Atšķirībā no līdzšinējiem pirmsskolas izglītības uzdevumiem nule pieņemtajās vadlīnijās parādījušies jauni jēdzieni un mērķi – attīstīt bērnu kritisko domāšanu, uzņēmējspēju, pašizpausmes mākslu, digitālās prasmes.
FOTO: Freepik
Mācīties iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes. Īstenot šādu mācību un audzināšanas pieeju jau no nākamā mācību gada paredz trešdien, 21. novembrī, valdības apstiprinātie noteikumi par pirmsskolas izglītības vadlīnijām.
Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem ļaus turpināt īstenot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos uzdevumus, kas vērsti uz kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi. Jaunie noteikumi paredz: “Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, darbojas patstāvīgi un mācās ieinteresēti un ar prieku, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.”
Pirmsskolas izglītības iestādes jauno mācību un audzināšanas pieeju sāks ieviest 2019./2020. mācību gadā.
Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes māksla, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. “Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanai, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības,” skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks. Ieviešamais mācību saturs kopumā paredz attīstīt caurviju prasmes – kritisko domāšanu un problēmu risināšanu, pašvadītu mācīšanos, jaunradi un uzņēmējspēju, sadarbību, pilsonisko līdzdalību.
Skaidri definētiem sasniedzamajiem rezultātiem un valsts valodas stiprināšanai jāsekmē bērnu sagatavošana veiksmīgai pārejai no pirmsskolas uz pamatizglītības apguvi.
Saskaņā ar jauno pieeju mācību process pirmsskolas izglītības iestādēs būs organizēts rotaļnodarbībā visas dienas garumā, kas ietver pedagoga mērķtiecīgi organizētu vai netieši vadītu rotaļdarbību un bērnu brīvu rotaļāšanos, un tā notiek gan telpās, gan ārā. Bērnam tiek dota iespēja mācīties iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes, kas formulētas sasniedzamajos rezultātos, mācīšanās procesā piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi, paredzēts laiks izmēģinājumiem, ļaujot bērnam vingrināties, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, darboties bez steigas un pabeigt iesākto. Kā būtisks faktors norādīta atbalstoša vide un attīstoša atgriezeniskā saite no pedagoga puses, rosināšana domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu.
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā un ikdienas saskarsmē atbilstoši bērnu attīstībai ir jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi sasniegtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās valodu mācību jomā noteikto. Latviešu valoda ir noteikta kā saziņas līdzeklis ikdienas mācību procesā jeb rotaļnodarbībā, taču ir paredzēti sasniedzamie rezultāti arī mazākumtautības valodas apguvē.
Lai pirmsskolas iestādes sagatavotu gaidāmajām pārmaiņām, projekta “Skola 2030” ietvaros tiek piedāvāts daudzpusīgs atbalsts – visu šo mācību gadu projekta sadarbības partnere Latvijas Universitāte jau īstenojusi mācības visu Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, informē IZM. 397 pirmsskolas pedagogi piedalījušies e-mācību kursos, kuri noslēdzās 2018. gada septembrī.
Informatīvi videomateriāli bērnu vecākiem par pilnveidoto mācību saturu pieejami “Skola 2030” video kanālā. Interesenti turpmāk varēs saņemt “Skola 2030” ziņu izdevumu “Domāt. Darīt. Zināt” ar mācību satura un pieejas aktualitātēm un labās prakses piemēriem. Līdz nākamā gada pavasarim plānots izveidot digitālo mācību materiālu krātuvi, kas pedagogiem noderēs ikdienas darbā. Papildus katru pavasari plānoti reģionāli semināri labākās prakses piemēru apguvei, kā arī citi informatīvi un profesionālās pilnveides pasākumi.