Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Šodien, 17. aprīlī, Izglītības un zinātnes ministrija plašāku sabiedrību iepazīstināja ar izstrādāto jauno pirmsskolas izglītības saturu, tā mērķiem, uzdevumiem un pedagoģiskā procesa organizācijas principiem, kā arī plānotajiem pirmsskolas izglītības apguves rezultātiem un vērtēšanas kritērijiem. Plānots, ka jaunā mācību satura pakāpeniska ieviešana pirmsskolā sāksies 2018./2019. mācību gadā.
Ar noteikumu projektu "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem (tai skaitā mazākumtautību pirmsskolas izglītības, speciālās pirmsskolas izglītības un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu paraugiem) šobrīd iespējams iepazīties IZM mājaslapas sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" > "Sabiedriskajai apspriešanai nodotie normatīvo aktu projekti".
"Būtiskākās pārmaiņas pirmsskolas mācību saturā un pieejā izglītības procesam saistītas ar lielāku uzsvaru uz vispārīgo jeb caurviju prasmju apguvi un paša bērna lielāku iesaisti mācībās. Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz skaidri definētus sasniedzamos rezultātus, kā arī stiprina prasības latviešu valodas apguvei pirmsskolā, lai ikviens bērns iegūtu pietiekamas latviešu valodas zināšanas veiksmīgai mācību uzsākšanai pamatskolas izglītības pakāpē," informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Kompetenču pieeja mācību saturā
IZM mērķtiecīgi un atbildīgi turpina īstenot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam izvirzītos uzdevumus, kas vērsti uz kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi, īpašu atbalstu paredzot arī pirmsskolas izglītībai.
"Kvalitatīvas pārmaiņas pirmsskolas izglītības saturā, vienots ietvars pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanai sekmīgai pārejai no pirmsskolas uz pamatizglītības apguvi, skaidri definēti sasniedzamie rezultāti, valsts valodas stiprināšana – tas viss sekmēs radošas, vispusīgi attīstītas un zinātkāras personības veidošanos visagrīnākajā bērna vecumā," uzsver Gunta Arāja, IZM valsts sekretāra vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore.
Līdz ar to galvenās pārmaiņas pirmsskolā saistītas ar mācību saturu – kas tiks mācīts bērnam. Pirmsskolas izglītības obligātā satura pamats ir caurviju prasmes – kritiskā domāšana un problēmrisināšana, radošums, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un citas prasmes.
Definēti sasniedzamie rezultāti
"Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti ir aprakstīti septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes. Ļoti liels uzsvars tiek likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības," skaidro Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs.
Svarīgākā mācību organizācijas forma pirmsskolā ir rotaļnodarbība. Tā tiek īstenota pedagoga mērķtiecīgi organizētā vai netieši vadītā un bērna brīvā rotaļdarbībā ar vienmērīgu slodzi visas dienas garumā gan telpās, gan ārā. Bērnam tiek dota iespēja mācīties iedziļinoties, ir skaidri sasniedzamie rezultāti, daudzveidīgi uzdevumi, laiks izmēģinājumiem, darbību modelēšanai un arī kļūdām. Būtiska ir atbalstoša un attīstoša atgriezeniskā saite, iespēja domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu.
Latviešu valodas apguve rotaļnodarbībās
Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka, ka mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās latviešu valodas apguve integrētā mācību procesā un ikdienas saskarsmē atbilstoši bērnu attīstībai ir jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi sasniegtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās valodu mācību jomā noteikto. Latviešu valoda ir saziņas līdzeklis rotaļnodarbībās, izņemot rotaļnodarbības mazākumtautības valodas apguvei, un tiek veicināta ikdienas saskarsmē.
Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi un aktīvi, darbojas un mācās ieinteresēti un ar prieku, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā. Kvalitatīvas pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana ir pamats sekmīgai iesaistei mūžizglītībā, sociālajai integrācijai, personiskajai attīstībai un nodarbinātībai nākotnē. Tāpēc ir ļoti būtiski nodrošināt, ka pāreja no pirmsskolas uz pamatskolu ir saskaņota gan satura, gan standartu ziņā.
Pedagogu sagatavošana pārmaiņām
"Lai pirmsskolas sagatavotu topošajām pārmaiņām, projekta ietvaros piedāvāsim daudzpusīgu atbalstu – pirmsskolas mācību programmas un mācību līdzekļu paraugus, metodiskos materiālus un e-mācību moduļus, mācības pirmsskolu vadības komandām un skolotājiem, kas mācīs sešgadīgos bērnus pirmajā klasē," uzsver "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
IZM plāno šādas sagatavošanās aktivitātes:
Tādējādi ministrija cer piecos gados izveidot daudzpusīgu atbalsta mehānismu skolām un skolotājiem, pašvaldībām un vecākiem sekmīgai mācību satura un pieejas pilnveidei.
Vadlīnijas jāapstiprina Ministru kabinetā
Šo ceturtdien, 19. aprīlī, projekts "Pirmsskolas izglītības vadlīnijas" tiek virzīts izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē.
