēmumi, un to, vai mērķi - veicināt attīstību un cilvēktiesību ievērošanu – tiek vai netiek īstenoti.
Arvien vairāk dominē uzskats, ka laba pārvaldība ir teju vienīgais efektīvais ierocis cīņā ar nabadzību. Šodien būs grūti atrast kādu starptautisku organizāciju vai banku, kas grūtībās nonākušai valstij vai uzņēmumam piešķirs finansiālu atbalstu vai aizdevumu bez prasības īstenot reformas, ievērojot labas pārvaldības principus. Nesenās ekonomiskās krīzes laikā arī Latvijas valdība saskārās ar tādām prasībām, vēršoties pie starptautiskajiem aizdevējiem.
"Arvien vairāk dominē uzskats, ka laba pārvaldība ir teju vienīgais efektīvais ierocis cīņā ar nabadzību."
Būtiski ir atzīmēt, ka laba pārvaldība un cilvēktiesības ir savstarpēji papildinošas vērtības. Bez labas pārvaldības ilgtermiņā nav iespējams pilnvērtīgi aizsargāt cilvēktiesības un otrādi. Cilvēktiesību ievērošanai ir nepieciešama vide, kurā tās ir iespējamas – attiecīgs tiesiskais regulējums, demokrātiskas politiskās, administratīvās un organizatoriskās institūcijas, kas atbild par sabiedrības tiesību un vajadzību ievērošanu. Teju visas organizācijas, kas runā par labas pārvaldības nozīmi, uzsver, cik svarīga ir cīņa pret korupciju, kas būtībā ir sliktas pārvaldības sekas. Tādējādi labas pārvaldības principu ievērošana iet roku rokā ar korupcijas līmeņa samazināšanos.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" politikas analītiķe Iveta Kažoka atzīmē, ka laba pārvaldība ir salīdzinoši jauns koncepts un tādēļ nav brīnums, ka katrs to definē nedaudz atšķirīgi. Vienu no daudzām labas pārvaldības principu shematiskajām definīcijām ir devusi Apvienoto Nāciju Organizācija, nosakot astoņas pazīmes, kuras raksturo labu pārvaldību.
Tā ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi saprotams.
ANO definētās labas pārvaldības pazīmes raksturo vispārīgos vadības principus. Angļu valodā šādā kontekstā lieto terminu "good governance". Taču, pievēršoties labas pārvaldības jautājumam valsts pārvaldē, ar šiem principiem vairāk saprot administratīvo tiesību principus. Tādos gadījumos starptautiski lieto terminu "good administration".
Runājot par labu administratīvo pārvaldi, jāpiemin Eiropas Ministru Padomes rekomendācija dalībvalstīm par labu pārvaldību (On good administration) Nr.CM/Rec(2007)7, kas tika akceptēta 2007.gada 20.jūnijā. Ņemot vērā, ka valsts institūcijas spēlē galveno lomu demokrātiskās sabiedrības organizācijā un to darbs vistiešākajā veidā ietekmē privātpersonu tiesības un intereses, šī rekomendācija definē noteiktus principus, kuri būtu tām jāievēro attiecībās ar fiziskām vai juridiskām personām ar mērķi sasniegt labu administratīvo pārvaldi. Šie principi ir: tiesiskums, vienlīdzība, objektivitāte, samērīgums, tiesiskā paļāvība, saprātīga termiņa ievērošana, līdzdalība, privātuma ievērošana (datu aizsardzība), caurskatāmība.
Labas pārvaldības princips Latvijas valsts pārvaldē
Arī Latvijā labas pārvaldības koncepts pamazām ir nonācis darba kārtībā valdības un likumdošanas līmenī. Par to liecina ne tikai šī koncepta biežais lietojums publiskā telpā, bet arī reālas izmaiņas likumos un pārvaldes struktūrā, varētu pat teikt – garā.
Labas pārvaldības principi kļuva īpaši aktuāli līdz ar diskusijām šā gadsimta sākumā par nepieciešamību veidot jaunu, neatkarīgu institūciju – Tiesībsargu. Lai gan 1995.gadā bija nodibināts Valsts cilvēktiesību birojs, tā kompetence labas pārvaldības principa ievērošanas kontrolē nebija pietiekama un nebija neviena neatkarīga valsts institūcija, kurai būtu īpašas pilnvaras izskatīt sūdzības par sliktu valsts pārvaldi.
"Laba pārvaldība plašākā nozīmē aptver visus vispārējo tiesību principus, uz kuriem balstās valsts pārvalde un kurus sabiedrība atpazīst kā administratīvā procesa principus."
2006.gada 6.aprīlī Saeima pieņēma Tiesībsarga likumu. Līdz ar šī likuma stāšanos spēkā 2007.gada 1.janvārī Latvijā par to, lai valsts vara tiktu īstenota atbilstoši labas pārvaldes principam, rūpējas tiesībsargs, kura likumā noteiktais mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Tiesībsarga likuma 11.pants paredz to, ka tiesībsarga ziņā ir izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē un jautājumos, kas skar šo principu ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu.
Tiesībsargs iedzīvotājiem sagatavotā materiālā "Kas ir tiesībsargs?" ir definējis, ka laba pārvaldība "plašākā nozīmē aptver visus vispārējo tiesību principus, uz kuriem balstās valsts pārvalde un kurus sabiedrība atpazīst kā administratīvā procesa principus".
Plašāks labas pārvaldības skaidrojams atrodams Tiesībsarga biroja mājaslapas sadaļā "laba pārvaldība", kurā tiek izskaidrots, ko tā nozīmē no valsts pārvaldes skatu punkta.
Labas pārvaldības principa dimensijas
Laba pārvaldība ir vispārējs tiesību princips, kam ir ārējā un iekšējā dimensija.
Labas pārvaldības ārējā dimensija - tās ir attiecības starp valsti un indivīdu. Plašākā nozīmē tā aptver visus vispārējo tiesību principus, kurus atpazīstam kā administratīvā procesa principus, kas ir definēti Administratīvā procesa likumā.
Administratīvā procesa likuma tekstā ir iekļautas norādes uz vispārējiem tiesību principiem, kas jāievēro, pieņemot privātpersonai saistošus lēmumus, tādējādi nodrošinot likumā noteikto mērķi – demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu un it sevišķi cilvēktiesību ievērošanu.
Šie vispārējie tiesību principi ir šādi:
Labas pārvaldības iekšējā dimensija. Ar to saprot valsts pārvaldes iekšējo organizāciju, un tā ir nostiprināta, piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Šī likuma 10.pants noteic valsts pārvaldes principus, un 10.panta 5.daļā atrodama skaidra labas pārvaldības principa definīcija – tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.
Papildus tam likuma 10.pants ietver sevī arī citu valsts pārvaldes principu īstenošanu, kuri, atsaucoties uz iepriekšminēto, saskan ar labas pārvaldes principiem, un tie nav atrauti viens no otra. Tātad valsts pārvalde:
Kopumā šie principi paredz valsts pārvaldes pretimnākšanu privātpersonai. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā (10.panta 6.daļa) Piemēram, ja informācija, kura nepieciešama attiecīgas pārvaldes institūcijas lēmuma pieņemšanai, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no amatpersonas (10.panta 8.daļa). Tāpat tas nozīmē, ka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju, apsverot arī deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu (10.panta 10.daļa).
Laba pārvalde - nemitīga attīstība un dialogs ar iedzīvotājiem
Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte komentē, ka labas pārvaldības principa saturs un īstenošanas mehānismi ir tikpat daudzšķautnaini kā sabiedrības vajadzības, kuru nodrošināšanā ir iesaistīta valsts. Lai arī likumā ir minēti labas pārvaldības saturiskie elementi, labas pārvaldības principi nav nemainīgi. Tie mainās atkarībā no tā, kā mainās privātpersonu tiesību ietvars un ko sabiedrība sagaida no valsts pārvaldes, lai tā varētu nodrošināt sava pamatuzdevuma izpildi – kalpot sabiedrībai.
Tādējādi labas pārvaldes princips ir valsts pārvaldes pastāvīgs uzdevums pilnveidoties un kļūt efektīvākai gan attiecībā uz pakalpojumu nodrošināšanu indivīdiem, gan attiecībā uz institūciju savstarpējo darbību, skaidro E.Upīte. "Būtībā laba pārvaldība ir pakalpojumu sniegšanas kultūras attīstība, nodrošinot to, ka publiskā pārvalde spēj būt uzticams partneris iedzīvotājiem, kas ne tikai apzinās problēmu, bet spēj arī rast tās risinājumu. Līdz ar to labas pārvaldības kultūras attīstībā būtisks ir dialogs starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, jo, tikai savstarpēji komunicējot, ir iespējams rast risinājumus un kopsaucējus sabiedrības vajadzību nodrošināšanā kopumā," rezumē Valsts kancelejas pārstāve. Turklāt svarīgi ir nodrošināt atgriezenisko saiti, kas izpaužas noteiktā rīcībā, palīdzot iedzīvotājiem izprast un izmantot savas tiesības.
Līdzīgas domas pauž I.Kažoka: viņasprāt, svarīgākā pazīme, vai kāda iestāde ievēro labas pārvaldības principus, ir tas, cik tā gatava pārskatīt savas procedūras tā, lai strādātu vēl efektīvāk, iekļaujošāk, atvērtāk, tiesiskāk. Līdz ar to, līdzīgi kā demokrātijas koncepts, arī labas pārvaldības koncepts ir tāds, kam var un vajag tuvināties, bet vienlaikus to nekad nevarēs 100 procentīgi sasniegt.
Labas pārvaldības piemēri
Piemēru, kā valsts pārvalde ievieš jaunas tradīcijas un pakalpojumus, kas palīdz uzlabot labas pārvaldes principu īstenošanu Latvijā, netrūkst. Pateicoties tehnoloģiju un sociālo tīklu popularitātei un veiksmīgai integrācijai komunikācijā starp valsts institūcijām un sabiedrību, labās prakses piemēru ir ļoti daudz. Arvien vairāk valsts iestāžu atbild uz iedzīvotāju jautājumiem un risina viņu problēmas ātri un efektīvi ar sociālo tīklu starpniecību. Šajā ziņā I.Kažoka uzteic Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas pašvaldības priekšsēdētāja Nila Ušakova aktivitātes. Viņa uzsver: ir acīmredzams, ka valsts iestādes arvien vairāk cenšas komunicēt ar sabiedrību, piemēram, veicot apmeklētāju aptaujas, pat īpašus pētījumus, lai saprastu, kā vēl uzlabot darbu. Kā piemērs minams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pētījums "Nepilsoņu viedoklis par naturalizāciju". Tāpat pēdējos gados uzlabojas konsultēšanās prakse. It īpaši ministrijas aizvien biežāk cenšas konsultēties ar plašu zinošu un ieinteresētu cilvēku loku pirms lēmumu pieņemšanas, rezumē I.Kažoka.
"Labas pārvaldes princips ir valsts pārvaldes pastāvīgs uzdevums pilnveidoties un kļūt efektīvākai."
Arī Valsts kanceleja var lepoties ar iniciatīvām, kas palielina sabiedrības iesaisti un izpratni par valsts pārvaldes darbu. Piemēram, Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurās Ministru kabineta sēdēm tiek nodrošināta tiešraide. Kancelejas direktora vietniece E.Upīte vērš uzmanību uz gadījumiem, kad valsts iestādes sekmīgi mazinājušas administratīvo slogu. Kā viens no tiem jāizceļ Lauku atbalsta dienests (LAD), kas 2012.gadā tika atzīts par gada efektīvāko valsts pārvaldes iestādi. Pateicoties dienesta lēmumam, tika atvieglota pieteikuma ES struktūrfondu finansējumam procedūra, kas skar vairākus tūkstošus pieteikumu iesniedzēju. LAD ir pirmā iestāde, kurā projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt elektroniski. Tāpat Valsts kanceleja uzteic Valsts zemes dienesta aktivitātes, nosakot atvieglotu kārtību dabā neesošu būvju izņemšanai no Valsts kadastra reģistra. Dienests aktīvi skaidroja iedzīvotājiem iespējas vienkāršoti sakārtot Valsts kadastra informatīvajā sistēmā esošos datus ar informatīvas kampaņas palīdzību.
Ikvienam ir tiesības uz labu pārvaldību
Kā atzīmē E.Upīte, tiesības uz labu pārvaldību ir ne tikai nacionālo tiesību elements, tās ir nostiprinātas arī ES Pamattiesību hartas 41.pantā, līdz ar to minētais princips ir būtisks elements arī iedzīvotājiem saskarsmē ar ES iestādēm un struktūrām. Ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos 2009.gada decembrī ES Pamattiesību hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā līgumiem.
Tiesības prasīt šī principa ievērošanu ir vienas no personas pamattiesībām, tādējādi izriet, ka tām pat ir konstitucionāls rangs (Latvijas Republikas Satversmes 89.pants).
Lai arī dažādie principi, kas iekļauti labas pārvaldības izpratnē, vēl līdz galam nav ikvienam saprotami, ir gaidāms, ka tas nostiprināsies visās dzīves jomās un kļūs par pašsaprotamu vērtību, tāpat kā tas ir noticis ar vispārpieņemtām morāles un ētikas normām. Tiesībsargs savā interneta vietnē ir paudis, ka "tiesība uz labu pārvaldību kā indivīda subjektīva tiesība būtu uzskatāma par šajā gadsimtā topošu cilvēktiesību". Pārfrāzējot vienkāršos vārdos – šis ir labas pārvaldības gadsimts.
