Diskusiju ciklu “Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji”, iesaistot ap 80 dažādu nozaru speciālistu, LU iesāka pērn, aplūkojot Latvijas attīstības iekšējos un ārējos faktorus. Trešais – pēdējais – cikla forums veltīts tēmai “Latvija ceļā uz viedvalsti. Izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sintēze”. Aizvadītajā nedēļā LU Akadēmiskajā centrā foruma rīkotāji un dalībnieki informēja par vērienīgā pasākuma satura galvenajiem akcentiem, tā norisi un sagaidāmajiem rezultātiem.
Precīzi paredzēt 30 gadus tālu nākotni un dot gatavas rīcības receptes nav iespējams, taču ir jācenšas palūkoties, kāda tā varētu būt, un rosināt šīs tēmas aktualizēšanu sabiedrībā, pirmskonferences diskusijā atzina foruma norises vadītājs Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, norādot: pasaulē ir izzudušas robežas starp labējo un kreiso politiku, tā vietā valstīm nogrupējoties divās pretēji orientētās kategorijās – savstarpējai sadarbībai atvērtās un lokāli noslēgtās valstis, kurās prevalē savdabīgs Šveika sindroms – pasīva, apkārt notiekošās pārmaiņas ignorējoša norobežošanās, kur attīstību un pozitīvu, augstu pašapziņu sagaidīt vis nevarēs.
Savukārt “Latvijas Mobilā telefona” prezidents un Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde norādīja: Latvijai jau patlaban noteiktās nozarēs, tostarp komunikāciju tehnoloģiju jomā, nav pamata mazvērtības kompleksiem – esam pasaules līderu vidū, apsteidzot pat tādas valstis kā Vācija. Arī turpmāk, apvienojot intelektuālos un tehnoloģiskos resursus, Latvijai jāmeklē noteiktas savas attīstības nišas, uzskata J. Binde. Uz savstarpēju sadarbību valsts attīstības vārdā, nevis savstarpēju konkurenci vajadzētu orientēties arī Latvijas augstskolām, atzina Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis Edijs Šauers.
Valsts, kurai nav ilgtermiņa vīzijas, spēj tikai reaģēt uz notikumiem, nevis tos iespaidot un izmantot savā labā, tādēļ Latvijā nepieciešama nākotnes modelēšana, uz to raugoties plašāk – starpdisciplināri, nozaru sadarbības nozīmi valsts attīstības sekmēšanā akcentē arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektora vietnieks profesors Gatis Bažbauers. Diemžēl attīstības plānošanā Latvijā bijušas raksturīgas divas galējības – pievērsties tikai lielām vīzijām vai tikai detaļām, tādēļ gaidāmais domapmaiņas forums var kalpot kā savienojošais elements starp tām, norādīja LU asociētais profesors Gundars Bērziņš.
Forumā “Latvija ceļā uz viedvalsti”, kurš 20. jūnijā norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, eksperti diskutēs par viedumu viedvalstī, Latviju digitālajā laikmetā, inženierzinātņu attīstības tendencēm, darbu, izglītību un biznesu nākotnes ekonomikā, kā arī par to, vai roboti atņems mums darbu. Forums noslēgs IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, kurš no 18. līdz 20. jūnijam notiks Rīgā. Kongress pulcēs vairākus simtus zinātnieku, pētnieku un stratēģisko partneru no Latvijas un ārzemēm. Tā mērķis ir veidot plašu sadarbības tīklu ar Latvijas izcelsmes zinātniekiem un pētniekiem visā pasaulē, lai, veicot kopīgas aktivitātes, Latviju padarītu drošāku un vairāk pārtikušu.
