Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kampaņas “Medijs ≠ Komēdijs” simbols ir cirka taurītes, kuru mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību viltus ziņu problēmai.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Ar mērķi veicināt iedzīvotāju medijpratību un spēju kritiski izvērtēt informāciju 10. oktobrī Valsts kanceleja sadarbībā ar Kultūras ministriju un Iekšlietu ministriju uzsāka kampaņu “Medijs ≠ Komēdijs”. “Ir medijs un ir komēdijs – medijs, kas ražo viltus ziņas tā, ka tas pat kļūst smieklīgi. Daloties ar viltus ziņām, ikviens piedalās komēdijā, kļūstot par apsmieklu sev un citiem,” vēsta kampaņas pieteikums.
Puse Latvijas iedzīvotāju uzticas informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem, liecina Kultūras ministrijas (KM) 2017. gadā veiktais pētījums “Latvijas iedzīvotāju medijpratība”. Tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Vienlaikus 83% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka mediji un to saturs ievērojami ietekmē sabiedrības uzskatus.
Kā iepriekš jau informējis LV portāls, atšķirības dažādos ziņu materiālos visbiežāk saskata respondenti ar augstāku izglītību, augstāku ienākumu līmeni vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī tie, kas biežāk patērē medijus angļu valodā un dzīvo Rīgā.
Asprātīgā veidā uzsvērt atšķirību starp medijiem un komēdiju jeb viltus medijiem, kas piesaista uzmanību ar skandalozām un šokējošām, taču nepatiesām ziņām. Šādi 10. oktobrī atklātās kampaņas “Medijs ≠ Komēdijs” mērķi raksturo Valsts kancelejas (VK) Komunikācijas departamenta konsultants Eduards Ozoliņš.
Lai nepiedalītos komēdijā un nevairotu viltus ziņu izplatību, kampaņas atklāšanas pasākumā VK direktors Jānis Citskovskis atgādināja piecas pamatlietas, kas būtu jāievēro ikvienam:
Kā uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde, KM veiktā aptauja liecina, ka piektā daļa Latvijas iedzīvotāju mēdz dalīties ar informāciju internetā, to nepārbaudot. Ministre norādīja, ka sevišķi augsts šī paraduma īpatsvars ir jauniešu vidū vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (40%), kā arī senioru vidū. Abām minētajām vecuma grupām jāstiprina kritiskā domāšana attiecībā uz mediju satura izvērtēšanu.
“Tas, kā mēs savā starpā sazināmies, uztveram un analizējam informāciju, kā arī dalāmies ar to, ietekmē valsts un cilvēku personīgo drošību un vienlaikus norāda uz sabiedrības kopējo komunikācijas kultūru, izpratni un izglītību,” sacīja D. Melbārde.
Ministre minēja pagājušajā gadsimtā attīstīto teoriju par mediju izplatīto ziņu tūlītēju un neizdzēšamu iespaidu uz auditoriju jeb maģiskās bultas efektu. Atzīstot, ka minētā teorija ir kritizēta, jo mediju auditorija tomēr ir aktīva un vērtē informāciju, D. Melbārde uzsvēra, ka 21. gadsimtā informatīvā telpa ir mainījusies. Proti, mēs nepārtraukti saņemam informāciju caur dažādiem rīkiem un no visdažādākajiem avotiem, kas šo jautājumu padara joprojām aktuālu.
“Ja mēs esam pieraduši, ka vienam otru pagrūstīt un sist pa seju nevar reālajā dzīvē, tad sociālajos tīklos tā ir bieža parādība bez jebkādas kritikas. Taču jāatceras, ka internetā pastāv tie paši likumi, kas reālajā dzīvē, proti, pastāv administratīvā un kriminālatbildība,” skaidroja Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Viņa atgādināja par viltus ziņu portālu uzturētāju un organizatoru apcietināšanu šī gada vasarā saistībā ar viltus ziņu izplatīšanu, kā rezultātā tika traucēts sabiedriskais miers un vairāku uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldības iestāžu darbība. Tajā brīdī, kad, laužot sistēmu, kāds dienests dodas uz viltus izsaukumu, bet kādam patiešām ir vajadzīga palīdzība, tiek atņemta iespēja to saņemt, piebilda E. Siliņa.
IeM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka šobrīd Latvijā nav manāma masveida viltus ziņu izplatīšanās tendence, kāda tā bija vasarā: “Reāli piemērots sods ne vienmēr ir tas, ko vēlamies panākt. Mēs gribam, lai sabiedriskā doma izplatītos tikpat ātri, kā vasarā izplatījās šīs viltus ziņas, proti, lai izplatītos doma, ka šāda rīcība ir sodāma.” Viņasprāt, pēc viltus ziņu portālu uzturētāju un organizatoru apcietināšanas tas ir izdevies.
IeM viltus ziņu izplatīšanu ir identificējusi kā huligānismu, jo ar šādu rīcību tiek traucēta gan sabiedriskā kārtība un drošība, gan atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju, kā arī juridisko personu darbība.
Saskaņā ar Krimināllikuma 231. pantu par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu, vai organizāciju darbu jeb par huligānismu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās.
Savukārt par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus, sods ir bargāks, proti, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3 gadiem vai bez tās.
Kā norādīja D. Melbārde, ilgtermiņā ir jāstrādā pie jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības izglītošanu, kritisko domāšanu un medijpratību. Viņasprāt, sabiedrībai pašai jābūt motivētākai, jāatbalsta un jāinformē par nepatiesu informāciju, ja tādu pamana. Arī E. Siliņa uzskata, ka kritiskā domāšana ir ārkārtīgi svarīga, īpaši lietojot internetu un sazinoties ar saviem draugiem, jo digitālā vide atrodas ārpus reālās.
Savukārt, pēc J. Citskovska domām, cīņa ar viltus ziņām būs sekmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies visa sabiedrība: “Bieži ir liels kārdinājums būt pirmajam un izplatīt šokējošo ziņu savā sociālo tīklu stāstā, lai iegūtu vairāk sekotāju.” Ar kampaņas “Medijs ≠ Komēdijs” palīdzību sabiedrība tiek aicināta nepiedalīties komēdijā, domāt kritiski un domāt pirms informācijas izplatīšanas. “Izplatot viltus ziņas, mēs kļūstam par klauniem, bet klaunu vieta ir cirkā,” sacīja J. Citskovskis.
