Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika. Avots: PTAC
Lai gan pēdējos gados ir būtiski pieaudzis patērētāju sūdzību skaits par nenotikušu pasākumu dēļ zaudēto biļešu naudu, speciāla normatīvā regulējuma cīņai pret negodprātīgiem uzņēmējiem nav. Vienojoties, ka stingrāka likumdošana nav nepieciešama, valsts institūcijas, nozares asociācija un komersanti parakstījuši sadarbības memorandu par godīgu komercpraksi pasākumu organizēšanas un biļešu tirdzniecības jomā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau apmēram desmit gadus saņem patērētāju sūdzības par nenotikušiem pasākumiem un neatmaksāto biļešu naudu, skaidro centra vadītāja Baiba Vītoliņa. Pērn iesniegtas 76 sūdzības, bet šogad līdz 8. augustam saņemtas jau 54 sūdzības. Kopējā neatmaksātā summa par nenotikušajiem izklaides pasākumiem pagājušajā gadā bijusi 50 040 eiro. Vidējā vienas biļetes cena ir apmēram 25 eiro.
PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietniece Ieva Baldiņa-Brūklīte precizē, ka pērn visvairāk – 71 – sūdzību saņemts par biedrības “Nice People Entertainment” atceltajiem koncertiem. Arī šogad 41 sūdzība saņemta par biedrības “Nice People Entertainment” 2018. gadā atceltajiem koncertiem.
PTAC pērn ir pieņēmis vienu lēmumu par negodīgu komercpraksi, kuru īstenoja pasākumu organizators SIA “Sugar Media”, piemērojot soda naudu 18 700 eiro apmērā. Savukārt šogad šādi lēmumi ir divi: negodīgu komercpraksi īstenojuši pasākumu organizatori SIA “Jaukie cilvēki” un biedrība “Nice People Entertainment”. Uzņēmumiem attiecīgi piemērota soda nauda 1600 un 973 eiro apmērā.
I. Baldiņa-Brūklīte uzsver, ka nevienā no šiem gadījumiem soda nauda nav samaksāta. Par visām minētajām juridiskajām personām PTAC pērn un šogad ir nosūtījis materiālus Valsts policijai, bet par lietu virzību centram nav informācijas.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska norāda, ka Valsts policijā netiek veikta statistika par šādiem gadījumiem.
“Nekad nav iespējams pilnīgi garantēt, ka pasākums notiks,” saka I. Baldiņa-Brūklīte. Pirms pirkt biļetes, viņa iesaka konkrētā skatuves mākslinieka mājaslapā pārliecināties, vai šāds koncerts vispār ir paredzēts.
Ja patērētājs ir nopircis biļetes uz Latvijā izsludinātu izklaides pasākumu, taču pēc kāda laika top zināms, ka tas tiek atcelts, vispirms klientam ir jāvēršas pie pasākuma organizatora, skaidro I. Baldiņa-Brūklīte. To paredz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 30. panta otrā daļa. Ja komersants izvairās no atbildības un rodas problēmas ar finanšu līdzekļu atgūšanu, patērētājam ir jāvēršas PTAC.
Ja persona desmit gadu laikā noorganizējusi vismaz četrus pasākumus, kuri nav notikuši un par kuriem patērētāji nav atguvuši samaksāto naudu, un šī persona PTAC ir zināma, tad tai būtu jānosaka stingrāki uzņēmuma dibināšanas kritēriji.
“Sākumā pasākumu organizatori arī reaģē, bet, ja naudas vairs nav, ir diezgan maz iespēju atgūt iztērētos finanšu līdzekļus,” tā PTAC pārstāve. Bet B. Vītoliņa precizē – tikai 10% gadījumu patērētāji ir atguvuši naudu, kas samaksāta par nenotikušu pasākumu.
Ja saņemts daudz patērētāju sūdzību un ja labprātīgs risinājums netiek panākts, Negodīgas komercprakses aizlieguma likums ļauj komersantiem cita starpā piemērot soda sankcijas. “Taču šis likuma punkts “nestrādā”, nepalīdz patērētājiem atgūt par biļetēm samaksāto naudu, ja tās nav organizatora rīcībā,” saka I. Baldiņa-Brūklīte.
Gan PTAC vadītāja, gan Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LPPA), kas pārstāv 14 uzņēmumus un organizē apmēram 80% pasākumu, valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis ir vienisprātis – stingrāki pasākumu organizēšanas un biļešu tirdzniecības normatīvi neatrisinātu situāciju. B. Vītoliņa: “Ja Latvijā tiktu pieņemts ļoti stingrs likums, pasākumu biļetes varētu sākt tirgot no tuvējām valstīm.”
G. Ērglis-Lācis, komentējot normatīvu potenciālo maiņu, skaidro: “Kad sākām sarunas par stingrāku regulējumu, viens no risinājumiem bija likt pasākumu organizatoriem iemaksāt drošības naudu kādā speciāli izveidotā fondā nenotikušu pasākumu biļešu atmaksai. Taču tas būtu nekorekti, jo negodprātīgu uzņēmēju skaits nozarē ir salīdzinoši niecīgs un tas būtu slogs visiem 99% godīgo uzņēmēju, kuriem būtu jāiesaldē savi naudas līdzekļi. Turklāt šāds solis neveicinātu jaunu uzņēmumu ienākšanu nozarē.”
Savukārt I. Baldiņa-Brūklīte norāda, ka atcelto pasākumu organizators nereti ir viena un tā pati persona. Turklāt šī fiziskā persona, lai gan jau ir nodibinājusi vienu uzņēmumu, pēc tam, kad pasākums ir atcelts, bet nauda par biļetēm nav atdota, kompāniju likvidē un dibina jaunu. PTAC pārstāves ieskatā vajadzētu stingrāk vērsties pret uzņēmējiem, kuri piekopj šādu negodīgu biznesa praksi. I. Baldiņa-Brūklīte: “Ja persona desmit gadu laikā noorganizējusi vismaz četrus pasākumus, kuri nav notikuši un par kuriem patērētāji nav atguvuši samaksāto naudu, un šī persona PTAC ir zināma, tad tai būtu jānosaka stingrāki uzņēmuma dibināšanas kritēriji.”
I. Baldiņa-Brūklītei piekrīt arī G. Ērglis-Lācis, uzsverot, ka Latvijā ir pārāk maza privātpersonas atbildība un negodīgiem uzņēmējiem ir iespējams dibināt jaunus uzņēmumus. “Likumdošana būtu jāsakārto,” tā asociācijas vadītājs.
Ar mērķi mazināt negodīgu komercpraksi un veicināt patērētāju tiesību aizsardzību Ekonomikas ministrija, PTAC, LPPA un seši pasākumu organizēšanas un biļešu tirdzniecības nozares dalībnieki – SIA “Biļešu serviss”, SIA “Arēna Rīga”, SIA “Bezrindas.lv”, SIA “Ekase”, SIA “Untitled” un SIA “L Tips” – 8. augustā parakstīja sadarbības memorandu. Tas paredz, ka PTAC sniegs informāciju nozares dalībniekiem par konstatēto negodīgo komercpraksi un sadarbībā ar biļešu pārdevējiem izstrādās kritērijus pasākumu organizatoru izvērtēšanai.
Savukārt nozares dalībnieki saskaņā ar memorandu informēs PTAC un sniegs attiecīgus pierādījumus, ja to rīcībā nonāks informācija par iespējamu negodīgu komercpraksi, kā arī atturēsies no turpmāku darījumu veikšanas ar uzņēmēju, par kuru ir saņemta negatīva informācija no PTAC. Tāpat nozares uzņēmumi, konsultējoties ar PTAC, apņēmušies izstrādāt labas prakses kodeksu.
Savukārt biļešu pārdevēji apņēmušies sniegt PTAC informāciju par līgumiem, pārdoto pasākuma biļešu summu, patērētājiem atmaksāto summu, pasākumu organizatora rīcībā nodoto summu un citu informāciju, kā arī, slēdzot darījumus ar pasākumu organizatoriem, nodrošināt atbilstošu profesionālo rūpību.
Memorandam aicināti pievienoties arī citi biļešu tirdzniecības un pasākumu organizēšanas nozares dalībnieki – to var izdarīt, iesniedzot pievienošanās vēstuli PTAC.
