Diskusijā “Kāpēc jums šķiet, ka Y un Z paaudzei ir viss vienalga?” savu viedokli sarunas tēmās pauda:
Marta Elīna Martinsone, režisore;
Natālija Knipše, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente, Latvijas Ārpolitikas institūta praktikante, jauniešu politikas un pilsoniskās iesaistes aktīviste;
Jānis Lapsa, zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs;
Jānis Krīvēns, podkāsta “Pēdējā pilīte” producents, reperis grupā “Singapūras satīns”;
Sarunas vadītājs – Magnuss Eriņš, radio “Pieci.lv” ētera cilvēks.
Marihuāna un kriminālsods
Runājot par marihuānas iespējamo dekriminalizāciju Latvijā, kā visbūtiskāko šķērsli šādam solim diskusijas dalībnieki uzsvēra informācijas un zināšanu trūkumu par vieglajām narkotikām un to ietekmi uz lietotāju.
Diskusijas laikā izskanējušās tēzes:
- daļa Latvijas sabiedrības joprojām dzīvo padomju laika priekšstatos par vieglajām narkotikām un to izplatību – jebkas ar tām saistītais tika pasniegts kā “milzīgs bubulis, kas dzīvo zem gultas un no kā jābaidās”;
- marihuānas kriminalizācija drīzāk veicina nekvalitatīvu un pat kaitīgu vieglo narkotiku lietošanu. Aizliegts nenozīmē neesošs – tas drīzāk nozīmē, ka kaut kas tiek lietots nelegāli un tam ir apšaubāma kvalitāte;
- vieglo narkotiku apkarošanai tiek patērēti lieli valsts resursi, bet ieguvums no tā – neliels.
Tiesa, visi diskusijas dalībnieki norādīja, ka ne Latvijas sabiedrība, ne politiskā vide nav izaugusi līdz lēmumam par marihuānas dekriminalizāciju. Tika uzsvērts – lai spertu šādu soli, nepieciešama gan paaudžu nomaiņa, gan sabiedrības izpratnes veicināšana par to, kas ir marihuāna un vieglās narkotikas un kāpēc to dekriminalizēšana vispār varētu būt atbalstāma.
Bez laulības nav ģimenes?
Diskutējot par tēmu “Vai bez laulības nav ģimenes” un apspriežot nesen Saeimā noraidīto Partnerattiecību likumu, diskusijas dalībnieku viedokļi atšķīrās. Mēģinot saprast, vai Partnerattiecību likums vairāk būtu ieguvums tradicionālajiem vai viendzimuma pāriem, iezīmējās juridiskie aspekti: tika norādīts, ka jau šobrīd heteroseksuāliem pāriem nav nekādu likumisku šķēršļu sakārtot savu attiecību juridisko pusi, nestājoties oficiālā laulībā. Līdz ar to tika spriests, ka Partnerattiecību likums lielākas priekšrocības sniegtu homoseksuāliem pāriem un sabiedrība vēl nav gatava to pieņemt.
Diskusijas laikā izskanējušās tēzes:
- laulība un ģimene ir nodalāmi jēdzieni. Kamēr ģimenes koncepts pastāvējis jau sen, laulība uzskatāma par salīdzinoši vēlāk radītu tradīciju;
- jābūt konstitucionālai tiesībai dzīvot ģimenē, kas vienlaikus nav arī laulība;
- ikviena ģimene ir sabiedrības šūniņa – arī viendzimuma ģimenes ir tādas pašas sabiedrības šūniņas kā tradicionālās ģimenes, un abas šīs formas nevajadzētu pretnostatīt.
Starp pienākumu un privilēģiju
Latvijā ar katrām vēlēšanām arvien vairāk sarūk vēlētāju aktivitāte. 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās nedaudz virs 50% balsstiesīgo vēlētāju. Jauniešu līdzdalība vēlēšanās tiek vērtēta kā īpaši zema. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi noraidīja ideju par iespēju ļaut piedalīties vēlēšanās pilsoņiem jau no 16 gadu vecuma. Tika atzīts, ka jaunieši šajā vecumā ir vieglāk pakļaujami politiskajām kampaņām un solījumiem, kā arī pietiekami neinteresējas par politisko vidi, lai izdarītu informētībā balstītu izvēli. Vairākums diskusijas dalībnieku piekrita, ka dalība vēlēšanās galvenokārt ir privilēģija, taču vienlaikus tika norādīts, ka tā ir arī tiesības un pienākums.
Diskusijas laikā izskanējušās tēzes:
- vēlēšanu dienai būtu jābūt kā demokrātijas svētkiem. Fakts, ka esi atdevis savu balsi un aizgājis novēlēt, ir kaut kas būtisks;
- dalība vēlēšanās ir gan tiesības un pienākums, gan privilēģija. Cilvēki, dzīvojot ērtā vidē, nereti to aizmirst;
- ja tu nepiedalies vēlēšanās, tu zaudē tiesības sūdzēties par to rezultātu.
