LV portāls piedāvā citātu izlasi no valsts līderu 18. novembrī teiktajām uzrunām cauri gadsimtam.
Kārlis Ulmanis
Ministru prezidents
Pasludinot Latvijas Republikas nodibināšanu Rīgas pilsētas II teātra ēkā, tagad – Latvijas Nacionālajā teātrī, 1918. gada 18. novembrī
“Darbs nebūs viegls, bet mani stiprina apziņa par Latvijas tautas spēku, izturību un ciešu apņemšanos novest iesākto lietu līdz galam. Šai brīdī atcerēsimies, ka ilgiem gadiem daudzi mūsu tautas locekļi lolojuši šo mūsu cerību, jau agrāk klusībā vai atklāti strādājuši priekš viņas un nesuši domu par brīvo Latviju savās sirdīs. (..) Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.”
Jānis Čakste
Latvijas Tautas padomes priekšsēdis, Latvijas pirmais Valsts prezidents (1922.–1927.)
Tautas padomes svinīgajā sēdē bijušajā Bruņniecības namā, tagad – Saeimas ēkā, 1919. gada 18. novembrī
“Šī diena ir Latvijas valsts dzimumdiena. Mums būtu iemesls tagad priecāties, mums būtu iemesls gavilēt un visās formās savam priekam ļaut te izvērsties arī uz ārieni. Tāda viņa arī, bez šaubām, būs priekš mūsu nākošiem augumiem. Tāda viņa paliks, kamēr Latvija pastāvēs, bet šodien – šodien mēs atturamies trokšņainiem svētkiem. Mēs vēl neesam tanī stāvoklī, ka mēs varētu savam priekam ļaut brīvi izvērsties uz āru. Liela daļa no mūsu tautas brāļiem Kurzemē un Latgalē vēl smok zem apspiedējiem, tie nevar piedalīties mūsu svētkos; mēs varam no savas puses sūtīt sveicienus kurzemniekiem un latgaliešiem, kuri ir daudz cietuši un kuri nevar līdz ar mums būt. Un tālāk. Mūsu zieds, mūsu jaunatne atrodas kara laukā. Mūsu armija pārcietusi un nes visas pūles, kādas vien tikai ir, lai uzvarētu nekaunīgo ienaidnieku. Mūsu jaunatne, kas ir apbruņojusies un aizstāv mūsu robežas, kas savu galvu liek uz ežiņas, – viņa nevar piedalīties mūsu svētkos. Tas arī ir iemesls, kamdēļ mēs no savas puses svētkus nesvinam, kā tas pienākas.”
Gustavs Zemgals
Valsts prezidents
Valsts dibināšanas pirmās desmitgades svinībās Nacionālajā teātrī 1928. gada 18. novembrī
“Kā valsts iekšējā, tā ārējā dzīvē mums veicami lieli, svarīgi uzdevumi. Šī lielā darba un pienākuma apziņa lai mazina nesaskaņas un pretešķības valsts iekšējā dzīvē starp pilsoņiem un starp politiskajām partijām. Vienība, uzņēmība, drosme un goda darbs lai sargā mūs briesmu brīžos, lai pavada Latvijas tautu visos viņas ceļos.”
Alberts Kviesis
Valsts prezidents
Valsts Brīvības pieminekļa atklāšanas pasākumā 1935. gada 18. novembrī
“Nupat mēs godinājām visus tos cīnītājus un tautas darbiniekus, kam nebija lemts piedzīvot tagadējo vēsturisko brīdi. Bet gods un pateicība pienākas arī dzīvajiem, kas piedalījušies brīvības cīņās vai citādi darbos veicinājuši mūsu valsts tapšanu un tās izveidošanu. Te es sevišķi gribētu pieminēt mūsu Lāčplēšus, kara invalīdus, vecos strēlniekus un pārējos brīvības cīņu dalībniekus, tāpat arī valstsvīrus un mūsu gara un materiālās kultūras cēlējus. Tāpat nevaru dziļā godbijībā nepieminēt šo spēku auklētāju – māti kā ģimenes un līdz ar to valsts pamatu sargātāju. Šinī svinīgā brīdī visiem viņiem sirdis straujāki pukst priekā un sajūsmā par to, ka viņu kopējais darbs, gādība un nestie upuri tik grezni vaiņagojas Brīvības piemineklī.
Bet it sevišķi es gribu godam pieminēt divus vīrus – valdības galvu Kārli Ulmani un kara ministru ģenerāli Balodi. Tā nav nejaušība, ka, ne tikai mūsu jaunajai valstij pirmās gaitas uzsākot, viņi abi stāvēja vadošās un visatbildīgākās vietās, bet arī pagājušā gada 15. maija naktī, kas atnesa mums jaunus mērķus, jaunus uzdevumus, tautas vienības varu un jaunus spēkus cieši sargāt tēvzemes brīvību. Tas ir likteņa lēmums, ka viņiem jāstāv sargu vietās par valsts un tautas labklājību.”
Kārlis Ulmanis
Valsts prezidents
Uzrunā par godu valsts divdesmitgadei Nacionālajā teātrī 1938. gada 18. novembrī
“Un tagad – varonības, ideālisma, jaunatnes sajūsmas un degsmes, liesmojošu siržu, gara un varenības svētnīcu durvis nu ir atvēris 15. maijs. 15. maijs bija pavēris ceļu arī radošam darbam politikā, saimniecībā un kultūrā. Un gavilējošām sirdīm mēs domās tagad skatam pēdējo četru gadu darbus un sasniegumus. Mēs skatam domās to, ko 15. maijs mums darījis iespējamu un kas pirms tam likās neiespējams. Viss labais, kas bija padarīts līdz tam, ir palicis, to paplašina, izveido. Tam klāt ir nācis un nāk no jauna daudz laba. Kas līdz 15. maijam likās neiespējams, tad tagad kļuvis iespējams. Milzu soļiem ir gājusi uz priekšu visa mūsu dzīve.”
| Ņemot vērā, ka K. Ulmanis bija atlaidis Saeimu un pārtraucis Satversmes darbību, pamatojoties uz paša vadītās valdības 1936. gada 12. martā, tuvojoties Alberta Kvieša prezidentūras beigām, izdotu likumu, K. Ulmanis 1936. gada 11. aprīlī pārņēma arī Valsts prezidenta pilnvaru pildīšanu. |
Guntis Ulmanis
Valsts prezidents
Bruņoto spēku parādē 1997. gada 18. novembrī
“Šodien nereti uzdodam sev jautājumu: kas nosargāja mūsu tautu šos piecus gadu desmitus, kuri pavadīti izolācijā un svešas varas diktātā? Tā bija divdesmit divos neatkarības gados izkoptā un rūpīgi audzētā nacionālā pašapziņa, lepnums par savu zemi. Tā saglabāja mūsu tautas dziesmu un deju, Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos skandējot “Gaismas pili” un “Jāņu vakaru”.”
Vaira Vīķe-Freiberga
Valsts prezidente
Pie Brīvības pieminekļa 2004. gada 18. novembrī
“Mūs nevar vairs uzvarēt ar spēku – mēs esam tagad visspēcīgākās alianses locekļi, kāda vien pasaulē ir pastāvējusi. Mūsu zemes suverenitāte, mūsu brīvība un drošība tagad ir apsargāta. Vienīgais, kas varētu mums ļaunu darīt, ir citu viltus, vienīgais, kas mums varētu kaitēt, ir mūsu pašu vājības un mūsu pašu nespēks. Es gribētu aicināt šajā svētku vakarā visiem izjust sevī un apzināties, cik ļoti daudz mēs esam sasnieguši, par cik daudzām lietām mēs varam būt patiesi un pamatoti lepni. Mums nav vajadzīgs kā senai un apspiestai vergu tautai paturēt zemapziņā šo nicinājumu, ko citi pret mums kādreiz ir vērsuši un ko daždien viņi dara vēl šodien.”
Valdis Zatlers
Valsts prezidents
Valsts deviņdesmitgadē pie Brīvības pieminekļa 2008. gada 18. novembrī
“Mūsu neatkarības un valstiskuma simbols un balsts ir Satversme – Satversme, kas dod garantijas un rada iespēju nostiprināt demokrātiju. Liela mūsu tautas daļa un arī es uzskatu, ka demokrātiju varam veicināt ar grozījumiem Satversmē, dodot tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu. Gausā parlamenta reakcija pēc vasarā notikušā referenduma liecina par politisku augstprātību pret tautas izteikto gribu.”
Andris Bērziņš
Valsts prezidents
Nacionālo bruņoto spēku parādē 2014. gada 18. novembrī
“Šis 18. novembris ir citāds nekā iepriekšējie, jo ārējās drošības situācija ir mainījusies, liekot mums pārskatīt daudzas prioritātes valstī un īpaši vēršot uzmanību uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.”
Raimonds Vējonis
Valsts prezidents
Valsts proklamēšanas 99. gadadienā pie Brīvības pieminekļa 2017. gada 18. novembrī
“Nekad nav par vēlu mācīties. Nekad nav par vēlu lepoties ar savu tautu un stiprināt savu valsti. Un ir īstais laiks kopā turpināt veidot mūsdienīgu, demokrātisku un atvērtu Latviju. Tā, lai mēs plaukstam un pārsteidzam pasauli vēl simtiem gadu! Svinēsim šo simtgadi! Un dzīvosim katru dienu tā, lai nākamajā 18. novembrī ikviens no mums ar vēl lielāku lepnumu un pārliecību varētu teikt: “Es esmu Latvija.” Dievs, svētī Latviju!”
