NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
18. septembrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
13
13

Dod zaļo gaismu 36 pašvaldību izveidei

Avots: VARAM

Latvijā 119 pašreizējo administratīvo teritoriju vietā jāizveido 36 pašvaldības – tā paredz otrdien, 17. septembrī, valdībā akceptētais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”. Sākotnējam 35 teritoriju modelim ir pievienots Ulbrokas novads.

īsumā
  • Konceptuālais ziņojums ir viens no soļiem, kas veikts, lai jaunā redakcijā izstrādātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
  • Reforma neskars septiņas pašvaldības – Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu un Salaspils novadu.
  • Šobrīd pašvaldību starpā pastāv milzīga nevienlīdzība.
  • Saistībā ar plānoto reformu Latvijas Pašvaldību savienība rosina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju.

Pamatojoties uz Saeimas 21. martā pieņemto lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu, konceptuālais ziņojums ir viens no soļiem, kas veikts, lai jaunā redakcijā izstrādātu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, skaidro ministrija. VARAM līdz 21. novembrim uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” 29. augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Par konceptuālā ziņojuma atskaites punktu uzskatāms 14. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”. Tajā 119 administratīvo teritoriju vietā apspriešanai tika izvirzīts 35 administratīvo teritoriju modelis, kura pamatkritērijs bija teritorijas veidot ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem (atsevišķi skatot Pierīgas jautājumu). Par šo modeli notika konsultācijas ar pašvaldībām.

Kritēriji, kurus ievēro

Valdībā 17. septembrī apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu” noteikts, ka teritorijas būtu iedalāmas divos veidos: republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala – un novadi, kurus savukārt iedala teritoriālajās vienībās: pilsētās un pagastos.

Apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi kritēriji:

  • teritorija ir ģeogrāfiski vienota;
  • novada teritorijā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgu;
  • Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju;
  • iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldība spēj teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas;
  • iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu;
  • teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība patstāvīgi izpildītu tai likumos noteiktās autonomās funkcijas, izņemot gadījumus, kad likumos noteikts citādi;
  • ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vismazākā pašvaldība – Līvāni

Reforma neskars septiņas pašvaldības – Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu un Salaspils novadu, informē VARAM.

Ulbrokas novadā, kurā ietilps tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Vangaži, kuri patlaban atrodas Inčukalna novadā, iedzīvotāju skaits būs gandrīz 30 000 cilvēku, un tas aizņems 535 kvadrātkilometrus.

Iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība būs Rīga ar vairāk nekā 600 000 cilvēkiem, Daugavpils novads ar gandrīz 110 000 un Liepājas novads – gandrīz 103 000 cilvēkiem.

Mazākā pašvaldība pēc reformas būs Latgalē. Līvānu novadā dzīvotu 10 832 iedzīvotāji, un tas tiek plānots 622 kvadrātkilometru platībā. Mazākās pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā pēc reformas būtu Valkas, Alūksnes, Preiļu, Balvu un Smiltenes pašvaldības. Plānots, ka katrā no tām dzīvos mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju.

Pēc teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs Madona, Liepāja un Jēkabpils, bet trīs mazākās – Salaspils, Jūrmala un Mārupe.

LV portāls jau rakstīja, ka Latvijā šobrīd ir 119 pašvaldības, savukārt 59 no tām neatbilst likumā “Par pašvaldībām” noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Šobrīd pašvaldību starpā ir milzīga nevienlīdzība. Piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta). No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 pašvaldības. Vien 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietu vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā.

Prasa Pūces demisiju

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 16. septembrī vienojās rosināt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju, jo savienība nav apmierināta ar administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitu. Šim pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas.

Arī 17. augusta valdības sēdē LPS vadība un daudzu pašvaldību vadītāji no dažādiem Latvijas reģioniem bija pret ATR reformu. Savukārt atsevišķas pašvaldības, piemēram, Rūjiena un Naukšēnu novads, nevēlas pievienoties Valkas novadam, bet saredz saikni ar Valmieru.

Latvijas Pašvaldību savienība 17. septembrī paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem akcentēja galvenos iebildumus par ATR ziņojumu un administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu:

  • nav izpildīti Saeimas 2019. gada 21. marta lēmumā valdībai dotie uzdevumi;
  • ATR virzība notiek pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5. punktu – konsultāciju vietā ar pašvaldībām un vietējām kopienām notiek informēšana par ministrijas viedokli, savukārt pašvaldību profili, kas varēja būt konsultāciju priekšmets, pašvaldībām tika nosūtīti mazāk nekā 24 stundas pirms tā saucamajām konsultācijām;
  • “konsultācijās” paustie viedokļi nav fiksēti;
  • netiek sniegtas atbildes, kāpēc jāreformē sekmīgu pašvaldību robežas, kā tiks novērsts nomales efekts, nav veikti aprēķini par reformai nepieciešamo budžeta izdevumu pieaugumu.

Par otrā līmeņa pašvaldībām

Augusta sākumā LPS rosināja valdībā izskatīt zinātnieku izstrādāto modeli par otrā līmeņa pašvaldību izveidi, tādējādi paredzot uz laiku apturēt VARAM izstrādātās pašvaldību reformas ieviešanu. 16. septembra LPS domes sēdē pašvaldības lēma par reformas turpināšanu, taču atbilstoši Saeimas lēmumā noteiktajam paredzot arī otro teritoriālās pārvaldības līmeni. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vakar valdības sēdē uzsvēra, ka par to turpinās diskusijas un tas nemazina iespēju īstenot reformu.

LV portāls jau rakstīja, ka jūlijā LPS rosināja valdībā izskatīt Latvijas zinātnieku izstrādāto alternatīvo risinājumu VARAM piedāvātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tajā paredzēta kompleksa teritoriju attīstības pārvaldība, tostarp ieteikts izveidot piecus vai astoņus apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām, kā arī mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma kritērijus, ņemot vērā gan ienākumu rašanās vietu, gan deklarēto dzīvesvietu.

TABULA:

Administratīvi teritoriālās reformas mērķu īstenošanai tiek piedāvāts šāds Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 6.1. tabulā norādītajām administratīvajām teritorijām un to administratīvajiem centriem (skatīt arī 2. un 3. pielikumu).

6.1. tabula. Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts

Administratīvā teritorija pēc ATR

Platība, km2 1

Iedzīvotāju skaits (2019)2

Administratīvais centrs (AC)

Iedzīvotāju skaits AC  (2019)3

Rīgas pilsēta

304

632 614

Rīga

632 614

Jūrmalas pilsēta

101

49 325

Jūrmala

49 325

Aizkraukles novads

2273

29 808

Aizkraukle

7010

Alūksnes novads

1698

14 153

Alūksne

6692

Ādažu novads

522

28 789

Ādaži

6623

Balvu novads

2387

19 644

Balvi

6073

Bauskas novads

2173

42 306

Bauska

8405

Cēsu novads

2666

41 411

Cēsis

15 034

Daugavpils novads

2595

109 368

Daugavpils

82 604

Dobeles novads

1629

29 009

Dobele

8995

Gulbenes novads

1872

20 079

Gulbene

7304

Jelgavas novads

1663

87 952

Jelgava

55 972

Jēkabpils novads

2994

41 256

Jēkabpils

22 076

Krāslavas novads

2029

20 932

Krāslava

7633

Kuldīgas novads

2505

28 263

Kuldīga

10 497

Ķekavas novads

403

28 333

Ķekava

5134

Liepājas novads

3659

102 671

Liepāja

68 945

Limbažu novads

2439

28 159

Limbaži

6997

Līvānu novads

622

10 832

Līvāni

7203

Ludzas novads

2412

22 550

Ludza

7777

Madonas novads

3353

32 571

Madona

7015

Mārupes novads

347

30 711

Mārupe

13 111

Ogres novads

1838

57 692

Ogre

23 232

Olaines novads

349

20 332

Olaine

10 840

Preiļu novads

1675

18 871

Preiļi

6340

Rēzeknes novads

2830

58 029

Rēzekne

27 820

Salaspils novads

123

22 659

Salaspils

18 011

Saldus novads

2178

27 640

Saldus

9937

Siguldas novads

1030

30 358

Sigulda

11 619

Smiltenes novads

1801

18 333

Smiltene

5221

Talsu novads

2749

36 237

Talsi

9126

Tukuma novads

2448

44 744

Tukums

16 999

Ulbrokas novads

535

29 487

Ulbroka

2760

Valkas novads

1917

17 225

Valka

4573

Valmieras novads

1938

42 323

Valmiera

23 125

Ventspils novads

2516

45 302

Ventspils

34 377

Avots: konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”.

1 ISG040. Platība, iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaits (gada sākumā un gada vidējais) statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados. CSP (skatīts 07.08.2019.).

2 ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados 2019. gada sākumā. CSP (skatīts 07.08.2019.).

3 RIG010. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās, pagastos, ciemos un Rīgas apkaimēs (atbilstoši robežām 2019. gada sākumā). CSP (skatīts 07.08.2019.).

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU