Balss tulkošanas iespējas (t. i., runā savā dzimtajā valodā un teiktais pēc brīža telefona skaļrunī atskan svešvalodā) piedāvā gan mobilo telefonu lietotnes, gan atsevišķas pārnēsājamas ierīces, kas kalpo tikai kā tulkošanas rīki. Telefons parasti vienmēr ir līdzi, savukārt īpašā ierīce var nebūt pie rokas, kad jūs negaidīti uzrunā kāds ārzemnieks, lai kaut ko pajautātu. Portatīvajās tulkošanas ierīcēs ir iebūvētas sistēmas un iekļauts konkrētās valodas vārdu krājums. Dažas ir jāpieslēdz internetam, dažas jāuzlādē tāpat kā mobilie telefoni, citām ir jāmaina baterijas.
Ideāls risinājums būtu tāda tulkošanas ierīce, kas tulko no latviešu valodas, uz latviešu valodu un kādu no Eiropā biežāk sastopamajām svešvalodām – vācu, franču, itāliešu, spāņu, zviedru, varbūt arī somu un poļu –, taču tāda ierīce Latvijas valodu tehnoloģijas uzņēmumā “Tilde” vēl tikai top.
Savukārt angļu valodai ir īpaša nozīme – tā noderēs gados jaunākiem balss tulkošanas rīku lietotājiem, kuru ierīcēs latviešu valoda nav iekļauta. Vecākiem cilvēkiem “pasauli atvērs” krievu valoda, kas, tāpat kā angļu valoda, ir ietverta daudzās balss tulkošanas sistēmās.
Mulsinošu uzrakstu var iztulkot ar telefona kameru
Līdztekus balss tulkošanai reālajā laikā (t. i., tulkojums atskan tūdaļ pēc runas) pastāv arī iespēja runāto pārvērst tekstā, to iztulkot un tad parādīt “sarunas” partnerim. Citā valstī nereti ir piedzīvotas situācijas, kad nesaprotamā valodā ir kāds uzraksts vai ēdienkarte. Piemēram, ceļa zīme vai tualete, uz kuras durvīm nav attēloti starptautiskie dzimuma simboliņi, bet tikai “miehet” un “naiset”. Somu valodā viens ir vīrietis, otrs – sieviete, bet ej nu sazini, kurš ir kurš! Daudzas tulkošanas lietotnes ļauj iztulkot arī uzrakstus, ēdienkartes un brīdinājuma zīmes – to var izdarīt, pavēršot telefona kameru pret uzrakstu. Tas tiek iztulkots vajadzīgajā valodā, piemēram, zviedru valodas uzraksts “fara” pārādās latviski kā “briesmas”.
Bezmaksas tulkošanas lietotņu ir daudz, tās paredzētas gan “Android” ierīcēm, gan “Apple” modeļos lietotajai “iOS” operatīvajai sistēmai. Arī īpašo rīku ir samērā daudz, tāpat katrai kategorijai internetā ir pieejami vairāki “topi”.
Gandrīz visos “topos”, piemēram, mobilo lietotņu un rekomendāciju portālā makeuseof.com publicētajā sarakstā, ir minēta tulkošanas lietotne “Google Translate”, palīgrīks, kas jau sen pazīstams galda un portatīvo datoru lietotājiem. Lietotne strādā vairāk nekā 100 valodās, arī latviešu, un to var bez maksas lejuplādēt no “Google Play” veikala vai “Apple App Store”. “Google Translate” ļauj tulkot uzrakstus ar kameras palīdzību. Lietotni atzīst arī tīmekļvietne androidauthority.com, kas aplūko dažādus “Android” sistēmai domātos risinājumus. Portāla labāko lietotņu sarakstā gan vispirms uzskaitītas internetā pieejamās vārdnīcas, kuras palīdz rakstiski iztulkot atsevišķus vārdus un frāzes, piemēram, tādas kā “Dict Box” un “Dictionary Linguee”.
Līdztekus “Google” atzinību ieguvis arī “Microsoft” risinājums
Labāko lietotņu sarakstos minēts arī “Microsoft Translator”, kas ir bezmaksas rīks, pieejams abām operētājsistēmām un, līdzīgi kā “Google Translate”, tulko arī attēlos redzamos tekstus. Tas pamana tekstu pat pārsūtītos attēlos. Piemēram, ģimenes loceklis ārzemēs uz savas mašīnas vējstikla atrod “zīmi”, kurā minēta liela naudas summa, nofotografē to un e-pastā satraukti prasa: “Kas tas ir?” Saņēmējs ar “Microsoft Translator” palīdzību attēla tekstā atpazīst grieķu valodu un saprot, ka zīmi uzlikuši kādas arodbiedrības aģitatori, prasot paaugstināt minimālo algu, nevis draudot ar sodu par auto novietošanu stāvēšanai neatļautā vietā.
Gan “Microsoft”, gan “Google” tulkošanas funkcijas darbojas ar datorā rakstītiem tekstiem (“Microsoft” tulkotājs ir rakstīšanas programmā “Word” iekļauta palīgfunkcija) un smeļas zināšanas no milzu vārdu krājumiem un tekstu variantiem, ko izmanto lietotāji, rakstot vai meklējot kaut ko internetā. Tas nozīmē, ka laika gaitā uzlabojas sistēmu vārdu krājums un tulkojumu kvalitāte.
Jāpiebilst, ka daļa t. s. bezmaksas tulkošanas lietotņu par maksu piedāvā dažādas papildu iespējas. Piemēram, tīmekļvietne daytranslations.com labāko lietotņu sarakstā slavē savu bezmaksas preci “Day Translations”, bet norāda, ka precīzu tulkojumu var sniegt tikai cilvēki – profesionāli tulki. Ar lietotni par maksu tulkošanai var nosūtīt tekstus, audiofailus, video skaņu celiņus un attēlu tekstus. Vietne, kas savā labāko lietotņu sarakstā iekļauj arī “Google” un “Microsoft” rīkus, brīdina – mašīntulkošana pagaidām nav 100% perfekta un var kļūdīties.
Profesionāļu aprindas par mašīntulkošanu ir skeptiskas
Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” valodu tehnoloģiju mārketinga vadītāja Annija Spēka, vaicāta, vai uzņēmumā tiek attīstīta balss tulkošanas mobilā lietotne, informēja, ka “šāda risinājuma latviešu valodai pagaidām nav. Patlaban “Tildē” ar runas tulkojumiem (speech to speech) nodarbojamies pētniecības līmenī. Savukārt lietotājiem mobilajās iekārtās pieejama lietotne “Tildes balss”, kurā runas atpazinējs nodrošina runas pārvēršanu tekstā no iepriekš ierakstīta audiofaila vai nodiktēta teksta. Savukārt balss sintēze sniedz iespēju rakstītu tekstu izrunāt balsī. Šeit pieejamais prototips ir paredzēts vispārējai runai – ikdienā biežāk lietotajam vārdu krājumam”.
Savukārt tulkošanas biroja “Baltic Media” projektu vadītāja Vizma Bolše pastāstīja, ka profesionālu tekstu tulkošanu pamatā veic cilvēki, dažādas elektroniskās sistēmas izmantojot tikai kā atbalstu tulku darbam. “Mūsu uzņēmums specializējas cilvēku veikto tulkojumu (human translations) jomā. Tajā pašā laikā mums nav sveši robotu mašīntulkojumi, tādi kā “Google”, “Tilde” u. tml. Tās ir lietotnes, kuru rezultātus mēdzam rediģēt,” skaidroja V. Bolše, uzsverot, ka “neviens tulkošanas robots nespēj konkurēt tādā kvalitātē, kā to piedāvā profesionāli tulkotāji”.
Eksperte: tulko ar cilvēka smadzeņu simulāciju
Latvijas Universitātes datorikas profesore un Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece Ingūna Skadiņa par balss tulkošanas rīkiem brīdināja, ka “balss tulkošana ir viens no mašīntulkošanas veidiem, kuram papildu grūtības sagādā runātās valodas pārvēršana tekstā, jo cilvēki runājot mēdz pārteikties, labot sevi vai izteikties negramatiski. Balss ieraksts var notikt trokšņainā vidē, kas datoram (līdzīgi kā cilvēkam) apgrūtina “sadzirdēšanu”. Tas rada papildu grūtības, jo mašīntulkošana tradicionāli tiek lietota literārās valodas tulkošanai”.
I. Skadiņa, kura strādā arī par pētniecības vadītāju uzņēmumā “Tilde”, norādīja, ka datorizēta tulkošana nav īpašs jaunums: “Sapnis par automātisku tulkošanu vai saziņu starp cilvēkiem, izmantojot tehnoloģijas, ir gandrīz tikpat sens kā datori.” I. Skadiņa pastāstīja, ka jaunākā metode tulkošanas sistēmām esot t. s. neironu tīkli jeb cilvēka smadzeņu funkciju atdarināšana ar datorprogrammām, kas spēj “mācīties” un uzlabot tulkojumus jomās, kurās ir daudz teksta un terminu.
Tulkošanas rīki ne vienmēr saprot žargonu
Mašīntulkotājiem var būt grūtības ar žargonu, izloksnēm un akcentiem, lai gan dažas lietotnes var iestatīt tā, lai tās atpazīst, piemēram, Austrālijas angļu valodas izloksni. Pat Latvijā, cenšoties iztulkot vārdu “horny”, kas parādījās kādā strīdīgā reklāmas plakātā, “Google” kļūdījās un žargonvārdu, kas nozīmē “seksuāli norūpējies”, iztulkoja kā “ragains”.
Ja interesē specializēts tulkošanas rīks, tas būs maksas produkts – sākot no 100 dolāriem par “runājošu” rīku, kas tieši tulko runu (ja ir pieslēgts internetam), līdz pat tulkojumiem 52 valodās. Citas labāko lietotņu sarakstā uzskaitītās lietotnes maksā virs 200 dolāriem, piemēram, 249 dolāri jāmaksā par rīku, kas tulko tikai uz ķīniešu valodu.
Turklāt vairums rīku ir mazi kabatas formāta datoriņi ar klaviatūru, kas dod iespēju tajos ierakstīt biežāk lietotās frāzes (labrīt, cik maksā, kur ir stacija, aptieka u. tml.). Šīs frāzes var atskaņot dažādās valodās, lai saprastu, kā tās pareizi izrunāt. Šādas ierīces bieži tiek izmantotas kā palīglīdzekļi valodas apguvē.
