Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Latvijas Zaļais punkts
Lai gan vairāk nekā puse – 56% – aptaujāto atzinusi, ka šķiro sadzīves atkritumus, tomēr sabiedrības iesaistes līmenis ir samērā zems. No atkritumu šķirošanas galvenokārt cilvēkus atturot dalīto atkritumu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, kā arī ieradums visu izmest vienuviet. Šķirošanas konteineru trūkumu un nesakārtoto infrastruktūru, īpaši Rīgā, kā problēmu atzīst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
6. februārī pētījuma, kuru veica AS “Latvijas Zaļais punkts” un pētījumu centrs SKDS, prezentācijā “Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji” sabiedrības direktors Kaspars Zakulis skaidroja, ka kopš 2011. gada atkritumu šķirotāju skaits ir pieaudzis par 22 procentpunktiem un visčaklāk to darot Zemgalē – 67% iedzīvotāju.
Apzinīgākā atkritumu šķirotāja profils ir 45–54 gadus veca sieviete, kas dzīvo pilsētā ārpus Rīgas vai laukos, kurai ir vidējā vai augstākā izglītība un kura strādā publiskajā sektorā. Savukārt tipisks atkritumu nešķirotāja profils ir 18–44 gadus vecs vīrietis, kas dzīvo Rīgā, ir ieguvis tikai pamatizglītību un strādā publiskajā sektorā.
Lai gan to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā šķiro atkritumus, lēnām pieaug, tomēr būtiskākie šķēršļi, kas attur no atkritumu šķirošanas, ir ierobežotas atkritumu šķirošanas iespējas dzīvesvietas tuvumā un šaubas par to, ka sašķirotie atkritumi tiek pārstrādāti. Tiesa, lielākā daļa iedzīvotāju nav vērsušies pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības, lai situāciju mainītu, secināts pētījumā.
Arī vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa”, kas savāc, šķiro, pārstrādā un eksportē pārstrādei aptuveni 100 000 tonnu atkritumu gadā, valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs prezentācijā uzsvēra, ka vairāk vērības jāvelta sadzīves atkritumu šķirošanai un pārstrādei, nevis, kā līdz šim, – to noglabāšanai poligonos.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzsvēra, ka Latvijas sabiedrības apziņas līmenis atkritumu šķirošanas jautājumā ir – tā nav mūsu problēma, ar to jātiek galā pašvaldībām, valstij un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Viņaprāt, liela nozīme ir gan iedzīvotāju izglītošanai par atkritumu šķirošanas jautājumiem, gan arī tam, lai pašvaldības pildītu normatīvajā regulējumā noteiktās prasības un nodrošinātu iedzīvotājiem ērtas iespējas atkritumu šķirošanai dzīvesvietas tuvumā.
J. Pūce vēstīja: “Šogad sāksies liels darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna, kurā centīsimies plaši iesaistīt sektoru, pašvaldības un vides organizācijas. Centīsimies radīt plānu, kas ilgtspējīgi attīstītu atkritumu pārstrādes jomu, kas stimulētu mazāk radīt atkritumus, vairāk tos pārstrādāt un veicinātu atkārtotu atkritumu izmantošanu.”
LV portāls publikācijā “Cik bieži jāizved sadzīves atkritumi” jau rakstīja, ka no kopējā mājsaimniecību radītā sadzīves atkritumu apjoma, kas Latvijā 2017. gadā bija 850 677 tonnas, visvairāk sadzīves atkritumu rada Rīga – 40% no kopējiem sadzīves atkritumiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora padomniece informatīvo pasākumu jautājumos Edīte Pūķe informēja, ka 2018. gadā kopējais savākto sadzīves atkritumu apjoms Rīgā bija 3 054 611 kubikmetri, no kuriem tikai 12,79% bija šķirotie atkritumi.
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere atzina, ka Rīgā dalītās atkritumu šķirošanas sistēma nav sakārtota, darbojas četri apsaimniekotāji un “ļoti atkarīgs no komersantiem, kādu pakalpojumu viņi iedzīvotājiem piedāvā”. Patlaban Rīgā atkritumus izved SIA “Eco Baltia Vide”, SIA “Lautus”, SIA “Clean R” un SIA “Pilsētvides serviss”.
Sabiedrībā izplatīts viedoklis: “Atkritumu šķirošana nav mūsu problēma, ar to jātiek galā pašvaldībām, valstij un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.”
Lai gan Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 184 “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju” otrais pants nosaka pašvaldībām pienākumu izveidot dalītas savākšanas sistēmu četrām atkritumu kategorijām līdz 2015. gadam, pēc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu 2018. gada nogalē sniegtajiem datiem, Rīgā izveidoti 1959 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punkti, zināja teikt E. Pūķe.
Viņa uzsvēra, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 328 “Kritēriji un kārtība, kādā novērtē atkritumu dalītās savākšanas pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem” 2. punktam republikas nozīmes pilsētās uz katriem 700 iedzīvotājiem jābūt ierīkotam vismaz vienam sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktam. R. Vesere piebilda, ka tās ir minimālās likumdošanas prasības.
Saskaņā ar Rīgas domes 2013. gada 17. decembra saistošo noteikumu Nr. 90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 36. punktu nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt arī sadzīves atkritumu dalīto vākšanu. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 23. punktam atkritumu apsaimniekotāja pienākums ir uzstādīt šķiroto sadzīves atkritumu tvertnes pēc pirmā pieprasījuma, uzsvēra Rīgas domes pārstāve. Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu mājām piesaistītajā zemes gabalā ne vienmēr iespējams atrast vietu konteineriem dalīto atkritumu vākšanai, par to izvietošanu var būt nepieciešams savā starpā vienoties vairāku māju iedzīvotājiem kopā ar šo māju apsaimniekotājiem.
Rīgā līdz 2019. gada decembra beigām, balstoties uz publiskās un privātās partnerības principu, varētu tikt noslēgts līgums starp SIA “Getliņi Eko” un vienu vai vairākiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Šobrīd konkurss vēl ir procesā. “Pēc konkursa uzvarētāja noteikšanas pašvaldība ar to slēgs līgumu, izveidojot kopsabiedrību, kas turpmāk veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā,” skaidroja E. Pūķe. Atkritumu apsaimniekotājs ierīkos jaunus sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktus (kopā aptuveni 2500), kā arī vismaz 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumus.
Dalīti vācamajiem atkritumiem būs jānodrošina vismaz divu plūsmu sistēma:
MK noteikumi Nr. 184 arī nosaka, ka pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, līdz 2020. gada 31. decembrim izveidos dalītās savākšanas sistēmu bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. “Minētās prasības ieviešana ir iekļauta konkursa dokumentācijā, un atkritumu apsaimniekotāja pienākums būs pakāpeniski nodrošināt vismaz vienas bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru novietnes izveidošanu teritorijā ar 1000 iedzīvotājiem,” tā E. Pūķe.
Uz vaicājumu, vai, sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu skaitu Rīgā palielinot par 25%, ar to būtu pietiekami, lai iedzīvotāji atkritumu šķirošanā iesaistītos aktīvāk, R. Vesere atbildēja: “Jāizrēķina, cik dalītās atkritumu šķirošanas punktu vajadzīgs atkarībā no iedzīvotāju skaita. Vēl jāņem vērā cilvēku blīvums – vai apkaimē ir daudzdzīvokļu ēkas vai privātmājas.”
Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs M. Simanovičs sprieda, ka Rīgā problēmas ar dalīto atkritumu šķirošanu atrisinās jaunais publiskās un privātās partnerības konkursa uzvarētājs, jo tas būs ilgtermiņa līgums un uzņēmējam būs izdevīgi vairāk investēt – būvēt atkritumu novietnes, iekārtot savākšanas laukumus u. c. Kā piemēru viņš minēja Liepāju, kur esot daudz dalītās atkritumu šķirošanas konteineru, bet savāktā stikla apjoms vien pērn esot pieaudzis par 65%.
Patlaban dalītās savākšanas sistēmā Latvijā savāc nepilnus 30% no visiem atkritumiem. Eiropas Savienības normatīvi nosaka, ka pēc gada – 2020. gadā – Latvijā būs jāšķiro 50% sadzīves atkritumu. Obligāta prasība šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus būs no 2021. gada.
