Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
VDK zinātniskās izpētes komisija tai deleģētos uzdevumus ir paveikusi, taču darbs varēja būt rezultatīvāks, ja tam nebūtu likti politiski un administratīvi šķēršļi, uzskata komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija publiskojusi pārskatu, kurā iekļauti priekšlikumi saistībā ar VDK dokumentu publiskošanu, to raksturojums, atskaite par paveikto un zinātniskie raksti par dažādiem tā dēvētās čekas darbības aspektiem.
Speciālā starpdisciplinārā komisija Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei ar valdības rīkojumu izveidota 2014. gada 20. augustā “bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko bijusī Valsts drošības komiteja nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem”.
Komisijai darbs bija jāpabeidz līdz šī gada 31. maijam. Atbilstoši likumam “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.
Pārskatā par periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam VDK izpētes komisija kā pirmos iekļāvusi normatīvo aktu projektus, kuri satur rekomendācijas politiķiem turpmāko lēmumu pieņemšanai par rīcību ar VDK dokumentiem un to nodošanu atklātībai. Komisija izstrādājusi Atklātības likumprojektu, ar kuru tā iesaka nomainīt līdzšinējo VDK likumu. Tāpat pārskatā iekļauti divi Ministru kabineta rīkojumu projekti par minētā likuma pārejas noteikumu izpildi un patlaban spēkā esošā sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas procesa izmaiņām.
Zinātniskā komisija definējusi, ka VDK dokumenti ir “dokumentēta informācija, kuras autors vai adresāts ir VDK (..) un kuras kopums sniedz liecības par VDK štata vai ārštata darbiniekiem”. Noteikts, ka šo dokumentu kopumam pieder arī tā dokumentētā informācija, kas “atrasta VDK oficiālajās vai konspiratīvajās telpās”, turklāt ar pēdējām jāsaprot arī piesegstruktūru telpas.
VDK zinātniskās izpētes komisija rekomendē pilnīgu VDK dokumentu atslepenošanu un nodošanu atklātībai Latvijas Nacionālajā arhīvā, ievērojot arī arhīvu zinātnē svarīgo provenances principu (visi dokumenti, kuru izcelsme (provenance) jeb pirmavots ir kāda atsevišķa organizācija vai persona, ir jāglabā vienkopus), negrozot un nerediģējot šo dokumentu saturu. Šī gada janvārī, kā norādīts pārskatā, četras piektdaļas jeb 82% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem bija konkrēts viedoklis par VDK dokumentu pieejamību, ir par to publiskošanu, turklāt teju puse jeb 45% no aptaujātajiem uzskata, ka dokumenti atklājami nekavējoties un bez īpašiem zinātniskiem komentāriem.
Pārskatā sniegts VDK dokumentu grupu raksturojums, norādot arī uz VDK interešu jomām. Attiecībā uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās ierobežotas pieejamības režīmā glabātajiem dokumentiem, tostarp sabiedrību visvairāk interesējošo dokumentu daļu – čekas aģentu kartotēku, komisija dara zināmu, ka pārskatā atrodamā informācija par minētajiem dokumentiem sniegta kā ilustratīvs materiāls “ar mērķi pamatot komisijas tiesību aktu projektos izteiktos priekšlikumus un veidot vismaz vispārīgu izpratni par
Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo dokumentu saturu”.
SAB telpās glabātie VDK dokumenti, no kuriem liela daļa pētīta izlases veidā, sniedz informāciju arī par citiem sabiedrību interesējošiem čekas darbības aspektiem – dokumentos atrodama VDK iegūtā informācija par dažādu LPSR iedzīvotāju (pārsvarā kultūras un zinātnes darbinieku) braucieniem uz ārzemēm vai citiem sakariem ar ārzemēm, čekas dotie uzdevumi par ārzemēs veicamo, LPSR VDK sarakste ar PSRS VDK centrālo aparātu Maskavā, piemēram, lai saņemtu sankciju spiegošanas pasākumiem.
Pētnieki atraduši lietas par trimdas latviešiem, kurus LPSR VDK definē kā Otrā pasaules kara noziedzniekus, par operatīvajā meklēšanā esošām personām, par
tā saucamās Arāja komandas dalībniekiem, par Apvienotās Karalistes un citu valstu izlūkdienestiem. Komisijas izpētītajos dokumentos atrodama VDK iegūtā informācija par ārzemniekiem, kas uzturējās Latvijas teritorijā, par viņu uzraudzīšanu, par dažādu preču (apģērbu, tehnikas vērtslietu u. c.) kontrabandu, par drošības pasākumiem transporta un kritiskās infrastruktūras objektos (piemēram, dzelzceļš, aviācija).
Visi komisijas pētījumi liecina, ka sadarbības ar VDK pētniecība prasa sabiedrības kopdarbu.
Pētnieku rīcībā nonākušie dokumenti sniedz ziņas arī par VDK tikšanās un konspiratīvajiem dzīvokļiem (iemesli dzīvokļa izvēlei, dzīvokļa uzturēšanas un komunālo maksājumu kvītis u. tml.), piemēram, tagadējā Mēness, Brīvības, Baznīcas, Pils ielā, kā arī tikšanās vietām, kontaktpunktiem, kādi bijuši, piemēram, Oktobra tilta caurbrauktuve, Pokrova kapi, elektrifikācijas objekts iepretim baptistu baznīcai, tualete kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”, Salaspils memoriāls un daudzi citi.
Par šīm un citām VDK darbības jomām un aktivitātēm plašāka informācija, kas varētu interesēt ne tikai politiķus, bet arī daudzus sabiedrības locekļus, atrodama 2828 lapaspuses biezajā pārskatā iekļautajos pētnieciskajos rakstos, skaidro komisijas vadītājs Kārlis Kangeris. Kopumā komisijas darbības laikā sagatavoti 75 pētījumi, no kuriem 55 jau publicēti arī vairākos drukātos sējumos, bet pārējie vēl gaida publicēšanu. Tajos būs pētījumi par kontrabandu un nepolitiskajām tiesas prāvām VDK darbības kontekstā, čekas finansēšanu, tās iespiešanos baznīcās, universitātēs un citās civilajās struktūrās, atklāj komisijas vadītājs. Pārskatā iekļauto materiālu vidū ir arī starptautisko zinātnisko konferenču “Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija” un “Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras” ziņojumi.
VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vēstures doktora K. Kangera vadībā kopš 2015. gada oktobra strādājuši 25 komisijas locekļi, tai skaitā – 13 vēstures un citu zinātņu doktori, kurus kā politiski neatkarīgus ekspertus ieteica Latvijas vēstures institūts, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Latvijas Nacionālais arhīvs. Komisija laika gaitā piesaistījusi vairākus desmitus ekspertu un stipendiātu – lielākoties juristus un vēsturniekus. Komisija sagatavojusi četrus zinātnisko rakstu sējumus, kas izplatīti reģionālajām bibliotēkām, sarīkojusi vairākas zinātniskās konferences, sniegusi informāciju plašsaziņas līdzekļiem.
Komisijas darbības nodrošināšanai kopumā izlietoti 750 000 eiro, no kuriem 80% tērēti tieši pētniecībai, pētnieku atalgojumam. 10% izlietoti komisijas darbības administrēšanai Latvijas Universitātē, bet atlikusī summa – citām vajadzībām. VDK zinātniskās izpētes
komisijas darbs veikts, pateicoties arī būtiskam sabiedriskā kārtā veiktam darbam, tai skaitā zinātniskā darba veidā, teikts pārskatā. Kopumā komisija savus tiesību aktos noteiktos uzdevumus ir izpildījusi. Taču darbs varēja būt rezultatīvāks, ja pētniecības uzsākšanu sākotnēji nebūtu kavējuši politiski strīdi par to pārraugošās institūcijas izvēli un ja pētniekiem līdz pat šī gada februārim nebūtu liegta pieeja VDK dokumentiem SAB telpās, lēš K. Kangeris.
Lai gan koalīcijas politiķi nav vienojušies par VDK zinātniskās izpētes komisijas darba turpināšanu, oficiāli tas nav izbeigts, informē K. Kangeris, norādot – čekas un padomju pārvaldes sistēmas darbībā palicis vēl daudz neizpētīta, tajā skaitā ap 500 aģentu kartīšu, kā arī datubāze “Delta” ar aģentu ziņojumiem SAB telpās.
Komisijas locekļi okupācijas totalitārā režīma kontroles un represīvo institūciju turpmākai izpētei nodibinājuši Publiskās atmiņas centru, kura izveidē piedāvāts iesaistīt LPSR VDK zinātniskās izpētes komisiju. “Visi komisijas pētījumi liecina, ka sadarbības ar VDK pētniecība prasa sabiedrības kopdarbu, lai atklātu patiesos sadarbības apmērus un lai varētu izpildīt Satversmes ievadā noteikto – novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas Republikas teritorijā un pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas,” secināts pārskatā.
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas pārskats
