NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
27. novembrī, 2018
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Skola
5
5

Algas apmēra noteikšana pedagogiem: joprojām nav vienotas izpratnes

Neviena no 32 Valsts kontroles revidētajām skolām neuzskaita pedagogu nostrādātās virsstundas.

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Valsts kontroles veiktā revīzija desmit pašvaldībās liek domāt, ka daudzi pedagogi, strādājot skolā, pārsniedz 40 stundu režīmu nedēļā. Turklāt neviena no aplūkotajām 32 skolām neuzskaita pedagogu virsstundas, kā arī, neņemot vērā, vai šīs stundas ir tarificētas darba laika uzskaites tabulās vai izveidojušās darba gaitā, tās neapmaksā. Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka, pārsniedzot normālā darba laika stundas, pedagogiem ir jāmaksā par virsstundām atbilstoši Darba likumam.

īsumā
  • Valsts kontroles (VK) ieskatā uz pedagogu personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītajā samaksas sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību, gan to pārziņā esošo skolu līmenī.
  • Skolas pienākums ir pamata 30 stundu nedēļā slodzei noteikt darba apjomu un kritērijus darba intensitātes un personiskajam ieguldījumam paaugstinātas darba algas likmes piešķiršanai.
  • Neviena no VK revidētajām skolām nav pilnībā ievērojusi regulējumu par pedagogu darba samaksu, bet pedagogu slodzi un algu nosaka pēc skolas vadības ieskata, savukārt piemaksas – par pamatpienākumu izpildi.
  • VK secina, ka virs normālā darba laika nostrādātās stundas, aizvietojot kolēģus vai vadot mācību stundas, neuzskata par virsstundām.
  • Kopīgais revidētajās skolās ir tas, ka visas virsstundas, vienalga, vai tās ir tarificētas vai izveidojušās darba gaitā, pedagogiem neapmaksā.
  • IZM norāda, ka parastā likme attiecas tikai uz laiku līdz 40 stundām nedēļā, proti, pārsniedzot 40 stundas, pedagogiem jāmaksā par virsstundām atbilstoši Darba likumam.

Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Kā organizē un apmaksā pedagogu darbu Latvijā” norādīts, ka uz pedagogu personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītajā samaksas sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību, gan to pārziņā esošo skolu līmenī. Viens no jautājumiem, ko revīzijā skatīja VK, – vai pedagogu darba samaksas sistēma ir pilnvērtīga?

Pienākumi: kam un kādi?

VK Padomes loceklis Edgars Korčagins skaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķir 281,6 miljonu dotāciju, pašvaldības šo naudu sadala 662 skolām, savukārt skolas nosaka darba samaksu un izmaksā to 28 054 skolotājiem. Viņš uzsver, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt naudas piešķiršanas nosacījumu ievērošanu, piemēram, par piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanu, kā arī procentuālo sadalījumu dažādām darbinieku grupām, nodrošinot vienādu pieeju visās pašvaldības skolās un veicinot darba tiesību ievērošanu.

Skolas pienākums ir pamata 30 stundu nedēļā slodzei noteikt darba apjomu un kritērijus darba intensitātes un personiskajam ieguldījumam paaugstinātas darba algas likmes piešķiršanai, noteikt papildu pienākumus līdz 40 stundām nedēļā piemaksai par papildu darbu, kā arī izvērtēt, vai un kādas prēmijas un naudas balvas piešķiramas, stāsta E. Korčagins.

Neievēro regulējumu par darba samaksu

Minētajā VK revīzijā izlases kārtā tika iekļautas 10 pašvaldības – Auces, Burtnieku, Kocēnu, Kokneses, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Neretas, Salas un Vecumnieku novada pašvaldības. Kopumā tajās ir 32 vispārējās izglītības iestādes (sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas), kurās mācās 5305 skolēni.

Neviena no šīm skolām nav pilnībā ievērojusi regulējumu par pedagogu darba samaksu, bet pedagogu slodzi un algu nosaka pēc skolas vadības ieskatiem (tikai 12 no 32 revidētajām skolām noteikta darba samaksas kārtība, tikai 5 no 32 revidētajām skolām ir aprakstīta paaugstinātas darba algas likmes noteikšana), savukārt piemaksas – par pamatpienākumu izpildi, redzēto skolās raksturo E. Korčagins.

Mācību gada sākumā nav zināma jaunā darba samaksa

Pedagogu darba samaksas sistēmas nepilnību dēļ pašvaldību izglītības iestāžu pedagogi tikai aptuveni mēnesi pēc mācību gada sākuma saņem skaidru informāciju par gaidāmo darba samaksu konkrētajā mācību gadā, norādīts VK tīmekļvietnē. Par šo trūkumu VK norādījuši ne tikai paši skolotāji, bet arī skolu vadība un pašvaldību atbildīgie darbinieki. Proti, tas rada nevienlīdzīgus apstākļus pedagogiem salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem un ietekmē skolu spēju izpildīt normatīvo aktu prasības pedagogu darba samaksas noteikšanā un aprēķināšanā.

VK ieskatā aprēķini par skolām piešķiramās naudas daudzumu, ko ik gadu veic, pamatojoties uz skolēnu skaitu skolās 1. septembrī, nevar būt attaisnojums pedagogu turēšanai neziņā par gaidāmo atalgojumu. Saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) datiem 70,8% pedagogu jauno darba samaksu uzzina pēc mācību gada uzsākšanas, 57,6% – pēc 1. septembra, 13,2% – algas dienā (septembra beigās vai oktobra sākumā), 6,9% – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (vienu mēnesi iepriekš).

Darba samaksas kārtība

Pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 445 “Pedagoga darba samaksas noteikumi” (turpmāk tekstā – noteikumi). To 18. punkts nosaka, ka vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un interešu izglītības iestāžu pedagogiem, kas pieņemti darbā vasaras brīvlaikā, līdz mācību gada sākumam darba algu nosaka atbilstoši zemākajai izglītības iestādē noteiktajai mēneša darba algas likmei proporcionāli darba slodzei nedēļā.

Noteikumu 19. punktā noteikts, ka vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri piedalās izglītības programmas īstenošanā īsāku laiku nekā normatīvajos aktos noteiktais mācību gads, piemēro stundu atalgojumu. Tādu samaksu par mācību stundām vai nodarbībām saskaņā ar noteikumu 20. punktu piemēro arī pedagogam (izņemot augstskolās un koledžās), kas ne ilgāk kā mēnesi aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu. Savukārt, ja aizvietošana turpinās ilgāk par mēnesi, atalgojumu pedagogam maksā, sākot ar pirmo aizvietošanas dienu, par visām faktiski nostrādātajām darba slodzes stundām MK noteikumu 16. un 17. punktā minētajā kārtībā.

Vienlaikus noteikumos atrunāts, ka, piemērojot stundu atalgojumu iepriekš minētajos gadījumos, stundas algas likmi aprēķina atbilstoši Darba likumam.

Nemaksā par virsstundām

VK ziņojumā secināts, ka, rezumējot speciālo normatīvo aktu izpratni par izglītības iestāžu pedagoģiskā personāla darba organizācijas reglamentāciju, virs normālā darba laika nostrādātās stundas, aizvietojot kolēģus vai vadot mācību stundas, neuzskata par virsstundām.

Šāda samaksas kārtība revidentu ieskatā ir mazāk labvēlīga pedagogiem salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem attiecībā uz vispārējās darba tiesību normās noteikto normālā darba laika un virsstundu darba organizēšanu, samaksu un uzskaiti. Arī Darba likuma izpratnē darba devējam ir noteikts pienākums veikt precīzu nostrādāto stundu uzskaiti, atsevišķi norādot nostrādātās virsstundas (137. panta 1. daļa), kā arī noteikt piemaksu par virsstundu darbu ne mazāk kā 100% apmērā no darbinieka algas likmes (68. pants).

Tabeles ne visās skolās atbilst regulējumam

“Izvērtējot revīzijā iekļauto 32 izglītības iestāžu darba laika uzskaites dokumentus, darba laika uzskaites tabelēs norādītā informācija ir atšķirīga un vairākos gadījumos neatbilst normatīvajam regulējumam,” norāda E. Korčagins. Proti, dažās skolās uzskaita tikai tarificētās stundas, dažās – faktiskās, bet citās – gan tarificētās, gan faktiskās stundas.

Atbilstoši VK revīzijas ziņojumam tikai 11 skolās darba laika uzskaites tabulās norāda stundas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu. Tas liek domāt, ka tā notiek krietni lielākā skaitā skolu, secina E. Korčagins. Tāpat viņš min, ka neviena no 32 skolām neuzskaita pedagogu virsstundas.

Vienlaikus VK konstatējusi diezgan daudz gadījumu, kad pedagogu veiktais darbs pārsniedz 40 stundu režīmu nedēļā, ko nosaka Darba likuma 131. panta pirmā daļa, piemēram:

  • tabelēs tarificēts lielāks skaits stundu, nekā nedēļā iespējams, proti, 40 stundu vietā 50;
  • pedagogi, kuriem ir pilna darba slodze, visa gada garumā papildus ik nedēļu 5 stundas aizstāj kolēģus.

Kā norāda E. Korčagins, kopīgais revidētajās skolās ir tas, ka visas šīs virsstundas, vienalga, vai tās ir tarificētas vai izveidojušās darba gaitā, pedagogiem neapmaksā.

Neskaidrs regulējums attiecībā uz cita pedagoga aizstāšanu

VK ieskatā virsstundas neapmaksā neskaidrā normatīvā regulējuma dēļ, kas šobrīd ir noteikts attiecībā uz darbu, ko pedagogi veic, aizstājot citu pedagogu. “Tas paredz, ka minēto darbu apmaksā pēc tā saucamās parastās likmes,” skaidro E. Korčagins. Viņš turpina, ka visās revīzijā iekļautajās skolās, kurās neapmaksā virsstundas, to tieši tā arī uztver, proti, ka par virsstundām papildus nav jāmaksā, lai arī to paredz Darba likums.

IZM norāda, ka parastā likme attiecas tikai uz laiku līdz 40 stundām nedēļā, proti, pārsniedzot 40 stundas, pedagogiem jāmaksā par virsstundām atbilstoši Darba likumam. Viens no VK ieteikumiem ir viest skaidrību – vai nu turpmāk skolām jāpiemēro darba samaksa atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, vai jāveic grozījumi normatīvajos aktos tā, lai šī norma būtu skaidra visiem.

VK ieteikumi

VK iesaka IZM izvērtēt iespēju pedagogiem noteikt normālo jeb 40 darba stundu slodzi nedēļā, nodalot pedagoģisko un nepedagoģisko darbu, strādāt pie laicīgas pedagogu informēšanas par algu, turpināt pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS), kā arī veikt papildu uzraudzību pār mērķdotācijas izlietojumu.

Savukārt pašvaldībām VK ieskatā būtu jāsakārto darba samaksas regulējums skolās (veicamais darbs un alga, paaugstinātā likme un piemaksas, prēmijas un naudas balvas), jāveicina skolotāju tiesību ievērošana (laicīga informēšana par algu, precīza un pilnvērtīga darba laika uzskaite) un jāskatās līdzi ierobežojumu ievērošanai.

Vienlaikus VK aicina aizpildīt pašnovērtējuma anketas to pašvaldību speciālistus, kā arī skolotājus un skolu direktorus, kuri izlases kārtā nebija iekļauti revīzijā.

Trešdien, 28. novembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē deputāti kopā ar VK, IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem skatīs VK revīzijas ziņojumu par to, vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU