Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvija lūgs starptautisku palīdzību gaisa spēka atbalstā kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Plašā ugunsgrēka dzēšanai, kurā deg kūdra un mežs un kas 17. jūlija pēcpusdienā izcēlās Talsu novada Valdgales pagastā, nolemts lūgt starptautisko palīdzību.
Pirmdien, 23. jūlijā, sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē nolemts lūgt starptautisku palīdzību plašā kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Talsu novada Valdgales pagastā. Saskaņā ar noteikto kārtību, šāds lēmums jāakceptē arī Ministru kabinetam, tāpēc jau pirmdien sasaukta arī valdības ārkārtas sēde.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs preses konferencē pēc Krīzes vadības padomes sēdes informēja, ka notikuma vietā jau sesto dienu strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kopā ar citiem iesaistītajiem dienestiem, un tehnika – helikopteri – ir jāapkopj, tie nevar lidot nepārtraukti.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka svarīgi ir nosargāt perimetru, kurā ir ierobežots paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, tāpēc vajadzīga palīdzība gaisa atbalstam – helikopteri. Lūgts precizēt, kādām valstīm tiks prasīta palīdzību, ministrs uzsvēra, ka Eiropas atbalsta un sadarbības ietvaros tā tiks lūgta visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai nodrošinātu dzēšanu vajadzīgā apmērā, esot vajadzīgi trīs helikopteri.
J. Dūklavs skaidroja, ka otrs jautājums ir par piedūmojumu – cik tas ir liels, kādu iespaidu tas var atstāt uz veselību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka mērījumu veikšanu no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārņem Valsts vides dienests. Viņš minēja, ka būtisks piesārņojums konstatēts tikai degšanas vietā, Stikla ciema rajonā, bet citviet apdzīvotās vietās gaisa kvalitāte atbilst normām. Mērījumi tiks veikti regulāri un tiks nodoti Veselības inspekcijai, kas sniegs vērtējumu par ietekmi uz veselību.
Veselības inspekcija ir izvērtējusi VUGD veikto gaisa suspendēto daļiņu (PM) indikatīvos mērījumus ugunsgrēka tuvākās un tālākās apkārtnes apdzīvotās vietās. Inspekcija secina, ka tālāk no ugunsgrēka vietas neliels gaisa piesārņojums, kuram nav būtiskas ietekmes uz cilvēku veselību, ir vērojams tikai Kuldīgā. Savukārt ļoti liels gaisa piesārņojuma līmenis mērījumu brīdī konstatēts ugunsgrēka tiešā tuvumā – Stiklu ciemā. Pārējās mērījumu vietās (Jūrmala, Brocēni, Saldus, Skrunda, Pelči, Stende, Dižstende, Talsi, Valdemārpils) mērījuma rezultāti nepārsniedz noteiktās robežvērtības.
Veselības inspekcija ugunsgrēka dūmu skartās teritorijas iedzīvotājus aicina ievērot piesardzību:
VUGD preses konferencē skaidroja, ka dienests cer, ka noturēs degšanu noteiktajā perimetrā, bet diemžēl tā iekšienē ugunsgrēks ir aktivizējies – deg koki, virši un mellenāji, kas ir purvā, arī veicina degšanu. Taču visi spēki ir koncentrējušies drošības perimetra noturēšanai, lai nepieļautu tā paplašināšanos.
J. Dūklavs akcentēja, ka savu darbu operatīvi veic Ventspils un Talsu novada pašvaldības un par to tiks samaksāts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
LV portāls publikācijā “Talsu novadā turpinās plaša ugunsgrēka dzēšanas darbi” jau rakstīja, ka ugunsgrēkā vairāk nekā 100 hektāru platībā deg kūdra un arī blakus esošais mežs. Piedūmojuma dēļ evakuējušies gandrīz visi 120 blakus esošajā Ventspils novada Puzes pagastā esošā Stikla ciema iedzīvotāji. VUGD preses konferencē precizēja, ka no Stikliem nav izbraukuši 5 – 7 vietējie iedzīvotāji.
Savukārt aģentūra LETA raksta, ka pēc Eiropas Savienības programmas “Copernicus” Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma datiem līdz svētdienai ugunsgrēkā izdegusi 1010,5 hektāru liela platība, kas ir par 170 hektāriem vairāk nekā diennakti iepriekš.
No satelītiem iegūtā informācija liecina, ka izdeguši 267 hektāri meža, 311,7 hektāri krūmāju un zālāju, kā arī 431,8 hektāri kūdras purva. Visvairāk – par simts hektāriem – pēdējā diennaktī pieaugusi izdegusī meža platība.
Jāatgādina – ja nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 42 “Krīzes vadības padomes nolikums”, kas pieņemti 2011. gada 18. janvārī, nosaka, ka Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Krīzes vadības padome un tās sekretariāts darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23.1, 23.2 un 23.3 pantu, Krīzes vadības padomes nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.
Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents (Māra Kučinska atvaļinājuma laikā šobrīd premjera pienākumus pilda Jānis Dūklavs). Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, satiksmes ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.
