Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Lita Krone, LETA
Ministru kabinets vakar atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) iesniegto likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” un nolēma lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un iekļaut šo jautājumu jau 14. marta sēdes darba kārtībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce valdības sēdē skaidroja, ka “šis ir otrais solis no pieciem, kas šogad ir jāizdara, lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Šis likumprojekts iezīmē procesu, kā sasniegsim mērķi”.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis atzina, ka likumprojekts ir saskaņots ar LPS, un atgādināja, ka saskaņošanas procesā tika panāktas vairākas vienošanās – ministrija un LPS gribētu strādāt kopā un apmainīties ar informāciju, katra institūcija veidotu savu darba grupu, lai būtu viedoklis par ATR risinājumiem. “Tikai robežu grozīšana, neieviešot citus adekvātus pasākumus, var nedod gaidītos ATR rezultātus,” teica M. Pūķis, minot, ka nav novērstas depopulācijas problēmas, nav sakārtoti ceļi, ir problēmas pierobežā u. c.
Viņaprāt, patlaban nav skaidri trīs jautājumi. Viens no tiem – vai būs reāli stimuli attīstīt reģionus? Otrs jautājums – kas ATR sakarā notiek ar Pierīgu, bet trešais – Latvijā ir daudz specifisku teritoriju, piemēram, austrumu pierobežā un citviet, un ir jautājums, vai visur vajag vienādu administratīvo dalījumu.
J. Pūce apsolīja, ka pie konceptuālā ziņojuma un jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrādes strādās kopā ar LPS, un informēja, ka vienmērīga teritoriālā attīstība ir viens no valdības deklarācijā iekļautajiem jautājumiem.
Likumprojektā “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums”, kurā ir tikai četri panti, noteiktās pašvaldību ATR mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
Šis likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek turpināta teritoriālā reforma un kā tiek pieņemti un īstenoti konceptuālie lēmumi reformas gaitā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
Paredzēts, ka pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālā iedalījuma izstrādi un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. decembrim izstrādās un iesniegs Saeimā jaunu administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, kur noteiks:
Ņemot vērā, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir noteikts valsts administratīvais iedalījums apriņķos un apriņķu pašvaldību izveides jautājums kopš 1998. gada tā arī nav ticis atrisināts, likumprojekts uzdod Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim iesniegt Saeimā ziņojumu, kur izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums. Apriņķu pašvaldību izveidi būtiski ietekmēja tas, ka 2009. gadā reģionālo pašvaldību (rajona pašvaldību) kompetenci pārņēma vietējās pašvaldības. Savukārt 2019. gadā turpināmā ATR neparedz pārdalīt pašvaldību funkcijas, tāpēc jāvērtē, cik lietderīgi pašlaik, jau pēc 2009. gadā notikušas funkcionālās pārdales, ir veidot valstī jaunu, otro, pašvaldību pārvaldes līmeni, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tikai robežu grozīšana, neieviešot citus adekvātus pasākumus, var nedod gaidītos administratīvi teritoriālās reformas rezultātus.
Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā arī nav izveidotas un netiek plānots veidot otrā līmeņa (reģionālās) pašvaldības. Daudzus reģionāla rakstura jautājumus, tai skaitā institūciju sadarbību un to darbības koordināciju, citās ES valstīs risina noteiktos teritoriālos ietvaros – apriņķos, apgabalos, plānošanas reģionos vai tml.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka, veicot pašvaldību apvienošanu, pēc 2021. gada jaunievēlētām pašvaldību domēm, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām, ir izlemjams jautājums par pašvaldību iestāžu darbības optimizāciju. Izstrādājot konceptuālo ziņojumu, tajā detalizēti būtu jānorāda, kādas pašvaldību iestāžu kategorijas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto būtu optimizējamas jaunveidojamās administratīvajās teritorijās (piemēram: būvvaldes, dzimtsaraksti, bāriņtiesas, izglītības pārvaldes u. tml.). J. Pūce valdības sēdē minēja, ka kopumā Latvijā ir izvietotas 2800 dažādas iestādes.
VARAM informācija liecina, ka šobrīd pašvaldību starpā ir milzīga nevienlīdzība. Piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta). No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbvietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldības rīko biznesa ideju konkursus vai spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās.
Jautājumu par VARAM nepieciešamo finansējumu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanai 2020. gadā un 2021. gadā plānots skatīt likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
LV portāls jau rakstīja, ka administratīvi teritoriālā reforma ir Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību prioritāte. Valdības deklarācijas 223. punktā norādīts, ka līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgās un ekonomiski spēcīgās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.
Ministru kabinets 2019. gada 5. februāra sēdē pieņēma zināšanai VARAM iesniegto informatīvo ziņojumu “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”. Minētais ziņojums paredz konceptuālu ATR realizācijas plānu, tostarp izstrādājot “uzsākšanas” un “pabeigšanas” likumprojektus.
