NVA skolēnu nodarbinātības pasākumi 2020. gadā tomēr notiks

Labklājības ministrija uzsver, ka uzņēmēji aizvien izrāda interesi par skolēnu nodarbināšanu vasarā, kā arī pašvaldības ir paudušas lūgumu programmu tomēr īstenot. Ministrija lēmumu vasarā īstenot skolēnu nodarbinātības pasākumus ir rūpīgi izvērtējusi, arī ņēmusi vērā epidemiologu viedokli.

“Līdz ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu, lai novērstu infekcijas izplatības risku. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts, sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids,” skaidro labklājības ministre Ramona Petraviča.

Līdz 3. jūnijam aptaujās darba devējus

Atbilstoši LM sniegtajai informācijai līdz 3. jūnijam Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aptaujās darba devējus, kuri jau iesnieguši pieteikumus dalībai programmā, aktualizēs darba devēju piedāvājumus pasākuma īstenošanai, kā arī apkopos saņemtās darba devēju atbildes. Savukārt līdz 8. jūnijam notiks pretendentu vērtēšana NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijās.

Līdz 18. jūnijam NVA filiāles komisijas apkopos darba devēju pieteikumu izvērtējumu rezultātus un pieņems lēmumus. Līgumi par pasākuma īstenošanu ar darba devējiem tiks noslēgti ne vēlāk kā nedēļu pirms skolēna nodarbinātības.

Darba devēji saņem dotāciju

LM atgādina, ka skolēnu vasaras nodarbināšanas programmā darba devēji saņem dotāciju:

• skolēna algai – 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;
• skolēna ar invaliditāti darba algai – valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;
• darba vadītāja atalgošanai – 10% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas;
• darba vadītāja atalgošanai, ja nodarbinātais ir bērns ar invaliditāti, – 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas;
• darba vadītāja atalgošanai par katru nākamo skolēnu – 1/10 daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Skolēnu vasaras nodarbināšanai 2020. gadam piešķirts finansējums 1 795 212 eiro apmērā, kas sākumā bija paredzēts 6938 darbavietu izveidei trīs vasaras mēnešiem.

Līdz 3. aprīlim darbavietas NVA programmai bija pieteikuši 435 darba devēji, arī SIA “Tet”, SIA “Jysk Linnen’n Furniture”, SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs”, AS “Rīgas Dzirnavnieks”, AS “Valmieras piens”, SIA “VITA mārkets”, SIA “Mārksmens” un LPKS “Latraps”. “2020. gadā darba devēji plāno nodarbināt skolēnus vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā, kā arī lauksaimniecībā, piedāvājot darbavietas tādās profesijās kā, piemēram, palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, labiekārtošanas strādnieks, virtuves strādnieks, viesmīlis, skolotāja palīgs u. c.,” norāda LM.

Skolēnu reģistrācija

LM norāda, ka skolēni pasākumam varēs reģistrēties elektroniski:

• no 10. jūnija – Latgales reģionā;
• no 11. jūnija – Vidzemes reģionā;
• no 12. jūnija – Rīgas reģionā;
• no 13. jūnija – Kurzemes un Zemgales reģionā.

Skolēnam jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt. Reģistrēties varēs līdz 17. augustam. Pēc elektroniskās reģistrācijas skolēni pa tālruni vai ar e-pasta starpniecību saņems uzaicinājumu ierasties NVA filiālē, kurā būs jāuzrāda:

• personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība);
• ja skolēns ir jaunāks par 18 gadiem, saņemot norīkojumu dalībai pasākumā, – ārsta izziņa par medicīnisko apskati (izziņa iesniedzama darba devējam, uzsākot darba attiecības);
• sagatavots CV.

Sīkāka informācija būs pieejama NVA mājaslapā.

Darba alga un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbavietā

Skolēnam NVA nodarbinātības pasākuma laikā jāsaņem:

• darba alga vismaz valstī noteiktās minimālās darba samaksas apmērā par pilnu nostrādāto darba laiku mēnesī;
• darba vadītāja atbalsts;
• normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos apmaksāta obligātās veselības pārbaude.

Atbilstoši Darba likumam vasaras periodā skolēnu vecumā:

• no 13 līdz 15 gadiem var nodarbināt ne ilgāk par 4 stundām dienā un ne vairāk par 20 stundām nedēļā;
• no 15 līdz 18 gadiem – ne ilgāk par 7 stundām dienā un ne vairāk par 35 stundām nedēļā.

Saskaņā ar LM sniegto informāciju skolēni, kuri ir iesaistīti NVA pasākumā, tiek apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbavietā.

Vasaras nodarbinātību atsevišķi atbalsta arī pašvaldības

Vairākas pašvaldības arī bez NVA pasākumiem atbalsta skolēnus vasaras nodarbinātībā. LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka pašvaldību atbalsts atšķiras no NVA skolēnu nodarbinātības pasākumiem (atšķiras arī starp pašvaldībām), proti:

• iesaistīšanās nosacījumus nosaka pašvaldība, izstrādājot un apstiprinot attiecīgu nolikumu;
• skolēni var pieteikties tajā pašvaldībā, kurā viņiem ir deklarēta dzīvesvieta vai kuras izglītības iestādē viņi mācās;
• pārsvarā pašvaldības plāno skolēnus nodarbināt divas nedēļas vai nepilnas slodzes darbā;
• pašvaldības nodarbina arī skolēnus vecumā no 13 līdz 14 gadiem.

Vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā.

“Bērna (izglītojamā līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski,” skaidro VID. Proti, vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 250 eiro mēnesī un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

“Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19. gadu vecumam) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, jāņem vērā, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski, tiklīdz skolēns ir uzsācis darba attiecības,” turpina VID. Turklāt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.