Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzīst, ka jaunais mācību gads būs stabilitātes gads – tiks sākta gatavošanās jaunajam, kompetencēs balstītajam izglītības satura modelim, kas skolās tiks ieviests nākamajā mācību gadā. Līdz ar to skolēni to nejutīs, tomēr gatavošanās darbu sāks skolotāji un skolu vadība.
Vissatraucošākais jaunais mācību gads būs tām 100 skolām, kas jau no rudens sāks aprobēt jaunā satura modeli. Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks skaidroja, ka īpaši veidotā darba grupa ir intensīvi strādājusi pie jaunā satura ieviešanas. Rudenī plānota plaša sabiedrības diskusija. Turklāt šis mācību gads ir pēdējais, kad darbs skolās noritēs ierastajā režīmā, jo jau no 2018. gada 1. septembra tiks uzsākta pakāpeniska jaunā satura ieviešana pirmskolā un 1. klasē.
Lai gan pilnvērtīgi dati par skolēnu skaitu būs pieejami tikai septembrī, jau šobrīd ir patīkami atzīt, ka paredzams neliels skolēnu skaita pieaugums, secina Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Profesionālajā izglītībā sāks īstenot modulārās programmas
Interese no skolu absolventu puses ir pieaugusi arī par profesionālajām programmām. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija turpinās modernizēt profesionālo izglītību, piemēram, pēdējo gadu laikā ir modernizēti mācību korpusi 11 iestādēs, tam atvēlot 129,24 miljonus eiro ES struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļu.
Tāpat no jaunā mācību gada ieviests arī jauninājums – profesionālās izglītības iestādes sāks īstenot modulārās programmas, kas radīs priekšnosacījumus arī vidusskolu sadarbībai ar profesionālās izglītības kompetences centriem, sasaistot vispārējās vidējās izglītības apguvi ar pieredzi kādas profesijas (moduļa) apgūšanā.
Vēlas uzlabot interešu izglītības pieejamību
Viena no izglītības jomas prioritātēm jaunajā mācību gadā ir arī interešu izglītības pieejamība. G. Catlaks norādīja, ka ir svarīgi, lai jebkuram bērnam neatkarīgi no vietas, kur viņš dzīvo, būtu pieejama interešu izglītība. Lai gan Latvijā attīstītāka ir mūzikas, mākslas un rokdarbu pulciņu tradīcija, tomēr bērniem jābūt pieejamiem arī tehnoloģiju pulciņiem, kas piedāvā attīstīt robotikas un datorikas prasmes. Līdz ar to tiek veidota formālās un interešu izglītības ciešāka sasaiste STEM mācību priekšmetu un tehniskās jaunrades jomās. Tāpat bērnam jābūt pieejamām arī ārpusskolas aktivitātēm sporta jomā.
Interešu izglītības atbalstam un pedagogu darba samaksai ir palielināts valsts finansējums 2017. gadā: 64,68 eiro uz vienu bērnu. Salīdzinājumam – 2016. gadā tie bija 52,47 eiro.
Tiks prezentēti vairāki pētījumi
Sākot jauno mācību gadu, skolu tīkla izmaiņas nav būtiskas, preses konferencē skaidroja E. Papule. Rudenī Izglītības un zinātnes ministrija plāno pārrunas ar pašvaldību vadītājiem par izglītības kvalitāti, kas var rosināt pašvaldības pieņemt lēmumus par izmaiņām skolu tīklā.
Tāpat 2017. gada oktobrī tiks publiskota skolu tīkla karte, ko IZM pasūtījusi karšu izdevniecībai "Jāņa sēta". Papildus tam tiek veikti divi IZM pasūtīti pētījumi: profesionālās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde un pētījums par sniedzamo atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām. Kopumā jaunajā gadā arvien vairāk tiek domāts par iekļaujošo, tostarp speciālo, izglītību. Šī gada beigās darbu pie ieteikumiem, kādai jābūt modernai izglītības videi bērniem ar īpašām vajadzībām, pabeigs Latvijas Universitātes pētnieki.
Tiks ieviesti inovāciju granti studentiem
Jaunais mācību gads sāksies arī augstskolās, kur studijas uzsāks vai atsāks apmēram 80 tūkstoši studentu. Daļa no viņiem jeb nedaudz vairāk kā 27 tūkstoši izglītību iegūst par valsts budžeta līdzekļiem. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa skaidroja, ka budžeta vietu pārdale ir kvalitātes rādītājs. Visvairāk budžeta vietu pieejams inženierzinātnēs, ražošanā, dabaszinātnēs, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Piešķirot finansējumu, tiek vērtēta programmas nozīme tautsaimniecībā, tāpēc prioritāte jau vairākus gadus ir STEM nozarēm. Tāpat IZM ņem vērā augstskolu specializāciju – piešķirot budžeta vietas tām augstskolām, kam ir skaidra stratēģiskā specializācija. Tāpat IZM vēlas augstāko izglītību visos tās līmeņos, jo īpaši doktorantūrā, sasaistīt ar pētniecību, līdz ar to arī tas ietekmē finansējuma piešķiršanu.
No 2018. gada būs arī jaunums – inovācijas granti studentiem. Tas ir finansējums studentu pētniecības un inovācijas projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku nozares vai sabiedrības problēmu risināšanai.
Tāpat augstskolu un profesionālo organizāciju sadarbības grupa strādā pie konceptuāli jaunas skolotāju izglītības, kur priekšlikumi tiks sagatavoti līdz 31. oktobrim. Tie ietver gan izstrādātas vērtības skolotājam un skolai, programmu piedāvājumu augstskolās, gan arī piedāvājumus ES fondu programmām jaunu programmu izstrādāšanai, pārvaldībai, domājot par akadēmiskā personāla kompetencēm. Ja pedagoģijas programmas absolventi pēc studiju beigšanas strādās skolā, augstskola par to varēs saņemt papildu finansējumu.
Tāpat laba ziņa ir arī augstskolu studentiem un viņu vecākiem – no 2018. gada 1. janvāra vecākiem vai studējošajiem vairs nebūs jāvēršas augstskolā, lai saņemtu izziņu, ko iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā un pašvaldībās. Dati par studējošajiem, kuru vecākiem pienākas nodokļu atlaides, tiks elektroniski nodoti IZM Studējošo un absolventu reģistram, VID un pašvaldībām.
