AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
28. martā, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde
2
13
2
13

“Runā valsts” atbildes uz jautājumiem no zāles

LV portāla infografika

Konferences “Runā valsts” laikā klātesošajiem bija iespēja aktīvi līdzdarboties. Izmantojot lietotni “Mentimeter”, kopumā tika iesūtīti vairāk nekā 300 jautājumi, komentāri un ierosinājumi, kā turpmāk kopīgiem spēkiem uzlabot valsts komunikāciju. Turpinot sarunu par konferences “Runā valsts” aizsāktajām tēmām, uz konkrētajiem jautājumiem daļa uzrunāto jau ir sniegusi atbildes.

Savā  komentārā Runā valsts dalībnieki: saruna ir jāturpina "Latvijas Vēstneša" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele atzina,  ka "konference iezīmēja jautājumus, par kuriem mums kopā ir jāturpina saruna un kopīgi jāmeklē atbildes. Ja vismaz 50% konferences apmeklētāju par uzdotajiem jautājumiem ir aizdomājušies un ja vismaz 20% sāks meklēt atbildes uz tiem, arī tas būs labs rezultāts iesākumam".

[PDF] Zāles jautājumi un komentāri

Kā pirmie uz uzdotajiem jautājumiem ir atbildējuši Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Talsu novada pašvaldība.

Konferences laikā tiesībsargam Jurim Jansonam no zāles jautāja:

Vai sabiedriskajos medijos nebūtu jāveido pastāvīga rubrika "Runā tiesībsargs"? 

Rubrika "Runā tiesībsargs", manuprāt, būtu laba iespēja sabiedriskajā medijā regulāri un sistēmiski runāt, stāstīt par cilvēktiesību aktualitātēm un problemātiku.

Kāpēc Tiesībsarga birojam pieeja ir tikai caur apsargu?

Apsardzes darbinieks nav atbildīgs par apmeklētāju pieņemšanas organizēšanas kārtību. Apsardzes darbinieks ir atbildīgs par civilo drošību un sabiedrisko kārtību, kas ir svarīgi, lai arī apmeklētājiem, ja ir nepieciešamība, to nodrošinātu. Faktiski apmeklējumam Tiesībsarga birojā  apmeklētāji piesakās pie  Kancelejas apmeklētāju konsultantes. Apmeklētāju konsultante organizēs apmeklētāja konsultāciju ar attiecīgo speciālistu.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Gaidim Bērziņam no zāles jautāja:

Vai šobrīd sabiedrības līdzdalība normatīvo aktu gatavošanā ir pietiekama? Vai,  jūsuprāt, būtu  nepieciešams to padarīt plašāk pieejamu un saprotamu?

Jau šobrīd Latvijas parlaments ir viens no aktīvākajiem Eiropas Savienībā sabiedrības līdzdalībā likumdošanas procesā – platformas "Mana balss" iniciatīvas, atklātas komisiju sēdes, iespēja sekot likumdošanas procesam e-vidē u. c. Tomēr vienmēr ir iespēja šo līdzdalības procesu pilnveidot. Piemēram, atbalstāma ir ideja par likumprojekta gala anotācijas sagatavošanas nepieciešamību. Tas ļautu padarīt skaidrāku likumdevēja mērķi, atbalstot attiecīgo normatīvo aktu. Šobrīd likumdevēja mērķis parādās likumprojekta sākotnējā anotācijā, kas likumdošanas procesā var mainīties.

Paldies Gaidim Bērziņam par solījumu domāt par pieņemto likumu gala anotācijām! Kad varētu sagaidīt īstenošanu?

Darba grupa, kura strādāja pie Saeimas kārtības ruļļa iespējamiem grozījumiem, ir sagatavojusi attiecīgās redakcijas. Ņemot vērā, ka bez šīm izmaiņām ir plānoti arī daudzi citi apjomīgi grozījumi, tie, visdrīzāk, varētu būt attiecināmi uz nākamās Saeimas pieņemtajiem likumiem.

Kādēļ žurnāls grāmatvežiem nav valsts subsidēts, bet žurnāls juristiem tāds ir? Vai brīvajā tirgū tā kvalitāte automātiski kristos?

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums uzliek par pienākumu valstij informēt privātpersonas par savām tiesībām un pienākumiem. Žurnāls "Jurista Vārds" nodrošina minētā pienākuma izpildi, dodot iespēju personām iepazīties gan ar tiesību rašanās pamatiem, gan to piemērošanas problēmjautājumiem no dažādiem skatpunktiem. Kā zināms, tiesu vara un tās neatkarība ir viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem. "Jurista Vārds" nodrošina aktuālo informāciju par notikumiem tiesu varā, kā arī sniedz sabiedrībai skaidrojumus par tiem.

Jautājums no zāles:

Kāpēc valsts savu veikumu "reklamē", bet izvairās no reālas skaidrošanas? Piemēram, FM Nodokļu reforma. Reklamēta, bet visi riski noklusēti. PR ir labs, bet to var izmantot gudri.

Atbildi sniedz FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis

FM nekad nav reklamējusi nozares politikas, bet vienmēr tās ir skaidrojusi un turpinās skaidrot. To apliecina arī ārējais kompetentais novērtējums, jo ministrija saņem godalgu par nodokļu reformas skaidrojumu.

"Baltic communications awards 2018" kategorijā "Labākā publiskā sektora komunikācijas kampaņa Baltijā" 3. vietu un godalgu "Mi:t&links" ieguvusi Finanšu ministrijas nodokļu reformu skaidrojošā kampaņa: #Lielākas algas #Stiprāki uzņēmumi.

Ministrija skaidrojošo darbu īstenoja sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru "Mediju tilts" un "OMD Latvija".

Mūsu grūtākais uzdevums bija izskaidrot kompleksas nodokļu politikas izmaiņas cilvēkiem saprotamā valodā, kā arī pārvērst kompleksas grāmatvedības formulas vienkāršās infografikās un reālos piemēros.

Nodokļu reformu skaidrojošā darba mediju partneri bija laikraksts "Diena", Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 4, portāli "Delfi.lv" un "rus.Delfi.lv", kā arī "TVnet.lv" un "rus.TVnet.lv", žurnāls "Ieva", laikraksti "Dienas Bizness", "Latvijas Avīze", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un to interneta versijas, žurnāls "Patiesā Dzīve", kā arī reģionālie laikraksti un pašvaldību portāli.

Jāpiemin, ka arī šogad turpinās komunikācija medijos un sociālajos tīklos, informējot sabiedrību par nodokļu izmaiņām.

Vairāk informācijas par nodokļu reformu: http://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu_reforma/.

Jautājums no zāles:

Vai grozījumu izdarīšana normatīvajos aktos ir mūsdienu prakse, jebšu varam jau pāriet pie pilnu tekstu pieņemšanas, neveicot konsolidāciju? Efektīvāk.

Atbildi sniedz Tieslietu ministrijas Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktore Kristīne Kuprijanova:

Kā liecina citu Eiropas valstu prakse, tikai dažās valstīs likumdevējs apstiprina un publicē normatīvā akta konsolidēto versiju (piemēram, Igaunijā). Tomēr arī šajās valstīs pastāv prakse sagatavot grozījumus. Pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, Valsts kancelejā, veidojot Tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālu, tiek izskatītas iespējas atvieglot normatīvo aktu grozījumu sagatavošanu un normatīvo aktu tekstu konsolidāciju.

Varbūt ir laiks arī tiesību aktiem kļūt saprotamākiem, vieglākā valodā?

Tieslietu ministrija piekrīt tam, ka normatīvajiem aktiem ir jābūt ne vien publiski pieejamiem, bet arī pietiekami skaidriem un saprotamiem. Uz to spriedumos ir norādījusi gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Taču, kā pareizi norādījusi Satversmes tiesa (skat. sprieduma lielā Nr. 2008-09-0106 7.2. punktu), pienākums pieņemt tādas normas, kuras ir pietiekami skaidras, nevar tikt pārspīlēts. Pretējā gadījumā normatīvo aktu teksti kļūst ļoti kazuistiski un bieži grozāmi. Kā savā praksē norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (skat., piemēram, 25.11.1999. sprieduma lietā "Hashman and Harrup v. The United Kingdom" 31. punktu), normai jābūt formulētai pietiekami precīzi, lai indivīds, nepieciešamības gadījumā atbilstoši konsultējoties, varētu regulēt savu rīcību. Taču normatīvā regulējuma precizitātes pakāpe lielā mērā ir atkarīga no attiecīgās jomas, kuru tas regulē, tā adresātu skaita un statusa. Tādējādi, rūpējoties par tiesību normu saprotamību, katrā konkrētajā gadījumā ir jāatrod balanss starp normas skaidrību un iespēju to piemērot neierobežotā skaitā gadījumu bez normu grozīšanas. Tiesību normu saprotamību var veicināt arī ar alternatīvām metodēm, proti, pievienojot skaidrojumus, jo normas izstrādē tomēr ir jāpieturas pie juridiskās valodas, lai tā būtu universāli piemērojama.

Lai grozījumi tiesību aktos būtu saprotami, varbūt jāmaina juridiskā tehnika uz track changes režīmu?

Tieslietu ministrija piekrīt tam, ka normatīvo aktu izstrādes juridiskā tehnika, tāpat kā citas procedūras valsts institūciju darbā, ir jāpārskata, ja tiek saskatītas alternatīvas, kuras ir efektīvākas un ērtākas. Tomēr pirms jebkuru pārmaiņu ieviešanas tās jāizvērtē, analizējot ne tikai ieguvumus, bet arī iespējamās negatīvās sekas. Pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, Valsts kancelejā, veidojot Tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālu, tiek izskatītas iespējas atvieglot normatīvo aktu grozījumu sagatavošanu un normatīvo aktu tekstu konsolidāciju. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumu sagatavošana normatīvajos aktos reģistrētu izmaiņu (track changes) režīmā būtu iespējama darba procesā, ne gala rezultātā. 

Talsu novada pašvaldībai no zāles uzdeva jautājumu:

Vai Talsi savus saistošos noteikumus plāno tulkot arī krievu valodā?

Atbildi sniedz Talsu novada domes priekšsēdētājs  Edgars Zelderis:

Nē, krievu valodā Talsu novada saistošie noteikumi netiks publicēti.

Vai Talsu dome iedzīvotājiem darīja zināmu, ka saistošie noteikumi ir atrodami "Likumi.lv"?

Talsu novada dome ir pirmā, kas realizēja savas likumā "Par pašvaldībām" noteiktās tiesības pāriet uz oficiālo publikāciju tajā pašā izdevumā, kurā tiek nodrošināta likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu tiesību aktu oficiālā publikācija.

Publikācijā Talsu novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Talsu novada ziņas" 2017. gada 1. martā Dome izvēlas "Latvijas Vēstnesi" kā saistošo noteikumu publicēšanas vietu" informējām novada iedzīvotājus, ka turpmāk Talsu novada domes, līdzīgi kā deviņu republikas pilsētu, saistošo noteikumu publicēšanas vieta būs oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis".  Tādējādi Talsu novada domes saistošie noteikumi stāsies spēkā pēc to publikācijas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (pieejams vietnē www.vestnesis.lv).  Savukārt sistematizētā veidā iedzīvotāji tos var lietot tiesību aktu vietnē www.likumi.lv sadaļā "Pašvaldību saistošie noteikumi". Lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi visiem spēkā esošajiem Talsu novada domes saistošajiem noteikumiem, vietnē "Likumi.lv" pakāpeniski tiks publicēti arī visi līdz šim pieņemtie noteikumi.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS