Grāmatas atvēršanas svētku ievadā šī projekta vadītāja un zinātniskā redaktore Dr. hist. Vita Zelče gan norādīja, ka “ mediju vide šodien, grāmatas atvēršanas svētkos, jau ir atšķirīga no pētījumā fiksētās ainas, tādēļ šādiem pētījumiem būtu jābūt regulāriem”.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde uzrunā klātesošajiem, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu par ikviena cilvēka tiesībām brīvi izteikties, saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no publisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām, atgādināja, ka Latvijas valsts simt pastāvēšanas gados tikai apmēram 50 gadi ir pavadīti mediju brīvības apstākļos.
Ministre atzina, ka pašreizējā Latvijas mediju politikā ir vēl daudz pilnveidojama, taču nozīmīgi, ka jau divus gadus valsts ar finansiālu atbalstu piedalās mediju kvalitatīva satura veidošanā un ir atbalstījusi kopumā 144 mediju projektus. D. Melbārde: “Laikā, kad arvien pieaugošāka loma ir interneta medijiem, sociālajiem tīkliem un globālajiem meklētājiem, mūsu mērķis ir ne vien mediju vides daudzveidības uzturēšana, bet arī medijpratības veicināšana mediju satura patērētājiem.”
Pētījumā apkopots 16 autoru – LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieku un Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēku – veiktais Latvijas mediju vides izpētē dažādās jomās un tematiskajos griezumos. Piemēram, dzimtes lietojums mediju saturā, Latvijas mediju ziņu ģeogrāfija u. c.
Pie grāmatas strādājis autoru kolektīvs jeb, projekta vadītājas V. Zelčes vārdiem runājot, “akadēmiskais proletariāts, kura sastāvā ir Dr. sc. comm. Laura Ardava-Āboliņa, Dr. sc. comm. Didzis Bērziņš, Dr. philol. Viktors Freibergs, Dr. phil. Skaidrīte Lasmane, Dr. art. Zane Radzobe, Dr. hist. Ojārs Skudra, Dr. sc. comm. Marita Zitmane, Mg. sc. soc. Sanita Burķīte, Mg. sc. soc. Kārlis Dagilis, Mg. sc. soc. Vita Dreijere, Mg. sc. soc. Elīna Gulbe, Mg. sc. soc. Ilze Šulmane, Mg. sc. soc. Rolands Tjarve, Mg. sc. soc. Laura Uzule, Mg. sc. soc. Raivis Vilūns”, kas “pētījumus veica bez politiskā spiediena un cenzūras”.
Īsi iepazīstinot ar monogrāfijas saturu, V. Zelče atzina, ka pētījuma galvenais atslēgvārds esot “mediju vides brīvība”, jo Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams saturā, formātos, žanros daudzveidīgs mediju klāsts, ko iespējams lietot gan papīra, gan dažādu tehnoloģiju formātā. Līdzās mediju vidē pieejamām daudzām labām lietām netrūkst arī problēmu. Par vienu no tādām atzīstama politiskā ietekmējamība un angažētība, kā arī mediju īpašnieku ekonomiskā ieinteresētība un darba nepārskatāmība, žurnālistu ētikas standartiem ir izplūdušas robežas, jauniešu auditorijai adresētu mediju trūkums u. c.
“Es mīlu un ienīstu avīzes. Avīzes nekad nevajag lasīt ilgāk par 5 minūtēm!” tā reiz esot teicis latviešu klasiķis Kārlis Skalbe. Cik laika šodien saviem iecienītajiem medijiem atvēlam mēs?
