Kā jau ierasts, NVA skolēnu reģistrāciju uzsāk pakāpeniski, proti, katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas datums. Strādāt vasarā ieinteresētajam skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt.
LV portāla infografika
Pirmdien, 13. maijā, sākās skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Šogad papildus veicināta tieši skolēnu ar invaliditāti iesaiste vasaras nodarbinātībā, paredzot maksāt dotāciju darba devējam par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu 430 eiro apmērā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju vecākam par izglītojamo, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un strādā vasaras brīvlaikā no 1. jūnija līdz 31. augustam, vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro mēnesī.
Kā norāda NVA, elektroniski reģistrēties skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam skolēni varēs līdz 2019. gada 17. augustam, lai visi bērni, kuri vēlas pieteikties strādāt, to varētu izdarīt. Vienlaikus NVA skaidro, ka skolēna reģistrācija vēl negarantē iesaisti pasākumā, jo valsts līdzfinansēto darbvietu skaits ir ierobežots. Šovasar NVA plāno skolēniem izveidot 6 388 darbvietas, 2018. gadā plānoja iesaistīt 5000 skolēnu.
Kā jau ierasts, NVA skolēnu reģistrāciju uzsāk pakāpeniski, proti, katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas datums. Strādāt vasarā ieinteresētajam skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt. Šogad pieteikšanās sākuma datumi ir sekojoši:
Saskaņā ar NVA sniegto informāciju pasākuma “Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” mērķis ir veicināt skolēnu īslaicīgu nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darbavietās, nodrošinot skolēniem iespēju iegūt prasmes, iemaņas un pieredzi.
Šajā NVA īstenotajā pasākumā var pieteikties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri mācās un turpinās mācības vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs nākamajā mācību gadā. Reģistrēties dalībai ikgadējā nodarbinātības pasākumā katrs izglītojamais var tikai vienu reizi.
Reģistrācija notiek elektroniski NVA mājaslapā. Pēc elektroniskās reģistrācijas skolēns pa tālruni vai e-pastā saņems uzaicinājumu ierasties NVA filiālē, kurā būs jāuzrāda:
Vienlaikus NVA pasākuma organizēšanas noteikumi paredz, ka skolēns jau pirms reģistrācijas tajā ar konkrētu darba devēju var vienoties par darbavietu. Par darbu – mēnesī nostrādātu pilnu darba laiku – skolēns saņem darba algu vismaz valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā, kā arī darba vadītāja atbalstu, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos apmaksātas obligātās veselības pārbaudes un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.
Ja skolēns iepriekš nav vienojies ne ar vienu darba devēju, tad pieteikuma reģistrācijas secībā viņš saņems informāciju telefoniski vai e-pastā par iespēju pretendēt uz brīvajām darbvietām.
Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2019. gadā nav mainījusies un ir 430 eiro. Atbilstoši Darba likumam skolēnu vecumā no 15 līdz 18 gadiem drīkst nodarbināt ne ilgāk kā 7 stundas dienā un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, savukārt skolēnu vecumā no 18 līdz 20 gadiem (ieskaitot) – ne vairāk kā 8 stundas dienā un ne vairāk kā 40 stundas nedēļā. Vienlaikus Darba likuma 132. panta piektajā daļā paredzēts, ka gadījumos, ja personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nodarbina pie vairākiem darba devējiem, darba laiks summējams.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) sniegto informāciju pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv jauniešu ar invaliditāti intereses, 2019. gadā papildus veicināta tieši skolēnu ar invaliditāti iesaiste vasaras nodarbinātībā, paredzot maksāt dotāciju darba devējam par skolēna ar invaliditāti nodarbināšanu minimālās darba algas apmērā. Parastajā gadījumā NVA darba devējam sedz pusi no minimālās darba algas, bet otru pusi finansē pats darba devējs.
Proti, 2019. gada 26. aprīlī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 75 Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, kuru mērķis ir pilnveidot NVA īstenotā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma nosacījumus, kas veicinās izglītojamo ar invaliditāti iesaisti tajā. Grozījumu anotācijā norādīts, ka līdz šim visus skolēnus šajā pasākumā iesaistīja pēc vienādiem nosacījumiem.
Stājoties spēkā minētajiem MK noteikumiem, būs labvēlīgāki iesaistes nosacījumi darba devējiem, kas veidos darbvietas mērķa grupai – skolēni ar invaliditāti. Lai arī iepriekš nosacījumi neierobežoja skolēnu ar invaliditāti iespējas piedalīties skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, tie neveicināja darba devēju izvēli par labu skolēnu ar invaliditāti nodarbināšanai, atzīts grozījumu anotācijā.
Izmaiņas MK noteikumos paredz, ka, vadot darbu skolēnam ar invaliditāti, atlīdzība darba vadītājam varēs būt 60% no minimālās darba algas apmēra. Savukārt darba devējiem, kas plāno nodarbināt skolēnus ar invaliditāti, būs iespēja saņemt konsultācijas par skolēnu ar invaliditāti nodarbināšanas specifiskiem jautājumiem.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka viens darba vadītājs, vadot darbu vismaz vienam izglītojamam ar invaliditāti, var būt darba vadītājs ne vairāk kā pieciem izglītojamiem, jo skolēniem ar invaliditāti nepieciešams veltīt papildu uzmanību, kā arī sniegt atbalstu darba iemaņu apguvē. Proti, ja darba vadītājs vada darbu vismaz vienam izglītojamam ar invaliditāti, dotāciju piešķir 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par pārējo izglītojamo darba vadīšanu – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.
Ņemot vērā, ka darba vadītājs, kurš vada darbu vismaz vienam skolēnam ar invaliditāti, var vadīt darbu mazākam skolēnu skaitam, nepieciešams diferencēt arī dotācijas apmēru par darba vadīšanu gadījumos, kad NVO rīkotajā vasaras nodarbinātībā iesaista skolēnus ar invaliditāti, skaidrots grozījumu anotācijā. Proti, ja darba devējs vada darbu vienam skolēnam ar invaliditāti, dotāciju piešķir 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, bet par pārējiem 4 skolēniem neatkarīgi no tā, vai kāds no tiem ir skolēns ar invaliditāti, dotācijas apmērs ir 1/10 no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.
Atbilstoši LM sniegtajai informācijai plānots, ka 2019. gada vasaras nodarbinātībā varētu iesaistīt 300 skolēnus ar invaliditāti.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā no 1. jūnija līdz 31. augustam. Tas nozīmē, ka skolēna līdz 19 gadu vecumam vecākam nav jāsvītro algas nodokļa grāmatiņā ieraksts par bērnu kā apgādājamo, proti, atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski.
Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 230 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā piemēro prognozēto neapliekamo minimumu mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.
Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19 gadu vecumam) mācību gada laikā paralēli mācībām strādā, bērna atrašanos vecāka apgādībā pārtrauc automātiski, tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns vēlāk ir pārtraucis strādāt, bērns apgādībā vecākiem jāatjauno pašiem.
Par nodokļu maksāšanas nosacījumiem atkarībā no nodokļu režīma, kā arī algas nodokļa grāmatiņas izņemšanu plašāk VID informatīvajā materiālā LV portālā 15. maijā.