NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
10. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
1
10
1
10

Administratīvi teritoriālā reforma. Pirmajā modelī – 35 pašvaldības

Informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, tostarp prezentēto 35 pašvaldību modeli, valdība plāno izskatīt šī gada 14. maijā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentējusi vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas plānu, kas Latvijas teritoriju paredz iedalīt 35 pašvaldībās. Kā norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, šis administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis ir tikai sākuma piedāvājums.

īsumā
  • Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”.
  • VARAM rosina noteikt 35 pašvaldību modeli.
  • Pašlaik jau puse pašvaldību neizpilda Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktos kritērijus.
  • Pašreizējā pašvaldību sistēmā ir 1614 pašvaldību deputāti, saskaņā ar piedāvāto teritoriālā iedalījuma modeli deputātu skaits būtu 686.
  • Jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai – tas ir viens no Latvijas teritoriālā iedalījuma izveides kritērijiem.

Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma lēmumu Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, proti, līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

VARAM rosina noteikt 35 pašvaldību modeli. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju piedāvātās teritorijas iedalās divos administratīvo teritoriju pamatveidos:

  • republikas pilsētās – galvaspilsēta Rīga un kūrortpilsēta Jūrmala;
  • novada pilsētās un novada pagastos.

Pašreizējiem kritērijiem neatbilst jau puse pašvaldību

Latvijā pašvaldību funkciju loks ir viens no plašākajiem Eiropas Savienībā. “Jo vairāk pašvaldībai funkciju, jo vairāk izdevumu to realizācijā,” skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Viņš norāda, ka pašlaik jau puse pašvaldību neizpilda Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktos kritērijus.

VARAM sniegtā informācija liecina, ka, izvērtējot statistiku par 2018. gadu, neatbilstība konstatējama 59 administratīvajām teritorijām:

  • novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju – neatbilst 39 novadi;
  • novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta – neatbilst 54 novadi;
  • novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota – neatbilst 2 novadi;
  • republikas pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju – neatbilst 2 republikas pilsētas.

Šis ir tikai sākuma piedāvājums

Informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, tostarp prezentēto 35 pašvaldību modeli, valdība plāno izskatīt šī gada 14. maijā. Šobrīd ziņojums ir nosūtīts Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) saskaņošanai. Kā stāsta J. Pūce, atkarībā no saskaņošanas gaitas ar LPS valdībā tiks apstiprināts šis vai precizētais pašvaldību skaita modelis. Ministrs apgalvo, ka VARAM ir gatava sarunām un plāno līdz septembra beigām piedalīties diskusijās ar visām pašvaldībām, uzklausot attiecīgās administratīvās teritorijas pārstāvju argumentus, kā arī skaidrojot, kāpēc ministrija piedāvā tieši šādu teritoriālo sadalījumu.

“Mēs esam atvērti diskusijām, un es pats plānoju piedalīties tajās – šis nav beigu piedāvājums, šis ir sākuma piedāvājums,” tā J. Pūce. Viņš turpina, ka beigu piedāvājums būs kopīga darba rezultāts, uzsverot, ka lēmums par jauno pašvaldību modeli noteikti tiks pieņemts, proti, šī reforma nepaliks kā atvērts jautājums vēl desmit gadus.

Reformas mērķi

Kā norādīts VARAM prezentācijā, teritoriālās reformas mērķi valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai ir sekojoši:

  • uzlabot valsts un pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;
  • nodrošināt visas valsts pārvaldes darbībā racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu;
  • izveidot vienlīdzīgu un ilgtspējīgu pašvaldību darbības sistēmu, reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centrus ar to lauku teritorijām sasaistot vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā, tādējādi radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem;
  • radīt mehānismus efektīvākai novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbībai, vairāk iesaistot tajā attiecīgo teritoriju iedzīvotājus;
  • nostiprinot pašvaldību autonomiju un kapacitāti, nodrošināt subsidiaritātes principa ievērošanu;
  • nodrošināt pievilcīgu vidi investīcijām un jaunu darbvietu radīšanai, tādējādi panākot konkurētspējīgu atalgojumu un mazinot emigrāciju;
  • panākt, ka pašvaldības tām likumos uzdotās funkcijas izpilda patstāvīgi.

Samazināsies kopējais deputātu skaits

J. Pūce skaidro, ka reformas ietvarā pašvaldību deputātu skaits būtiski samazināsies. Kā norādīts VARAM prezentācijā, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldības lēmējvaras darbību, veicot teritoriālo reformu, nepieciešams pārskatīt pašvaldībās ievēlējamo deputātu skaitu, izvirzot divus pamatkritērijus:

  • atbilstoši iedzīvotāju skaita palielinājumam pašvaldībā nodrošināt samērīgāku deputātu pārstāvniecību;
  • radīt iespēju veidot efektīvāku pašvaldību komiteju darbību noteiktu jautājumu risināšanā.

Pašreizējā pašvaldību sistēmā ir 1614 pašvaldību deputāti. Piedāvātajā teritoriālā iedalījuma modelī deputātu skaits būtu 686.

Pašreizējā situācija novados

Piedāvājums novados

Iedzīvotāju skaits

Deputātu skaits

Iedzīvotāju skaits

Deputātu skaits

līdz 5000

9

līdz 30 000

15

no 5001 līdz 20 000

15

no 30 001 līdz 60 000

19

no 20 001 līdz 50 000

17

no 60 001 līdz 100 000

23

vairāk nekā 50 000

19

vairāk nekā 100 001

25

Avots: VARAM

Iespējamie izveides kritēriji

VARAM prezentācijā norādīts, ka Latvijas teritoriālā iedalījuma izveides kritēriji ir šādi:

  • novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota;
  • novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu;
  • Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju;
  • novada pašvaldība patstāvīgi nodrošina likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādi;
  • novadā ir iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība un spēja pašvaldībai piesaistīt nozīmīgas investīcijas;
  • novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola;
  • novadā ir iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu;
  • novada ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.

Noslēdzoties VARAM prezentācijai, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzina, ka par iecerēto administratīvi teritoriāli reformu nav gūta nekāda skaidrība. Viņš gaidīja, ka ministrija prezentēs konkrētus kritērijus, pēc kādiem plāno veidot pašvaldības, bet šī tikšanās nedeva pat priekšstatu par to, kāds būs minimālais iedzīvotāju skaits pašvaldībā.

Plašāku situācijas raksturojumu, kā arī informāciju par reformas iespējamo ietekmi uz pašvaldību darbību, tostarp reģionālo centru sasniedzamību, kā arī par Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Īrijas un Islandes pieredzi pašvaldību reformu jautājumu risināšanā var meklēt VARAM mājaslapā.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU