Aptaujai, kas notiks līdz 2018. gada 23. februārim, ir sagatavotas divas versijas. Viena paredzēta iedzīvotājiem, bet otra – juridiskām personām un žurnālistiem (tajā ietverti jautājumi par viņu profesionālo pieredzi saistībā ar viltus ziņām un dezinformāciju tiešsaistē). Uz jautājumiem iespējams atbildēt jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.
"Šī ir vienreizēji izdevīga iespēja informēt Eiropas Komisiju (EK) un arī pārējo Eiropu par patieso situāciju mūsu informatīvajā telpā. Ja to nedarīsim, varēsim vainot tikai sevi, ja EK izvēlēsies neko nedarīt!" iesaistīties temata apspriešanā aicina Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās telpas integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls.
Aptaujā tiks apkopots Eiropas Savienības iedzīvotāju viedoklis par nepatiesas informācijas definīciju un viltus ziņu izplatību tiešsaistē, kā arī novērtējums par pasākumiem, ko platformas, ziņu mediji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir ieviesušas, lai novērstu viltus ziņu izplatīšanos tiešsaistē. Tāpat tiks apzinātas iespējamās turpmākās darbības, lai stiprinātu kvalitatīvu informāciju un novērstu dezinformācijas izplatīšanos tiešsaistē.
Par problēmām, kuras rada maldinošas informācijas izplatība, īpaši daudz spriests tieši pēdējos gados – saistībā ar tādiem politiskajiem procesiem kā ASV prezidenta vēlēšanas un Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, kā arī Eiropas migrantu krīze. Par fenomenu, kas tiek vērtēts gan kā sabiedrības ietekmēšanas līdzeklis, gan vieglas peļņas avots, rakstījis arī LV portāls, aicinot uz diskusiju mediju jomas ekspertus, kā arī piedāvājot lasītājiem iepazīties ar pazīmēm, kuras var palīdzēt identificēt viltus ziņas.
