NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
19. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
1
5
1
5

Latvijas zinātnieku alternatīva administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai

Lai arī Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformas (alternatīvā reforma) prezentācija notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas telpās, zinātnieki vērš uzmanību, ka paveiktais darbs ir pilnīgi neatkarīgs, neviena nepasūtīts un neapmaksāts viedoklis.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Latvijas zinātnieki sabiedrības apspriešanai nodevuši alternatīvu risinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tajā paredzēta kompleksa teritoriju attīstības pārvaldība, tostarp ieteikts izveidot piecus vai astoņus apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām, kā arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma kritērijus, ņemot vērā gan ienākumu rašanās vietu, gan deklarēto dzīvesvietu.

īsumā
  • Trīs Latvijas zinātnieki aicina Latvijā īstenot visaptverošu teritoriju attīstības pārvaldības reformu (alternatīvu reformu), kura sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām: pārvaldības struktūras reformas, finanšu pārvaldības reformas un teritoriālās organizācijas reformas.
  • Alternatīvās reformas satura autori piedāvā reformas gaitā esošo 2 līmeņu publiskās pārvaldības struktūru reorganizēt par 3 līmeņu struktūru.
  • Alternatīvā reforma ļautu pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, un tikai galvenās funkcijas pārietu uz attiecīgo apriņķi.
  • Tāpat kā līdz šim visu pašvaldību darbības pārraudzība būtu saglabājama Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetencē.
  • Zinātnieku izstrādātā reforma paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jādala daļēji: gan pēc deklarētās dzīvesvietas, gan pēc darba vietas.
  • Teritoriālās organizācijas reformas primārais uzdevums ir apriņķu izveidošana, nosakot to robežas un centrus, vienlaikus pieļaujot atsevišķu vietējo pašvaldību reorganizāciju uz brīvprātības pamata un saglabājot sadarbības teritoriju attīstību.
  • No 2019. gada 22.jūlija darbu uzsāks VARAM izveidotais zvanu centrs, kur iedzīvotāji, zvanot uz tālruni  68 806 999, varēs noskaidrot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar VARAM īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Latvijas zinātnieki Dr.oec. Andris Miglavs, Dr.phys., Dr.oec. Māris Pūķis un Dr.geogr. Pēteris Šķiņķis aicina Latvijā īstenot visaptverošu teritoriju attīstības pārvaldības reformu (turpmāk tekstā – alternatīvā reforma), kura sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām:

  • pārvaldības struktūras reformas;
  • finanšu pārvaldības reformas;
  • teritoriālās organizācijas reformas.

Lai arī alternatīvās reformas prezentācija notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) telpās, A. Miglavs vērš uzmanību, ka paveiktais darbs ir pilnīgi neatkarīgs, neviena nepasūtīts un neapmaksāts viedoklis.

Pārvaldības struktūras reforma

Alternatīvās reformas (zinātnieku viedoklis sabiedriskai diskusijai) satura autori piedāvā reformas gaitā esošo 2 līmeņu publiskās pārvaldības struktūru reorganizēt par 3 līmeņu struktūru:

  • valsts;
  • apriņķu pašvaldības ar nodalītām autonomajām funkcijām;
  • vietējās pašvaldības ar savām nodalītām autonomajām funkcijām.

M. Pūķis norāda, ka precīzāk to būtu saukt par trīs mērogu struktūru. Viņš stāsta, ka jebkurā pasaules valstī vietējās pašvaldības rīkojas likuma ietvaros, savukārt konkrēta ministrija seko, vai pašvaldības izpilda šos normatīvos aktus. Tas turpinātu attiekties uz visiem 3 līmeņiem, un arī tie viens otram nebūtu padoti.

Kā skaidro M. Pūķis, arī šobrīd 2 līmeņu sistēmā būtībā pašvaldība nav padota valdībai, bet likumam, līdz ar to attiecībā uz 3 mērogu struktūras izveidi nenotiktu būtiskas pārmaiņas, bet mainītos funkcijas. Kā piemēru viņš min privātu veco ļaužu pansionātu, kura pakalpojumus izmanto plašāks cilvēku loks, proti, ne tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, un kas šobrīd starp dažādām pašvaldībām rada savstarpēju norēķinu problēmas. Ja tā būtu vesela apriņķa teritorija, kurā pansionāts atrodas, būtu daudz vienkāršāk, secina M. Pūķis. Viņš norāda, ka daļēji tas attiektos arī uz skolām, kas apkalpo lielāku teritoriju, ceļiem, kas šķērso vairāku pašvaldību robežas, bet nav Latvijas maģistrālie ceļi u.tml. Līdz ar to M. Pūķa ieskatā ir tikai dabiski, ka parādās vēl viens mērogs, kurā notiktu lemšana.

Uz jautājumu, vai tādā gadījumā paliktu visas esošās pašvaldības un papildus tiktu noteikti 5 – 8 apriņķi, M. Pūķis skaidro: “Teorētiski varētu palikt visas 119 pašvaldības, taču administratīvi teritoriālais reformas process jau ir iedarbināts, tāpēc domāju, ka tomēr pašvaldību skaits samazinātos arī alternatīvās reformas ietvaros.” Vienlaikus viņš norāda, ka šāds risinājums ļautu pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, un tikai galvenās funkcijas pārietu uz attiecīgo apriņķi.

Tāpat alternatīvajā reformā paredzēts, ka apriņķa funkcijas atbilstoši subsidiaritātes principam būtu veidojamas divos procesos:

  • daļējā vietējo pašvaldību esošo funkciju kopīgošanā, tās apriņķiem deleģējot: 
    • pamata un vidējās izglītības pārvaldību (arī valsts ģimnāzijas un cita konkursos balstīta izglītība);
    • transporta infrastruktūra (arī pilsētu tranzītielu) uzturēšanu un attīstību;
    • veselības un sociālās aprūpes infrastruktūru;
    • civilo aizsardzību un drošību;
    • bāriņtiesas;
    • mājokļu politiku;
  • daļējā nozaru ministriju funkciju decentralizēšanā, uzticot tās apriņķiem:
    • profesionālās izglītības (primāri ar reģionālo nozīmi) pārvaldību;
    • vismaz primāro un sekundāro veselības aprūpi;
    • valsts reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu un attīstību;
    • pasažieru pārvadājumu organizācijas;
    • apriņķa telpisko un attīstības plānošanu;
    • civilo aizsardzību;
    • kopīgi izveidotu biznesa attīstības veicināšanas funkciju (ietverot LIAA reģionālās attīstības instrumentus – biznesa inkubatorus, reģionālos speciālistus; kompleksus un ad hoc biznesa attīstības veicināšanas risinājumus);
    • cilvēkkapitāla attīstības struktūras un programmas;
    • reģionu attīstības fondu izmantošanas plānošanu teritorijās un attīstības programmu īstenošanu.

Zinātnieki uzsver, ka reformas gaitā būtu nepieciešama padziļināta diskusija par katru no augstāk minētajām funkcijām, jo to kopīgošana var izpausties dažādās formās. Kā piemērus alternatīvās reformas autori min sekojošo:

  • funkciju var nodot pilnā apriņķa kompetencē – tādā gadījumā apriņķis nosaka politiku, pieņem saistošos noteikumus, atbild ar savu budžetu;
  • var izveidot sabiedrības iestādi, kas administratīvi padota apriņķa domei, bet pilda katras vietējās pašvaldības politiku un rīkojas saskaņā ar katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietējā budžeta ietvaros.

Savukārt tāpat kā līdz šim visu pašvaldību darbības pārraudzība būtu saglabājama Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetencē.

Finanšu pārvaldības reforma

Alternatīvās reformas saturā paredzēts, ka finanšu pārvaldības reformas gaitā jāizveido atbildīga un ekonomiskās darbības attīstību veicinoša pašvaldību darbības finanšu veidošanās un pārvaldības sistēma, kuras ietvaros:

  • izveidojama apriņķu pašvaldību prognozējama un ar saimnieciskās aktivitātes attīstību saistīta patstāvīga ieņēmumu bāze, mainot nodokļu ieņēmumu pārdales kritērijus starp valsti un pašvaldībām, par nozīmīgu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadales kritēriju izceļot ienākumu rašanās vietu (ne tikai deklarēto dzīves vietu, bet arī darba vietu);
  • pārveidojama finanšu izlīdzināšanas sistēma, definējami cita veida kritēriji arī valsts budžeta dotāciju piešķiršanai pašvaldību darbībai, par izšķirošu atzīstot motivācijas sistēmas izveidošanu produktīvas uzņēmējdarbības attīstībai apriņķu teritorijā;
  • izveidojama investīciju piesaiste un tās vadības sistēma produktīvas uzņēmējdarbības attīstībai apriņķu teritorijā.

Runājot par alternatīvās reformas finansēšanas sistēmu, A. Miglavs skaidro, ka svarīgi, lai visa sabiedrība saprastu, ka uzņēmējdarbības attīstība visās Latvijas pašvaldībās ir galvenais mūsu labklājības pamats. Tāpat viņš uzsver, ka IIN jādala daļēji, proti, gan pēc deklarētās dzīvesvietas, gan pēc darba vietas, turklāt pārejot diezgan straujā tempā uz šo dubulto dalījuma sistēmu.

Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis uzskata, ka duālā nodokļa ieviešana ir inovatīvs piedāvājums, par kura ieviešanu ir vērts padomāt. Viņaprāt, līdz šim piedāvājumi bijuši agresīvi, aizejot galējībās, proti, IIN sadale piedāvāta vai nu tikai pēc dzīvesvietas, vai nu tikai pēc darba vietas, par ko vienmēr arī bijuši strīdi. “Taisīt IIN sadali tikai pēc darba vietas arī nav pareizi, jo tomēr pašvaldības jēga un būtība ir rūpēties par vietējiem iedzīvotājiem,” tā secina V. Valainis.

Tāpat alternatīvās reformas autori norāda, ka pilnvērtīga finanšu decentralizācija saskaņā ar Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresa (CLRAE) rekomendācijām ietver vairākus elementus:

  • būtiska daļa no apriņķa budžeta ieņēmumiem veidojama no apriņķa pašvaldībai piekrītošiem nodokļiem (ieteicams, lai tā pārsniegtu pusi no izdevumiem);
  • lielākajai daļai no valsts budžeta dotācijām jābūt vispārināta rakstura;
  • vēlams, lai apriņķa pašvaldība varētu piedalīties savu ienākumu administrēšanā un arī regulēt sev piekrītošo nodokļu un nodevu likmes.

Teritoriālās organizācijas reforma

“Teritoriālās organizācijas reformas primārais uzdevums ir apriņķu izveidošana, nosakot to robežas un centrus, vienlaikus pieļaujot atsevišķu vietējo pašvaldību reorganizāciju uz brīvprātības pamata un saglabājot sadarbības teritoriju attīstību,” skaidrots alternatīvās reformas saturā. Zinātnieki norāda, ka apriņķiem jābūt ar maksimāli lielām vienībām, lai tie varētu efektīvi īstenot izmaksu ietilpīgākās un plašas teritorijas ietekmējošākās attīstības pārvaldības funkcijas, kā arī infrastruktūras attīstības projektus (pamatā – izglītības, veselības aprūpes, satiksmes infrastruktūras u.c.).

Ievērojot līdzšinējos Latvijas teritoriju pārvaldības struktūras elementus un jau esošo potenciālu, zinātnieku ieskatā apriņķu izveidošanā racionāli būtu izvēlēties vienu no 2 risinājumiem:

  • apriņķus veidot uz plānošanas reģiona bāzes (plānošanas reģions jau tagad saskaņā ar likumu ir atvasināta publiskā persona), kas būtu autonomās un deleģētās kompetences paplašinājums un vadības mehānisma reforma – 5 apriņķu modelis;
  • apriņķus veidot uz republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes, piesaistot vietējo pašvaldību teritorijas republikas pilsētām un ievērojot kultūrvēsturiskās identitātes nozīmi (šajā gadījumā apriņķis varētu deleģēt administrēšanas (sekretariāta) funkciju atbilstīgajai republikas pilsētai) – 8 apriņķu modelis.

Plašāku informāciju par alternatīvo reformu var meklēt kopsavilkumā, ko sagatavojuši tās autori, Latvijas zinātnieki Dr.oec. Andris Miglavs, Dr.phys., Dr.oec. Māris Pūķis un Dr.geogr. Pēteris Šķiņķis. Viņi vērš uzmanību, ka tas ir viedoklis par Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformu tālākai sabiedriskai diskusijai.

Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformas piedāvājuma kopsavilkums

VARAM izveido zvanu centru

Vienlaikus no 2019. gada 22.jūlija darbu uzsāks VARAM izveidotais zvanu centrs, kur iedzīvotāji, zvanot uz tālruni  68 806 999, varēs noskaidrot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar VARAM īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Kā norāda ministrija, lai informētu iedzīvotājus par reformu, atbildētu uz aktuāliem jautājumiem, kā arī uzklausītu viedokļus un ieteikumus, darbosies īpašs pašvaldību reformas zvanu centrs.

Konsultācijas iedzīvotājiem tiks sniegtas darba dienās no plkst. 9:00 – 17:00. Būs arī iespēja operatoriem atstāt savu kontaktinformāciju, lai saņemtu atbildi uz e-pasta adresi. Jautājumus un priekšlikumus ministrijai ir iespējams iesūtīt arī rakstiski uz: reforma@varam.gov.lv.

LV portāls atgādina, ka, apstiprinot VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, valdība deva mandātu sākt oficiālas sarunas ar pašvaldībām un sabiedrību par pašvaldību reformas īstenošanu un ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU