SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
27. septembrī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Būvniecība
4
4

Būvniecības informācijas sistēmas lietošanu grib noteikt kā obligātu

Izmaiņas Būvniecības likumā paredz pāriet uz pilnībā elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra, nosakot viena gada pārejas periodu. Noslēdzoties pārejas periodam, ja par tādu pašvaldība būs lēmusi, būvniecības process būs iesākams tikai elektroniski.

FOTO: Freepik

Lai gan Būvniecības likumā noteikts, ka būvniecības informācijas sistēma nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, šobrīd normatīvajā aktā nav tieši noteikts pienākums to lietot. Tāpēc valdība atbalstīja grozījumus likumā, lai no 2019. gada visas būvniecības procesā nepieciešamās dokumentācijas aprite notiktu tikai elektroniski.

īsumā
  • Izstrādātie grozījumi Būvniecības likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra.
  • Līgumus par BIS izmantošanu ir noslēgušas visas Latvijas pašvaldības, izņemot Rīgas pilsētu.
  • Būvniecības ierosinātājs varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju.

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā izstrādāts, lai veicinātu pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju, tajā skaitā nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā (BIS), skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena.

Izmaiņas Būvniecības likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Gads – pārejas periods

Izstrādātie grozījumi likumā paredz pāriet uz būvniecības procesa pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 2019. gada 1. janvāra. Pašvaldības, kas vēl tam nejutīsies gatavas, varēs izmantot pārejas periodu, bet ne ilgāk par 2019. gada 31. decembri. Pārejas posmam noslēdzoties, būvniecības process būs iesākams un turpināms tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies tikai tad, ja process jau būs iesākts papīra veidā, – to varēs pabeigt papīra veidā bez termiņa ierobežojuma.

Līdz ar grozījumiem likumā tiek svītrots pienākums publicēt informāciju pašvaldības mājaslapā, saglabājot pienākumu norādīt atbilstošo informāciju BIS, tādējādi nodrošinot visas būtiskās ar būvniecības procesiem saistītās informācijas esamību vienuviet.

BIS informācija un tās aprite tiek nodrošināta elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā. Līdz ar to būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem un būvniecības ieceres saskaņošanu veic, kā arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevēji attiecīgajos noteikumos ietverto prasību izpildi saskaņo elektroniski strukturētu datu veidā BIS. Tas mazinās administratīvo slogu visiem būvniecības administratīvajā procesā iesaistītajiem, uzsver EM.

Kas lieto BIS

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārraudzībā esošajā BIS ar 2018. gada septembri, veicot autorizāciju ar “www.latvija.lv” vienoto autorizācijas rīku, fiziskai vai juridiskajai personai ir iespējams iesniegt būvniecības ieceri, saņemt nepieciešamos saskaņojumus un būvatļauju elektroniskā veidā. BVKB nodrošina BIS lietotājiem tehnisko atbalstu un sniedz konsultācijas par BIS funkcionalitāti. 2018. gada 1. pusgadā BIS atbalsta dienests ir nodrošinājis konsultācijas lietotājiem, atbildot uz e-pasta pieprasījumiem 747 gadījumos, telefoniski – 230 reizes.

BVKB sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Diure, publiskojot datus par 2018. gada 1. pusgadu, norāda, ka kopējais izveidoto būvniecības lietu skaits BIS ir 60 242 (gada sākumā – 47 767). BIS 1. pusgadā izmantojuši 15 039 lietotāji (gada sākumā – 13 375).

“Šobrīd viena no problēmām ir, ka visi tehnisko noteikumu izdevēji (inženierkomunikāciju tīklu īpašnieki) vēl nav noslēguši līgumus par sistēmas izmantošanu. Tomēr noslēgto līgumu skaits ar katru dienu palielinās,” uzsver E. Diure.

Rīgas būvvalde norāda uz nepilnībām

Līgumus par BIS izmantošanu ir noslēgušas visas Latvijas pašvaldības, izņemot Rīgas pilsētu. Sarunas ar galvaspilsētas būvvaldi joprojām turpinās. LV portāls jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs iepriekš pauda neapmierinātību ar BIS tehniskajām problēmām, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu – būvvaldei papildus būtu nepieciešami 11 darbinieki.

Rīgas pilsētas būvvaldes 2018. gada budžetā netika apstiprināts finansējums papildu štata vietām, kas ir nepieciešamas BIS lietošanai Rīgas pilsētas būvvaldē. Lai arī vairākkārtēji organizētas tikšanās ar BVKB, Ekonomikas ministriju un Ministru prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos, joprojām nav pilnībā novērstas problēmas, kas saistītas ar BIS lietošanu, skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns. Pēc viņa sacītā, būtiskākās iebildes, kas joprojām nav novērstas, ir:

  • ja būvniecības ieceres saskaņošana uzsākta papīra formātā, procesu nav iespējams turpināt BIS, ja vien iesniedzējs pats neievada BIS visu iepriekš izstrādāto un saskaņoto būvniecības dokumentāciju;
  • ja projekts ir sadalīts kārtās, BIS nav iespējams nodot ekspluatācijā katru kārtu atsevišķi;
  • BIS nav iespējams realizēt sabiedrības līdzdalības aktivitātes.

Iespēja pilnvarot

18. septembra Ministru kabineta sēdē tika akceptētas arī citas izmaiņas Būvniecības likumā. Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka privātpersona var pilnvarot tikai būvspeciālistu vest būvniecības administratīvā procesa lietu. Tādējādi tiek ierobežots to personu loks, kuras BIS var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā. Šāda pilnvarošana iespējama dažādās procesa stadijās, kad nepieciešama ne tikai būvspeciālista, bet arī citu jomu speciālistu iesaiste, norādīts likumprojekta anotācijā.

Lai paplašinātu to personu loku, kuras būvniecības ierosinātājs BIS var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, likumprojekts paredz, ka būvniecības ierosinātājs varēs pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju u. tml. Grozījumu mērķis ir padarīt personai ērtāku, lētāku, efektīvāku pilnvarošanas procesu elektroniskajā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu personas identificēšanu, uzsver EM.

BIS izdota pilnvara vai reģistrēta pilnvara dod tiesības pilnvarniekam pilnvaras devēja vārdā BIS atkarībā no pilnvarojuma apjoma, piemēram:

  • iepazīties ar būvniecība lietu;
  • pieprasīt tehniskos un īpašos noteikumus;
  • pievienot un dzēst būvniecības lietas datnes;
  • ievadīt, labot un dzēst būvniecības lietas datus;
  • pieprasīt saskaņojumus no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem un saskaņot būvniecības ieceres dokumentāciju;
  • iesniegt lūgumus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas;
  • atļaut citām personām iepazīties ar būvniecības lietu, kā arī pievienot un dzēst būvniecības lietas datnes un ievadīt, labot un dzēst būvniecības lietas datus.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU