Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par privātmāju būvniecības uzraudzības un kontroles procesu, kas publicēts 5. decembrī, secināts, ka nepieciešami uzlabojumi gan normatīvajā regulējumā, gan procesa uzraudzībā un būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātē. Ekonomikas ministrija skaidro, ka revīzija veikta par 2016.–2017. gadu un pēdējā laikā ir veikti pasākumi, kas vērsti uz būvniecības nozares attīstību un būvniecības procesa pilnveidi.
Lietderības revīzijā “Vai būvniecības uzraudzības un kontroles process ir efektīvs un veicina privātmāju būvniecību ar iespējami mazāku administratīvo slogu?” Valsts kontrole (VK) vērtēja būvniecības procesa dokumentu apriti un pieejamību, kā arī privātmāju būvniecības procesa uzraudzības un kontroles sistēmu, ko veido un īsteno Ekonomikas ministrija (EM) un 86 pašvaldību būvvaldes, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. VK pārstāve Larisa Reine skaidro, ka revīzijas iemesls bija problēmas, kas būvniecības nozarē jau ilgstoši pastāv.
2010. gadā VK jau veica revīziju par būvniecības nozares regulējumu, taču atsevišķās jomās ieteikumi netika ieviesti vai bija grūtības to ieviešanā, papildina VK Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne. Turklāt 2014. gadā ir stājušies spēkā būtiski grozījumi Būvniecības likumā, arī uzraudzības ziņā. 2016. gadā būvvaldes sāka izmantot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), bet 2017. gadā nozare vienojās par būtiskiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanas jomā un būvniecības nozares attīstībā.
Turklāt būvniecība ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecības nozare, kas 2017. gadā sniedza darbvietas 63,1 tūkstotim nodarbināto un veidoja 6% no Latvijā radītās pievienotās vērtības. Jau vairākus gadus “Doing Business” ziņojumā Latvijas būvniecības saskaņošanas process tiek novērtēts kā viena no vājākajām konkurētspējas indeksā iekļautajām jomām.
“Šajā revīzijā centāmies noskaidrot, vai būvniecības uzraudzības un kontroles process sola drošu mājokli, vai tajā nav kas lieks un ko tajā varētu darīt citādi,” uzsver I. Kalvāne.
L. Reine informē, ka VK revīzijā ir konstatēts lieks administratīvais slogs iedzīvotājiem un EM ir apņēmusies izvērtēt vairāku pārbaužu lietderību: “Esam rosinājuši arī aizdomāties par ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietderību nodošanas ekspluatācijā procesā, kas pagarina visu darbu gaitu par mēnesi un ģimenēm, ja tās šai laikā meklē īres mājokli, rada papildu izdevumus 266 000 eiro apmērā.”
“Būves kadastrālā uzmērīšana nav priekšnosacījums, lai ēku pieņemtu ekspluatācijā,” skaidro I. Kalvāne. “Rosinām EM apdomāt, vai šī norma no Būvniecības likuma nebūtu svītrojama, jo Kadastra likums nosaka, ka kadastrālo uzmērīšanu var veikt sešu mēnešu laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.”
VK pārstāvis Egīls Vidžups uzsver, ka VK arī vērtēja, kā šādas izmaiņas varētu ietekmēt pašvaldības iespējas papildināt savu budžetu ar nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem, jo kadastrālā uzmērīšana ir kā priekšnosacījums, lai varētu aprēķināt kadastra vērtību un pēc tam piemērot nodokli. Jau patlaban normatīvais regulējums paredz: ja īpašnieks nav sešu mēnešu laikā veicis kadastrālo uzmērīšanu, pašvaldībai ir tiesības iesniegt Valsts zemes dienestā nekustamā īpašuma (NĪ) deklarāciju, uz kuras pamata īpašumu ieraksta kadastra sistēmā un var piemērot NĪ dubulto likmi.
Revīzijā arī secināts, ka liela nozīme privātmāju celtniecībā ir tam, cik caurskatāms ir dokumentu aprites process. “Tajā būvvaldē, kur dokumentu reģistrācijas process ir izsekojams, gan būvatļauju izsniegšana, gan ēkas nodošana ekspluatācijā notiek ātrāk,” secina I. Kalvāne.
E. Vidžups papildina, ka revīzijā tika soli pa solim izsekots process no mājas idejas līdz nodošanai ekspluatācijā: “Normatīvais regulējums ir pietiekami detalizēts, pat pārāk sarežģīts, bet prasības nav ārkārtējas. Pat vieglākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Pārsteidzoši, ka Latvijā, kur normatīvais regulējums izvirza vienkāršākas prasības, saskaņošanas process ir apmēram divreiz garāks. Proti, kaimiņvalstis strādā ātrāk, kaut gan regulējums ir stingrāks.”
Kur veidojas liekais laika patēriņš? E. Vidžups: “Izvēlējāmies sešas būvvaldes, kur skatījāmies konkrētas būvniecības lietas, kādi dokumenti ir iesniegti, cik ilgi un kur tie stāvējuši “uz galda”. Konstatējām, ka trīs būvvaldes nereģistrē visus iesniegtos dokumentus. Līdz atļaujai būvēt 121 dienas laikā var tikt tajās būvvaldēs, kur dokumentu process ir caurskatāms, taču vidēji 150 dienās tur, kur tas nav caurskatāms. Tātad dokumentu aprites dēļ mēnesis nāk pa virsu. No 121 dienas dokumenti pašā būvvaldē uz galda atradušies 12 dienas - ļoti maz, bet 89 dienas dokumenti ir bijuši pie pasūtītāja, kamēr viņš centās nokārtot saskaņojumus ar komunikāciju turētājiem. Tātad te ir liels optimizēšanas potenciāls. Šogad jūnijā BIS ir izveidota funkcija, kas šos saskaņojumus ļauj iegūt elektroniski, bet revīzijā to nevērtējām.”
Revidents atzīmē, ka slikti ir tas, ka BIS nevar ieiet jebkurā būvniecības stadijas solī.
Valsts kontroles revidenti arī konstatējuši, ka 25% privātmāju būvniecības gadījumā būvvaldes nav nodrošinājušas ēkas pieņemšanu ekspluatācijā normatīvajā aktā noteiktajā termiņā – desmit dienās. E. Vidžups norāda, ka kavēšanās gadījumos privātmājas pieņemšana ekspluatācijā notiek vidēji 43 dienas.
“Diemžēl nevaram pateikt, kāpēc tas tā ir, jo ir ļoti vāja vai nemaz nereģistrēta dokumentu kustība,” saka I. Kalvāne. “Ēkas pieņemšana ekspluatācijā ir otrs sarežģītākais posms, ja runājam par būvniecības administrēšanu pēc tehnisko noteikumu saņemšanas.”
Lai būvniecības administrēšanas procesu pārraudzītu efektīvi, Latvijā par 3,8 miljoniem eiro ir izveidota BIS. “Revīzijā vērtējām, vai un kā BIS atbalsta būvniecības uzraudzības procesu,” teic I. Kalvāne.
Revidenti ir secinājuši, ka sistēma kopumā ir izveidota pārdomāti, nepieciešamie datu lauki pastāv un, ja BIS tiktu pilnvērtīgi izmantota, tā varētu būt labs palīgs uzraudzības procesam. E. Vidžups: “Konstatējām, ka ir atsevišķas jomas, kur ir jāuzlabo funkcionalitāte, piemēram, būvatļauju derīguma termiņa kontrole. Šobrīd šādas funkcijas nav. Būvvalžu ieskatā, tas ir viens no iemesliem, kāpēc pienācīgi netiek kontrolēti būvatļauju derīguma termiņi.”
Pārbaudot 111 būvniecības lietas, starp tām 39% gadījumu ir bijuši būvatļaujas termiņu pārtraukumi, t.i., pastāv risks, ka ir notikusi būvniecība bez spēkā esošas būvatļaujas, bet būvvalde nevienā no gadījumiem nebija aizbraukusi pārliecināties par situāciju uz vietas.
“BIS vājais posms ir arī informācijas apmaiņa starp dažādiem sistēmas moduļiem,” stāsta VK pārstāvis. “Piemēram, BIS ir būvvalžu modulis, kur tiek ievadīta informācija par visām būviecerēm, bet blakus ir modulis – būvspeciālistu reģistrs, kurā viņiem vienreiz gadā jāatskaitās, ko ir darījuši. Visu informāciju, kuros projektos piedalījušies, būvspeciālisti paši ir spiesti ievadīt no jauna. Pārrēķinot naudā – tie ir 48,5 tūkstoši eiro gadā viņu iztērētā laika.”
Aktuāls jautājums ir arī datu kvalitātes problēma. Kā uzsver revidenti, BIS dati nav pilnīgi. Piemēram, dažādās datubāzēs nesakrīt izsniegto jauno būvatļauju skaits, nereti tur tiek pieskaitītas arī atjaunotās būvatļaujas. Gatavojot revīziju, nesakrita arī dati par būvspeciālistiem, kuriem apturēta sertifikātu darbība.
E. Vidžups uzsver, ka būvvaldēm ir atšķirīga izpratne par to, ko darīt ar dokumentiem. Proti, ir būvvaldes, kas pieņēmušas lēmumu, ka vecās būvniecības lietas, kas tika sāktas pirms BIS ieviešanas, tiek pabeigtas tikai papīra veidā un BIS neievada nekādus datus, arī par pieņemšanu ekspluatācijā. Taču ir būvvaldes, kas dara pretēji.
Kāpēc tas ir būtiski? Ekonomikas ministrija ir paredzējusi atvieglojumus pašvaldībām, norādot: ja sāksiet lietot BIS, vairs nevajadzēs sniegt atskaites Centrālajai statistikas pārvaldei par Latvijā notiekošo būvniecību – gan par ekspluatācijā nodotām mājām, gan par izsniegtajām būvatļaujām. LV portāls jau rakstīja, ka visas būvvaldes ir noslēgušas līgumus par BIS izmantošanu, izņemot Rīgas pilsētas būvvaldi.
L. Reine min, ka ir vairākas jomas, kurās politikas veidotājiem būtu jāveic uzlabojumi arī normatīvajā regulējumā, jo bez tiem būvniecības uzraudzība nav tik efektīva. VK akcentē trīs galvenās lietas:
Salīdzinot dažādas datubāzes, VK secinājusi, ka 27% gadījumu situācijā, kad vēl notiek būvdarbi, t.i., ēka nav nodota ekspluatācijā, tajā ir deklarētas personas, tātad šajā ēkā dzīvo cilvēki. Taču būvvaldes ir atzinušas, ka to rīcībā ir par maz rīku, lai rīkotos. “Iespējams, vajadzīgas vadlīnijas, piemēri, kā rīkoties, lai novērstu un nepieļautu ēkas neatļautu izmantošanu,” spriež I. Kalvāne.
VK minētās revīzijas laikā ir analizējusi situāciju nozarē un būvniecības procesa norisi 2016.–2017. gadā, norāda EM. Līdz ar to ministrija uzsver, ka pēdējo gadu laikā ir veikti pasākumi, kas vērsti uz būvniecības nozares attīstību un būvniecības procesa pilnveidi, kas lielā mērā atrisinājuši VK ziņojumā identificētās problēmas. Īpaši izceļama BIS pilnveidošana, lai nodrošinātu elektronisku dokumentu saskaņošanu un akceptēšanu.
Ministrija norāda, ka VK revīzijas secinājumi ir saprotami un kopumā saskan ar pērn būvniecības nozares attīstības stratēģijas izstrādes procesā secināto par būvniecības nozares attīstību kavējošiem faktoriem un būvniecības procesa trūkumiem. Īstenojot Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģiju 2017.–2024. gadam, jau šobrīd ir panākts ievērojams progress vairākos jautājumos. Ministrija uzsver, ka šīs stratēģijas izstrādes process ir labās prakses piemērs citām nozarēm ilgtspējīgai nozares attīstībai, kur valsts pārvalde un nozare vienojas par veicamajiem pasākumiem un atbildīgajiem to ieviešanā.
2018. gada 1. jūlijā ir pabeigts BIS attīstības projekta 1. posms un nodota izmantošanai būvniecības ierosināšanas un būvniecības ieceres dokumentācijas elektroniskās saskaņošanas un akceptēšanas funkcionalitāte. Proti, sākot ar šī gada 1. jūliju, būvniecības procesa dalībnieki var elektroniski veikt visas ar būvniecības ierosināšanu un būvniecības ieceres dokumentāciju, tostarp būvprojekta saskaņošanu un akceptēšanu, saistītās administratīvās darbības.
Vienlaikus EM ir sagatavojusi grozījumus Būvniecības likumā, kuri paredz pāreju uz elektronisko būvniecības ierosināšanas un būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanas procesu ar 2019. gada 1. janvāri. Paredzēts, ka vietējā pašvaldība varēs ar saistošajiem noteikumiem paredzēt pārejas periodu elektroniskā būvniecības ieceres saskaņošanas procesa ieviešanai tās teritorijā, taču ne ilgāku par vienu gadu. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.
BIS attīstības projekta ietvaros darbs turpinās, un 2019. gadā tiks pabeigta jauna BIS funkcionalitāte elektroniskā procesa ieviešanai būvdarbu uzraudzības procesa nodrošināšanai un būves nodošanai ekspluatācijā.
Elektroniskā būvniecības administratīvā procesa ieviešana padarīs efektīvāku būvniecības ieceres izskatīšanas un akceptēšanas procesu, samazinās dokumentu izskatīšanas termiņus, veicinās procesa caurskatāmību, vienādos vietējo pašvaldību atšķirīgās prakses. Ievērojot VK ieteikumus, tiks radīti analītiski rīki būvniecības uzraudzības efektīvākai plānošanai, kontroles pasākumu veikšanai.
2019. gadā EM kopā ar Būvniecības valsts kontroles biroju lielāku vērību veltīs būves nodošanas ekspluatācijā procesa pilnveidei, - sola ministrijā. BIS varēs iesniegt būves nodošanai ekspluatācijā nepieciešamos dokumentus un saņemt atzinumus no atbildīgajām institūcijām. Plānots, ka vietējo pašvaldību būvvaldēm BIS tiks nodrošināta piekļuve aktuālajai būves kadastrālās uzmērīšanas lietai.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāve Anna Upena vērtē: “Privātmāju būvniecības uzraudzībā ir virkne problēmu, ko risināt, jo īpaši, ja atskatāmies uz laiku, kurā šī Valsts kontroles rezīvija ir veikta. Šobrīd redzam, ka nozares ciešas sadarbības rezultātā ar valdību jau ir sasniegts zināms progress un ir ieviesti vairāki pasākumi, lai risinātu VK ziņojumā norādītās nepilnības."
Būvuzņēmēju pārstāve min, ka tiek ievērojami uzlabota būvniecības informācijas sistēma, nodrošinot informācijas apmaiņu par būvi vienotā platformā. A. Upena: “Sagaidām arī uzlabojumus būvprojektu saskaņošanas procesā, kad visiem tiks ieviests elektronisks, caurskatāms un mūsdienām atbilstošs process.”
Vienlaikus viņa atzīst, ka jautājums ir daudz plašāks un būtu jārisina kompleksi saistībā ar citiem jautājumiem, kas saistās gan ar joprojām pastāvošo nevēlēšanos maksāt nodokļus, gan būvniecības procesa dalībnieku atbildību. “Piemēram, svarīgi būs šobrīd plaši apspriestie grozījumi Būvniecības likumā, kas noteiktu skaidru atbildības sadalījumu starp visiem būvniecības procesa dalībniekiem, t.sk., būvniecības ierosinātāja atbildību un skaidru būvvalžu kompetenci. Piekrītam, ka būvvaldēm vajadzētu ieviest labās prakses vadlīnijas par to, kā rīkoties ar ekspluatācijā nepieņemtām ēkām,” secina A. Upena.
