Ēnu ekonomiku izsaka procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis ir bijis 16,5%, Igaunijā – 15,4%. Latvijā pērn ēnu ekonomika nedaudz samazinājusies (par 1%), tādējādi turpinot tendenci, kas novērojama kopš 2013. gada, savukārt Lietuvā un Igaunijā vērojams neliels ēnu ekonomikas apjoma palielinājums – attiecīgi par 1,5% un 0,5%. Plaisa starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mazinās – ikgadējā, nu jau septītajā, konferencē prezentējot pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, šim faktam pievērsa uzmanību pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.
Latvijā ēnu ekonomikas sarukuma pamatā ir samazinājums neuzrādītajos uzņēmējdarbības ienākumos un neuzrādīto darbinieku skaitā.
Taču joprojām tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšanas komponente nosaka lielāko ēnu ekonomikas atšķirību starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Respektīvi, lai izvairītos no ienākumu nodokļu maksāšanas, Latvijā peļņu neuzrāda vidēji 18,5%, Lietuvā – 11,7%, Igaunijā 8,3%, tātad atšķirība ir būtiska, piebilda A. Sauka.
Otru lielāko ēnu ekonomikas daļu veido aplokšņu algas, kuru apjoms visās Baltijas valstīs ir gandrīz vienāds, 15–18%.
Pētījumā secināts: lai arī mazajos uzņēmumos pastāv augstāka ēnu uzņēmējdarbības līmeņa tendence, tā nav parādība, kas sastopama tikai mazos uzņēmumos. Visās trijās Baltijas valstīs relatīvi liels ēnu uzņēmējdarbības līmenis parādās uzņēmumos, kuros strādā 51–200 darbinieki, kā arī vairāk par 200 darbiniekiem.
Pētījumā ir apskatīts arī kukuļošanas līmenis. Lietuvā tas ir visaugstākais, tiesa, gada laikā kukuļošana ir samazinājusies gan vispārējā uzņēmējdarbībā (no 12,7% uz 9,8%), gan saistībā ar valsts pasūtījumiem (no 11,5% uz 8,1% no pasūtījuma līguma vērtības). Kukuļošanas līmenis pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, ir mazinājies arī Latvijā – vispārējā uzņēmējdarbībā no 7,6% uz 6,5% saistībā ar valsts pasūtījumiem no 4,5% līdz 3,9%. Savukārt Igaunijā kukuļdošanas līmenis ir palielinājies saistībā ar valsts pasūtījumiem, sasniedzot 4,8%.
"Nevajag domāt, ka ēnu ekonomika ir tikai privātā sektora problēma, jo ne vienmēr arī [valsts] politikas veidotāji paši ir ieinteresēti kaut ko mainīt," komentē pētnieks.
Būvniecība – nozares tumšākajā ēnā
Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā tiek saskatīts būvniecībā (40%), Lietuvā un Igaunijā šī nozare ir teju divreiz "gaišāka". Savukārt citās nozarēs, kurās uzņēmēji biežāk izmanto iespēju paslēpties ēnā, triju valstu salīdzinājumā situācija ir līdzīgāka, tomēr Latvijā arī šajās nozarēs ēnu ekonomika ir augstāka, piemēram, mazumtirdzniecībā –24,9%, Igaunijā – 16,6%, Lietuvā – 11,6%.
Nodokļu politika – pilnas laimes nav nekur
Baltijas valstīs uzņēmumu vadītāju apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti ir augstāka nekā ar nodokļu politiku. Nevienā no valstīm uzņēmēji valdībām par nodokļu politiku neliek labas atzīmes, bet tikai viduvējas, taču vislielākā skepse par nodokļu politiku ir Latvijā. Piecu ballu vērtējumā Latvijā nodokļu politika ir vērtēta ar atzīmi 2,08, Igaunijā – 2,57. Lietuvieši savu nodokļu politiku novērtējuši vēlīgāk – ar atzīmi 2,81.
Toties Latvijai ir pamats gaidīt labas pārmaiņas. Tādas cerības tiek saistītas ar topošo nodokļu reformu. Turklāt mazināt ēnu ekonomiku ir viens no mērķiem reformas uzstādījumā.
Piemēram, reformējot uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), varētu samazināt vienu no avotiem, no kura iegūst naudu aplokšņu algām, kam tagad var izmantot "lēto naudu" – dividendes (no kurām maksājams vien 10% nodoklis). UIN reforma paredz 20% izņemtajai peļņai, savukārt reinvestētā peļņa vispār netiktu aplikta ar nodokli. Tāds ir Igaunijas modelis.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins konferencē uzsvēra, ka reformā paredzētais darbaspēka nodokļu sloga samazinājums, kam vislielākā ietekme būs uz zemākajām algām, varētu mudināt iedzīvotājus legalizēt ieņēmumus, nevis daļu saņemt aploksnē. Sociālo iemaksu slogs nemazinās, taču tas ir svarīgi iedzīvotāju sociālajam nodrošinājumam gan īstermiņā, gan pensijas uzkrājumu veidošanai.
Valsts ieņēmumu dienests (VID), sākot ar 2016. gadu, ir ļoti aktīvi iesaistījies valsts kopējā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna realizācijā, kurā arī nodokļu administrācijai ir konkrēti uzdevumi. Viens no darbiem, ko minēja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, ir pašreizējā aktualitāte – kases aparātu reforma. Tā nav veikusies viegli, jo ir bijusi diezgan aktīva pretreakcija no atsevišķu uzņēmēju organizāciju puses, kas vērsās pret kases aparātu nomaiņu. VID vadītāja uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai nebūtu iespējams mainīt datus kases aparātā un lai tiešām atskaitēs parādītos reāli iekasētās summas, jo, kā rāda arī ēnu ekonomikas pētījums, neuzrādītie ienākumi ir viena no būtiskākajām problēmām, kas arī veicina ēnu ekonomikas attīstību.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā Valsts ieņēmumu dienestam ir virkne uzdevumu, pie kuriem tiek strādāts, – būvniecības vides sakārtošana, PVN krāpniecības un shēmu novēršana, valsts amatpersonu deklarāciju izvērtēšana un reālo ienākumu novērtēšana.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle Elīna Rītiņa konferencē formulēja, ko uzņēmēji sagaida no nodokļu reformas, proti, lai tiktu veicināta konkurētspēja vismaz reģionālā (Baltijas valstu) mērogā, lai būtu motivācija uzsākt uzņēmējdarbību, investēt, maksāt nodokļus, būt godīgam nodokļu maksātājam. Tālab nepieciešams vienkāršs, saprotams nodokļu regulējums – vienkārša administrēšana un piemērošana. Uzņēmējiem ir svarīgi, lai nodokļu slogs būtu saprātīgs, savukārt nodokļu normatīvajā regulējumā tiktu ievērota konsekvence un prognozējamība. Uzņēmēji sagaida tādu reformu, kuras rezultātā nodokļu maksātāju skaits pieaugtu, nevis nodokļu slogs vēl vairāk palielinātos tiem, kas tos jau maksā, bet vēl lielāka daļa ieietu ēnu ekonomikā.
" Uz jauno nodokļu sistēmu skatāmies ar lielām cerībām. Tajā ir iestrādāti ļoti daudzi būtiski principi – gan nodokļu likmes izlīdzināšana dažādiem ienākumu veidiem, gan reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Tās ir lietas, kas noteikti mūsu uzņēmējiem, iedzīvotājiem liks justies labāk un veicinās brīvprātīgu nodokļu nomaksu," uzskata I. Cīrule. "Jauno nodokļu reformu ieviesīsim veiksmīgi, ja tajā aktīvi, izrādot iniciatīvu, iesaistīsies sabiedrība, ieskaitot nevalstiskās organizācijas, nozaru asociācijas, medijus, un ja mēs, VID, spēsim tam visam organizēt viedu uzraudzību, nepamatoti neaizskarot godprātīgos nodokļu maksātājus, bet esot pietiekami strikti pret negodprātīgajiem. Tad visi kopā sasniegsim būtisku rezultātu un nodokļu iekasēšana uzlabosies, kā to visi gaidām."
