NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
01. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde
25
25

Būtiskas izmaiņas profesiju klasifikatorā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Nepieciešamība vērsties pret finanšu noziegumiem, uzlabot publisko pārvaldību un aizstāvēt dažu sabiedrības mazaizsargāto grupu tiesības Latvijā radījusi vajadzību pēc vairākiem specifiskiem arodiem.

FOTO: Freepik

No aprīļa spēkā stājušās izmaiņas profesiju klasifikatorā – tas papildināts ar vairākiem jauniem arodiem. Šīs izmaiņas noteikušas aktualitātes finanšu, ekonomikas un tiesībaizsardzības jomā, kā arī VDK dokumentu publiskošana pērnā gada nogalē.

īsumā
  • Finanšu noziegumus apkaros ar daudz drastiskākām metodēm.
  • Paredzēts nodrošināt OIK biznesa un VDK aģentu tiesības.
  • Būs izmaiņas Saeimas un pašvaldību deputātu darbībā.
  • Pret PSRS okupācijas sekām vērsīsies starptautiskā līmenī.

Izmaiņas profesiju klasifikatorā stājas spēkā ar šā gada 1. aprīli līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 13 “Par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”. Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.

Sekojot “Moneyval” rekomendācijām par apšaubāmas izcelsmes darījumu izskaušanu Latvijas finanšu sistēmā, gaidāmas būtiskas izmaiņas finanšu sektora uzraudzībā. Līdz ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārveidošanu par jaunu valsts drošības iestādi – Finanšu izlūkošanas biroju (FIB) – tā darbības nodrošināšanai klasifikatorā noteikts jauns amats – kontrolizlūkošanas operatīvais darbinieks. Ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas būtisko iespaidu uz valsts drošību, šo darbinieku pilnvaru klāstā papildus likumā “Par policiju” jau paredzētajām pilnvarām noteiktas tiesības veikt privātpersonu izsekošanu un preventīvos arestus – tiesības uz pamatotu aizdomu pamata bez iepriekšējas tiesneša sankcijas aizturēt personas, kuru darbībai finanšu jomā ir plānota likumpārkāpuma pazīmes. “FIB darbiniekiem ir paredzētas pilnvaras pielietot traumatiska riska spēka paņēmienus, īstenot personu darbavietu, dzīvesvietu un transportlīdzekļu kratīšanu, kā arī vajadzības gadījumā piekļūt personu korespondencei, tostarp viņu profiliem sociālajos tīklos,” informē koalīcijas atbalstītais biroja vadītāja amata kandidāts Henrihs Fimlers. Kontrolizlūkošanas operatīvā darbinieka pilnvarās no 2020. gada 1. aprīļa iekļautas arī tiesības veikt privātpersonu maku un kabatu satura pārbaudes. Iemesls – valstī pilnībā pārejot uz bezskaidras naudas norēķinu kārtību, skaidras naudas atrašanās personas rīcībā no minētā datuma tiek kriminalizēta.

FIB darbiniekiem paredzētas pilnvaras pielietot traumatiska riska spēka paņēmienus.

Jauni amati – regresīvo enerģētikas finanšu instrumentu dienesta vadītājs un viņa vietnieks – paredzēti darbam Ekonomijas ministrijā saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK izbeigšanas procesu. Abu amatpersonu uzdevums būs jau priekšlaikus nodrošināt finansiālo bāzi kompensācijām, ko valstij prognozējami nāksies izmaksāt subsidētās elektroenerģijas ražotājiem par komponentes atcelšanas rezultātā negūto peļņu un paredzamo morālo kaitējumu, ko šī biznesa pārstāvjiem nodarījis sabiedrībā ilgstoši izplatītais cilvēka cieņu aizskarošais priekšstats, ka OIK maksājumi radījuši nesamērīgu elektroenerģijas sadārdzinājumu, skaidro ministrijas sabiedriski konsultatīvās padomes enerģētikas jautājumos priekšsēdis Kalvis Aigariņš. Kompensācijas paredzēts finansēt, attiecīgās izmaksas iekļaujot mājsaimniecībām piemērojamā elektroenerģijas tarifā.

Izveidots arī jauns tiesībsarga amats – bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas sadarbības personu (aģentu) ombuds. Šis tiesībsargs darbosies Latvijas Republikas Tiesībusarga biroja padotībā, un tā pamatuzdevums būs aizsargāt no likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” cietušo personu cilvēktiesības. Proti, šī amatpersona iestāsies pret VDK aģentu tiesību aizskārumiem, ko kopš pagājušā gada decembra radījusi ar minēto likumu noteiktā čekas dokumentu publiskošana un sadarbības personu vārdu nodošana atklātībai. “Neraugoties uz to, ka, izskatot lietas par sadarbību ar VDK, tiesu praksē tāda faktiski nekad netiek pierādīta, sabiedrībā joprojām valda nepamatots pieņēmums, ka čekas ziņotāji varētu būt radījuši kādu kaitējumu saviem līdzpilsoņiem,” norāda jaunā ombuda amata izveidošanas iniciatīvas grupas vadītājs Johans Edmundsons.

Sabiedrībā joprojām valda nepamatots pieņēmums, ka čekas ziņotāji varētu būt radījuši kādu kaitējumu saviem līdzpilsoņiem.

Attiecībā uz profesiju “Latvijas Republikas Saeimas deputāts” profesiju klasifikatorā noteiktas izmaiņas – parlamentāriešiem turpmāk būs jāapmeklē kursi “10 padomi, kā iepatikties cilvēkiem”, bet tiem, kuri šos kursus nebūs apmeklējuši vai nespēs apliecināt tajos sniegtās kompetences, sasaukuma beigās paredzēts kurss “Noderīgi padomi patstāvīgas dzīves uzsākšanai”. Savukārt saskaņā ar izmaiņām Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbības likumā Profesiju klasifikatorā, kā skaidro Vides un reģionālās attīstības aizkavēšanās ministrijas prokūrists Jurģis Ūpis, republikas pilsētu un novadu domju priekšsēdētāja vietniekiem noteikta jauna kompetence – “kaķu aprūpe priekšsēdētāja negaidītas maiņas gadījumā”. Pamatojoties uz empīriskiem apsvērumiem, par praktiski neefektīvu un savu pastāvēšanu vairs neattaisnojošu atzīta un no Profesiju klasifikatora svītrota profesija “Latvijas Republikas Valsts prezidents”.

Vienlaikus Latvijai būs divi jauni starptautiska ranga amati, informē Ārvietu ministrijas oficiālais emisārs Latvijā Ringars Edkēvičs. Īpašais sūtnis Apvienoto Nāciju Organizācijā Latvijas vēsturiski faktiskās situācijas jautājumos turpmāk nodarbosies ar organizācijas un tās 198 dalībvalstu pārliecināšanu par Latvijas īpaši saudzējamo statusu, ko nosaka valsts okupācijas sekas – slikts klimats, iedzīvotāju vājā motivācija mācīties angļu valodu, gludināt bikses un tīrīt zobos, kā arī korupcija un nepārejoša postsovjetiska tipa specifiski endēmiska mazspēja parlamentā, valdībā un nepolitiskajās pārvaldības institūcijās. Savukārt īpašais sūtnis pie Svētā Krēsla, pamatojoties uz visu iepriekšminēto, turpmāk nodrošinās 12 aizlūgumus dienā par Latvijas Republiku no Svētā Pētera bazilikas Vatikānā.

 

LV portāls sveic savus lasītājus Starptautiskajā joku dienā!

Labs saturs
25
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI