Kā liecina "Swedbank" Finanšu institūta aptauja, gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju piekrīt, ka tehnoloģiju ieviešana un automatizācija pilnībā aizstās cilvēkus vairākās profesijās un tiem, kas tajās strādā, nāksies meklēt citu darbu.
Aptuveni ¾ iedzīvotāju uzskata, ka vislielākajam riskam ir pakļauti rutīnas darbi, kurus var efektivizēt un sistematizēt, arī roku darbi un mazāk kvalificēti darbi.
Tehnoloģijas vēl neuztver kā draudu savai profesijai
Nedaudzi (viens procents) jau ir pieredzējuši, ka automatizācija samazina pieprasījumu pēc viņu profesijas, četri procenti uzskata, ka viņu profesijā tas varētu notikt jau tuvākajos gados. Piektā daļa sagaida, ka tehnoloģijas viņus skars, taču tālākā nākotnē – pēc vairāk nekā pieciem gadiem. Savukārt lielākā daļa – 65% – nesaskata, ka tehnoloģijas varētu apdraudēt viņu profesiju. "Tas ir līdzīgi kā ar auto vadīšanu, jo, lūk, es jau braucu ļoti labi, bet tie citi – diezgan švaki. Cilvēks saprot, ka tehnoloģijas mainīsies un dažas profesijas izzudīs, bet manējā tā nebūs," attieksmi vērtē "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons, piebilstot, ka divas trešdaļas dzīvo tādā kā drošības sajūtā, varbūt ilūzijā.
Pārliecināti, ka viņu profesija paliks un neizzudīs, visbiežāk ir bijuši pakalpojumu nozarē strādājošie (74%), arī puse fiziskā darba darītāju, kā arī tirdzniecībā strādājošie apgalvo, ka tehnoloģijas viņus neietekmēs.
Iespējams, tas ir nepamatots optimisms vai arī informācijas trūkums, jo ikdienā taču daudziem jau ir redzams, kā notiek darbību automatizācija, piemēram, lielās tirdzniecības ķēdes strauji ievieš pašapkalpošanās kases, līdz ar to kasieru skaits samazinās.
Vēl pārliecinošāks piemērs ir vesela nozare – lauksaimniecība, kurā tehnoloģijas ir aizstājušas lielu daļu profesiju.
Lai saprastu Latvijas iedzīvotāju vispārējo noskaņojumu, aptaujā tika uzdots arī vienkāršs testa jautājums: kad Latvijā parādīsies pirmie auto bez vadītājiem? Lielākā daļa iedzīvotāju domā, ka bezpilota auto Latvijā parādīsies pēc vairāk nekā 10 gadiem. Retais uzskata, ka tas notiks drīz – pēc gada vai pāris gadiem, komentē R. Jansons. Taču daudzas korporācijas ir izvirzījušas sev mērķi jau tuvākajos gados nodrošināt bezpilota auto ekspluatāciju ielās. Autoindustrijā galvenā motivācija tam ir drošības aspekts. Arī Latvijas uzņēmēji intensīvi strādā, lai šīs automašīnas būtu arī pie mums.
"Tehnoloģijām ir gan plusi, gan mīnusi. Tiem, kas strādā ar tehnoloģijām, darba ražīgums strauji aug, līdz ar to aug arī ienākumi. Taču līdz ar tehnoloģijām kādi darbi tiek iznīcināti vai arī kļūst mazāk unikāli, līdz ar to par tiem maksā mazāk. Tas jau ir pieredzēts iepriekšējās tehnoloģiju revolūcijās. Šoreiz galvenā būtiskā atšķirība ir tā, ka parādās mākslīgais intelekts. Līdz ar to pašreiz ir ļoti grūti pateikt, pa kuru segmentu īsti trāpīs, un, visticamāk, trāpīs pa visiem. Tas nozīmē, ka zaudētāji no tehnoloģijām var būt jebkurā profesijā," spriež "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā un Baltijas valstu makroekonomikas pētījumu komandas vadītājs Mārtiņš Kazāks.
Ir un būs jāapgūst jaunas prasmes
Vairākums iedzīvotāju piekrīt, ka tehnoloģijas atvieglo ikdienu. Līdz ar to, no vienas puses, tas ir drauds, no otras – iespējas. Atbildot uz jautājumu, kā cilvēki vērtē savas iespējas pielāgoties, vai ir gatavi mainīt darbu uz tādu, kurā vajadzīgas pilnīgi jaunas prasmes, liela daļa atbildējusi apstiprinoši – jā, ja apstākļi spiedīs, viņi gatavi mainīt savu šodienas darbu, turklāt 16% to vēlētos darīt jau pašreiz.
"Mēs dzīvosim ilgāk, strādāsim ilgāk, un nebūs tā, ka vienā profesijā strādāsim visu mūžu. Ļoti iespējams, ka būs jāapgūst nevis profesija, bet "grozs" ar prasmēm, ko attiecīgā situācijā var pielāgot," prognozē M. Kazāks. "Spēja saprast, ka jāmācās, ir ļoti svarīga, jo vienlaikus veidosies arī jaunas darbvietas."
Nākotnes situācijā jāievērtē arī demogrāfiskā aina. Latvijā trūkst strādājošo, vienlaikus ārpus darba tirgus ir 85 tūkstoši cilvēku, kurus tajā varētu iesaistīt.
Tāpēc ir būtiski arī, kā darbs tiek organizēts. Viena no iespējām ir nepilns darba laiks. Zviedrijā visā darba tirgū apmēram ceturtā daļa strādā nepilnu darba laiku, Latvijā – tikai 9 procenti. Nepilnu darba laiku Zviedrijā strādā 24% vecāka gadagājuma cilvēku, Latvijā – 12%. Jauniešiem šī atšķirība ir īpaši izteikta, Zviedrijā puse no jauniešiem strādā nepilnu darba slodzi, Latvijā – tikai 15%.
Jāpatur prātā, ka ienākumu nevienlīdzība turpmāk var kļūt lielāka. Ja vecāka gadagājuma cilvēki netiks iesaistīti darba tirgū, ja viņiem nebūs prasmes, lai šos darbus strādātu, ja netiks piedāvāts nepilns darba laiks, tad vecāka gadagājuma cilvēki joprojām būs nabadzīgi, spriež ekonomists. Un, ja viņi būs nabadzīgi, tad arī balsos par politiķiem, kas teiks: "Mēs jums iedosim visu." Tikko aizvadītās pašvaldību vēlēšanas rādīja, ka pārsvarā ar virsrakstiem [solījumiem] tika uzrunāti vecāka gadagājuma cilvēki.
M. Kazāks gan nevedina uz pesimismu, jo ekonomika augs un katrs iedzīvotājs individuāli pelnīs vairāk. Bet, ja ir vēlme sasniegt ļoti augstu ienākuma līmeni, tad ir nepieciešams, lai cilvēki strādā ilgāk, lai strādā labāk atalgotu darbu. Un, lai strādātu labāk atalgotu darbu, ir nepieciešamas labākas prasmes.
Sabiedrība gatava mācīties
Pētījums liecina, ka cilvēki apzinās, kas notiek, taču īsti tam vēl netic un pārmaiņām negatavojas, pētījuma rezultātus vērtē R. Jansons.
Tas, ka liela daļa iedzīvotāju savu profesiju neuzskata par apdraudētu vai izzūdošu, tādu, ko varētu aizstāt roboti, nenozīmē, ka iespējamā un sagaidāmā realitāte tiek ignorēta. Kā liecina aptauja, vairāk nekā puse iedzīvotāju tuvākajos piecos gados plāno apgūt jaunas prasmes, mācīties papildus, lai nezaudētu konkurētspēju un nodrošinātu sev ienākumus. Turklāt piektā daļa strādājošo mācās jau pašreiz, visbiežāk to dara vadītāji un augsta līmeņa speciālisti. Taču trešā daļa neko jaunu nemācās un arī neplāno to darīt.
Kā prasmes, ko attīstīt, pētnieki nosaukuši spēju mācīties arvien jaunas lietas, digitālās prasmes, kritisko domāšanu, sociālās un sadarbības prasmes, jaunradi un radošumu.
Vēl svarīgi, ka 81% vecāku, kuriem ir skolas vecuma bērni, uzskata, ka bērniem ir jāapgūst robotizācijas laikmeta prasmes. Taču liela daļa atzinusi, ka trūkst zināšanu, kā sagatavot bērnus dzīvei automatizācijas un mākslīgā intelekta laikmetā, bet ceturtā daļa vecāku nav pārliecināti, vai viņu bērniem skola nodrošina nepieciešamo prasmju apgūšanu. Vēl vairāk (37%) ir skeptiķu, kuri uzskata, ka pašreizējās izglītības programmas viņu bērniem nedod iespēju apgūt robotizācijas laikmetam atbilstošas prasmes.
Automatizācija un darbinieku kustība uzņēmuma robežās
"McDonald`s" astoņos restorānos Latvijā ir ieviesti pašapkalpošanās kioski, stāsta finanšu direktors Ģirts Vildavs, un procesu automatizācija ir palīdzējusi uzlabot apkalpošanas kvalitāti. Tas ir būtiski, jo Latvijā gadā tiek apkalpoti 8 miljoni apmeklētāju. Tehnoloģijas nodrošina, ka virtuves darbinieki par klienta pasūtījumu uzzina tūlīt pēc tā nodošanas, jo klients izvēlēto maltīti pats norāda uz skārienjutīga ekrāna. Šobrīd piektā daļa no klientiem, kas pasūta maltīti "McDonald`s" restorānos, izmanto šos kioskus. Kioskā var norēķināties tikai ar karti. Latvijā ir augsts norēķinu karšu īpatsvars, tas palīdz norēķinos. Līdzīga tehnoloģija esot ieviesta Grieķijā, tur karšu norēķini ir ļoti zemā līmenī, tāpēc ir papildu darbības, lai var maksāt skaidrā naudā, kas šo procesu sarežģī.
Kiosku ieviešana nodarbinātību ir ietekmējusi pozitīvi, jo klientu skaits pieaug, savukārt darbinieki, kuru vietas samazināja, apgūst prasmes strādāt jebkurā citā pozīcijā, kas ir nepieciešama restorānā. "McDonald`s" restorānos arī aktīvi tiek izmantots nepilnais darba laiks, piebilst Ģ. Vildavs.
Uz LV portāla jautājumu, ja nu klients ar kaut ko ir neapmierināts, kas risina viņa problēmu, Ģ. Vildavs teic, ka, protams, tas ir cilvēks, maiņas vadītājs.
Pētījuma prezentācijā tika uzsvērta mākslīgā intelekta ienākšana, pasaulē to izmanto, piemēram, telefoncentrāles. Zvanot uz uzņēmumu, cilvēku apkalpo robots, nevis cilvēks. Tātad klientu apkalpošanu uzņēmumi sāk nodot robotiem.
Uz LV portāla repliku, ka Latvijā dažu pakalpojumu sniedzēju telefonroboti drīzāk zog klientam laiku, nevis sniedz atbalstu, jo uzņēmums ir ietaupījis personāla izmaksas, taču klients savu problēmu nemaz nevar atrisināt sarunā ar robotu, R. Bērziņš teic: "Latvijā mākslīgā intelekta roboti latviešu valodas specifikas dēļ ir ļoti dārgi, jo tirgus ir mazs. Savukārt angliski runājošie ir tādi, ka piezvanot, iespējams, jūs pat neatšķirsiet, ka nesarunājaties ar cilvēku, jo viņš [angļu valodu zinošais robots] spēj saprast, ko tu saki un arī atbildēt normālā veidā. Tas ir pilnīgi cits līmenis, kura Latvijā vēl pagaidām nav, bet tas ir laika jautājums."
