NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. septembrī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Ekonomika
7
7

Latgales reģiona izaugsmei novirzīs gandrīz 30 miljonus eiro

Reģiona tautsaimniecības attīstības veicināšanai kopš 2014. gada Rīgā aktīvi darbojas Latgales pārstāvniecība. Tās durvis allaž ir atvērtas Latgales uzņēmējiem, pašvaldībām un biedrībām.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Papildu 29,5 miljoni eiro degradēto teritoriju atjaunošanai, plašāki nodokļu atvieglojumi – šos un citus pasākumus Latgales izaugsmes veicināšanai nosaka Ministru kabinetā 18. septembrī atbalstītais rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam.

īsumā
  • Rīcības plāns nodrošina pēctecību iepriekš īstenotajiem rīcības plāniem Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017. gadam un 2012.–2013. gadam.
  • Latgalē jau ilgstoši ir zemākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā.
  • ERAF finansējums tiks piesaistīts degradēto teritoriju revitalizācijai Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās.
  • Plānota nodokļu atvieglojumu piemērošana ne tikai ieguldījumiem pamatlīdzekļos, bet arī no jauna radītajās darbvietās.

Rīcības plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredz īpašus reģionālās politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam. Tajā ir definētas risināmās problēmas, mērķis, rīcības virzieni un pasākumi mērķa sasniegšanai un sasniedzamie rezultāti. Rīcības plāns nodrošina pēctecību iepriekš īstenotajiem rīcības plāniem Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017. gadam un 2012.–2013. gadam, kas tika izstrādāti, lai reaģētu uz Latgales reģionā ilgstoši pastāvošām sociāli ekonomiski negatīvajām tendencēm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits norāda, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam austrumu pierobeža ir noteikta kā īpašā teritorija, tāpēc tajā tiek īstenoti noteikti pasākumi. “Iepriekš īstenotie rīcības plānu uzdevumi ir devuši uzlabojumus Latgales reģionā. Svarīga ir tendence, ka dodam uzņēmējiem iespēju ar atbalsta palīdzību izdarīt ko vairāk. Situācija Latgalē pakāpeniski uzlabojas,” uzsver R. Bremšmits.

Jāceļ ekonomiskā aktivitāte un labklājības līmenis

Reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums, norādīts rīcības plānā. Latgalē jau ilgstoši ir zemākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā, 2015. gadā tie bija tikai 33% no Rīgas statistiskā reģiona IKP (20 551 eiro uz vienu iedzīvotāju). Reģionā saglabājas augstākais bezdarba līmenis – 14%, salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni Latvijā 2017. gadā.

Latgales plānošanas reģiona pašvaldības raksturo zems iedzīvotāju blīvums un ekonomiskā aktivitāte, īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. Lai gan novada pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, pērn tajās dzīvoja tikai 13,7% Latvijas iedzīvotāju. No 2009. gada sākuma līdz 2018. gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģionā sarucis par 18%. Salīdzinot iedzīvotāju skaita izmaiņas 2018. gadā pret 2017. gadu, Latgales reģionā iedzīvotāju skaits samazinājies par 2%, Vidzemes – par 1,7%, Kurzemes reģionā – par 1,3%.

Rīcības plānā norādīts, ka pastāv būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp reģioniem – Latgales plānošanas reģionā 2016. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un veidoja tikai 69% no valsts vidējā rādītāja, kas nozīmē zemāku labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā 2016. gadā variēja no 14,5% Rīgā līdz 37,7% Latgales reģionā.

Lai Latgales reģionā radītu priekšnoteikumus straujākas sociālekonomiskās attīstības veicināšanai, ir turpināmas rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017. gadam iekļautās iniciatīvas, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Plānotie uzdevumi

Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbvietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

Lai īstenotu rīcības plāna mērķus, izstrādāti vairāki uzdevumi:

  • uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrai papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 29 504 156 eiro apmērā. Sagaidāmie rezultāti – 484 jaunas darbvietas;
  • jautājuma par nodokļu atvieglojumu piemērošanu visām speciālajām ekonomiskajām zonām izskatīšana nodokļu reformas īstenošanas izvērtējuma ietvaros, kā arī nodokļu politikas uzlabošana – atbalsta paplašināšana speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darbaspēka atalgojumā jaunām darbvietām. Sagaidāmie rezultāti – 164 jaunas darbvietas (atbalstītajos Latgales SEZ projektos);
  • Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšana un tā atbalsta pasākumi. Sagaidāmie rezultāti – 30 atbalstīti jaunie talanti, 40 jaunas darbvietas;
  • Daugavpilī izveidots pilotprojekts jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu ieviešanai.

Būtiskākās priekšrocības

VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors R. Bremšmits kā būtiskākos rīcības plāna virzienus uzsver ERAF finansējuma piesaisti degradēto teritoriju revitalizācijai Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās. Lai izveidotu 1345 jaunas darbvietas, kas radītu 1% ietekmi uz bezdarba samazinājumu Latgales reģionā, trešajai projektu atlases kārtai vajadzīgs kopējais finansējums 81,75 miljonu eiro apmērā. Šobrīd plānotais finansējums ir 52 247 026 eiro, bet papildus nepieciešami 29 504 156 eiro.

Kā otru būtiskāko darbības virzienu R. Bremšmits rīcības plānā norāda nodokļu atvieglojumu piemērošanu ne tikai ieguldījumiem pamatlīdzekļos (uzņēmēji var pretendēt uz uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 80% apmērā), bet arī no jauna radītajās darbvietas. Uzņēmējiem tiks piedāvāti atvieglojumi par paredzamajām algu izmaksām pie nosacījuma, ka ieguldījumā ieskaitīs divu gadu algu izmaksas, kā arī darbvietas būs jāuztur vismaz trīs līdz piecus gadus atkarībā no tā, vai tas ir lielais vai mazais komersants.

Iepriekš paveiktais

Šis ir jau trešais rīcības plāns Latgales reģionam. Pirmais bija rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012.–2013. gadam.  Kā norādīts MK mājaslapā, šī plāna ietvaros tika piesaistīts finansējums 98,8 miljonu eiro apmērā, tai skaitā Latgales pašvaldībām 74,3 miljoni eiro. Tika izveidots Latgales uzņēmējdarbības centrs ar konsultantu tīklu visā reģionā; ieguldīti 9,07 miljoni eiro Latgales vietējo autoceļu un sliktā grants seguma atjaunošanai 160,84 kilometru kopgarumā; vienkāršota robežas šķērsošana – uzsākta pierobežas satiksmes atļauju izsniegšana u. c.

Otrais bija rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017. gadam. Starp būtiskākajiem pasākumiem minami ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās. Uz 2017. gada 1. septembri iesniegti seši projekti 24,83 miljonu eiro apmērā (48% no kopējā ERAF finansējuma).

Kā otrs būtisks pasākums ir Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveide. Tajā uz 2017. gada 1. augustu ir atbalstīti seši projekti, plānojot 1 061 640 eiro privāto investīciju un 35 jaunas darbvietas.

Trešais rīcības plāna pasākums ir nodrošināt Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšanu.

"Kopumā plānotās projektu idejas iesaista 156 uzņēmējus, plāno radīt 628 jaunas darbavietas, kas rada pārliecību par plānotās ietekmes uz bezdarba līmeņa mazināšanu sasniegšanu. Visām iesaistītajām pašvaldībām ir augsta gatavības pakāpe uzsākt pieteikto projektu īstenošanu. Lielākajai daļai pieteikto projektu ir vai nu izstrādāta būvniecībai nepieciešamā tehniskā dokumentācija, vai arī tā atrodas izstrādes stadijā," teikts rīcības plānā Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018. – 2021. gadam.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU