NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. maijā, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
6
6

Pašvaldībās sāks apspriest administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli

Sabiedriskā apspriešana par administratīvi teritoriālo reformu kā politisko dokumentu būs lielākā Latvijas vēsturē.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Apstiprinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, valdība deva mandātu sākt oficiālas sarunas ar pašvaldībām un sabiedrību par pašvaldību reformas īstenošanu un piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

īsumā
  • Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir efektīvi organizēt pārvaldību darbu reģionālā līmenī.
  • Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem ilgs līdz 2019. gada septembrim.
  • Līdz 2019. gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kurā noteikts jaunais valsts administratīvi teritoriālais iedalījums, tā veidi un teritoriju izveidošanas kritēriji.
  • Latvijas Pašvaldību savienība nesaskaņoja VARAM informatīvo ziņojumu.

Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem, kas ilgs līdz 2019. gada septembrim, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) organizēs jaunveidojamo novadu centros, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu. Pirmās sarunas notiks 27. maijā Preiļos, 5. jūnijā Cēsīs un Valmierā, 6. jūnijā Smiltenē, 7. jūnijā Siguldā, informēja VARAM.

Savukārt sabiedrības informēšanas pasākumi pašvaldību iedzīvotājiem notiks līdz 2020. gada maijam. To ietvaros gada laikā plānoti kopumā vairāk nekā 100 pasākumi, uz diskusijām aicinot gan pašvaldību deputātus, gan iedzīvotājus.

Noteikti teritoriālās reformas mērķi

14. maijā Ministru kabinets (MK), izskatot VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, nolēma pēc noteiktajām konsultācijām, līdz šī gada 2. septembrim, uzdot ministrijai izstrādāt un iesniegt valdībā konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī nodrošināt informatīvo kampaņu un komunikāciju ar sabiedrību par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumiem.

Informatīvajā ziņojumā noteikti teritoriālās reformas mērķi, analizēta 2009. gada teritoriālā reforma un tās sekas, sniegts situācijas raksturojums, analizēts, kā teritoriālā reforma varētu nākotnē ietekmēt pašvaldību darbību, aprakstīta ārvalstu pieredze un sabiedriskai apspriešanai izvirzāmais teritoriālā iedalījuma modelis.

LV portāls publikācijā “Administratīvi teritoriālā reforma. Pirmajā modelī – 35 pašvaldības” jau rakstīja, ka VARAM izstrādātais ATR plāns paredz Latvijas teritoriju iedalīt 35 pašvaldībās un tās plānots veidot ap reģionālās nozīmes attīstības centriem. Ministrija atzīst – tas ir tikai sākuma piedāvājums.

Līdz 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts

Jāatgādina, ka Saeima 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”, proti, turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam Latvijā izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Saeimas lēmums uzdod MK izstrādāt konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī veikt konsultācijas ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu. Pēc tam MK līdz 2019. gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kurā noteikts jaunais valsts administratīvi teritoriālais iedalījums, tā veidi un teritoriju izveidošanas kritēriji, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar teritoriālo dalījumu un apdzīvotām vietām. Likumprojektā ietverama arī kārtība, kādā tiek pabeigta teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas. Informatīvajā ziņojumā arī norādīts, ka vienlaikus MK jāiesniedz Saeimā ziņojums, kurā izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

Mēs nediskutēsim par visu. Nevaram ar pārvaldības reformas palīdzību atrisināt visas problēmas.

Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants noteic: vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Lai izpildītu hartas 5. panta prasības, VARAM jāveic konsultācijas ar attiecīgajām pašvaldību domēm par administratīvo teritoriju apvienošanu lielākās administratīvās vienībās. Par minēto konsultāciju priekšmetu ir uzskatāms informatīvajā ziņojumā sabiedriskajai apspriešanai izvirzāmais administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis.

Lielākā apspriešana Latvijas vēsturē                                                         

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce valdības sēdē skaidroja, ka sabiedriskā apspriešana par ATR kā politisko dokumentu būs lielākā Latvijas vēsturē. Viņš uzsvēra, ka sagatavotais nav galīgais jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma variants. To ir nolūks atrast konsultācijās ar pašvaldību deputātiem, lai rezultāts atbilstu reformas mērķiem un Latvijas kopējām interesēm. Informatīvais dokuments ir saskaņots ar Finanšu un Ekonomikas ministriju, bet to nav izdevies saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS).

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis apstiprināja, ka LPS nesaskaņoja VARAM informatīvo ziņojumu. Lai gan LPS iesniegusi 68 priekšlikumus un ministrija norādījusi, ka 40 no tiem ir pamatoti, tie nav iekļauti ziņojumā laika trūkuma dēļ. “Ministrija uz sarunām var aizvest karti, bet nevar aizvest atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem,” valdības sēdē teica M. Pūķis, piebilstot, ka ziņojums būtu jāpārstrādā un jāizskata no jauna. Viņaprāt, piedāvātajā ATR nevar saskatīt sasaisti ar topošo Nacionālās attīstības plānu 2021.–2027. gadam. Tāpat neesot skaidrības par ceļu infrastruktūru un valsts dotācijām sabiedriskajam transportam nākotnē, nav saprotama reformas jēga, pastāv neziņa par reģionu modeli, par to, kā tas viss attīstīs uzņēmējdarbību.

Kas notiks ar reģionālo līmeni?

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja un Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ministriem uzdeva jautājumu, kas notiks ar pašreizējiem plānošanas reģioniem. “Ir funkcijas, kuras tie var veikt efektīvāk un labāk nekā pašvaldības,” uzsvēra D. Mieriņa. “Savulaik izveidoja novadus, bet neizveidoja apriņķus un reģionus. Ziņojumā neparādās, kas būs ar reģionālo līmeni.”

J. Pūce pašvaldību pārstāvjiem uzsvēra, ka ATR ziņojuma mērķis ir precizēt, kā efektīvi organizēt pārvaldību darbu reģionālā līmenī. “Mēs nediskutēsim par visu. Nevaram ar pārvaldības reformas palīdzību atrisināt visas problēmas. Ziņojuma mērķis ir sastrukturēt diskusijas, šī ir sabiedriskā apspriešana, nevis pieņemam gala lēmumu. Darbs pie reģionālā līmeņa notiks, un šī gada laikā būs atbildes.”

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atbalstīja J. Pūci, apliecinot, ka ceļu infrastruktūra un sabiedriskā transporta jautājumi ir ministrijas dienaskārtībā. Tuvākajā laikā Satiksmes ministrija nāks uz valdību ar jaunu sabiedriskā transporta modeļa koncepciju.

Arī finanšu ministrs Jānis Reirs piebilda, ka vairāk nekā 50 pašvaldības ir finansiāli nepastāvīgas, akcentējot, kādus sociālos pakalpojumus pašvaldības varēs sniegt finansiālas patstāvības situācijā.

LV portāls jau rakstīja, ka Latvijā šobrīd ir 119 pašvaldības, savukārt 59 no tām neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Šobrīd pašvaldību starpā ir milzīga nevienlīdzība. Piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta). No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbvietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU