NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
16. decembrī, 2016
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Nodokļi

Nodokļu reformai pirmie priekšlikumi

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Nodokļu sistēmai jābūt vienlīdzīgai un taisnīgai, un tas nenozīmē tikai likmju pārskatīšanu uz augšu vai uz leju, bet sistēmu, kurā vienādos apstākļos strādājošie visi nes līdzīgu un atbilstīgu nodokļu slogu, jo pašreiz vieglais režīma lietojums ir tik plašs, ka vienai daļai maksātāju citu vietā jāuzņemas valsts funkciju un visas sabiedrības sociālā nodrošināšana. Līdz nākamā gada 1. aprīlim ir jāizstrādā jaunā nodokļu politikas stratēģija. Tā ir reforma, ko pieteikusi valdība un kurai priekšlikumus vairākas iesaistītās puses argumentēja Finanšu ministrijas rīkotajā Latvijas pirmajā nodokļu maksātāju forumā.
īsumā
  • Liela daļa sabiedrības nodokļu sistēmu uzskata par netaisnīgu.
  • Latvijai vajag stabilu, efektīvu un ekonomikas izaugsmi veicinošu nodokļu politiku.
  • Reformējot nodokļu sistēmu, katrs atsevišķais nodoklis jāvērtē kopsakarībās. Izmaiņas var tikt veiktas dažādiem nodokļiem gan bāzē, gan likmēs, gan nodokļa maksāšanas kārtībā.
  • Izņēmumi nodokļos apgrūtina administrēšanu.
  • Nodokļu slogs ir jāmazina mazo algu saņēmējiem.
  • Par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN domas dalās, eksperti papildu pētīs plusus un mīnusus.
  • Jāuzlabo nodokļu administrēšana un jāpadara nodokļu maksāšana iespējami ērtāka un vienkāršāka.
  • Jaunajai nodokļu politikai ir jābūt izstrādātai līdz 2017. gada aprīlim.

Ministru prezidents Māris Kučinskis uzrunā nodokļu forumā atgādināja: valdība jau ir pieņēmusi dažādas normas, kas paredz lielus papildu izdevumus, ar to saprotot gan reformas izglītībā, gan veselības aprūpē. Tas nozīmē, ka mums ir jāizveido tāda nodokļu sistēma, kā to visu varētu finansēt.

"Pārskatot nodokļu un nodevu sistēmu, jāsabalansē valsts attīstības mērķi, valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi. Beidzot ir jāīsteno jau gadiem ilgi apspriestā nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma uz patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu. Tāpat jāīsteno uzņēmēju un sabiedrības motivāciju veicinošs pasākumu kopums ēnu ekonomikas mazināšanai. Ik gadu nodokļu iekasējamība jāpalielina par 1 procentpunktu no iekšzemes kopprodukta, primāri apkarojot liela mēroga krāpšanas gadījumus un savērptās nodokļu shēmas."  Lielā mērā premjera ieskicētais virziens ne reizi vien izskanēja arī citu foruma dalībnieku vērtējumos.

Pasaules Banka: nodokļi jāskata visā laukumā

Latvijas nodokļu sistēmu ir izvērtējusi Pasaules Banka (PB), ir izdarīti secinājumi un ar daļu no tiem forumā iepazīstināja PB pārstāves. Pētījumā secināts, ka, salīdzinot ar OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) valstīm, Latvijas nodokļi un sociālās  iemaksas ir salīdzinoši zemas, savukārt globālā mērogā – nodokļu slogs ir samērā liels. Tātad svarīgs ir jautājums, kurā virzienā Latvija vēlas doties – vai saglabāt zemus nodokļus, vai virzīties uz OECD vidējo līmeni, norādīja Emīlija Sinnote, PB vecākā ekonomiste.

PB iesaka valdībai skatīties uz nodokļu politiku visaptveroši, kā visi nodokļi kopā veido sistēmu, kādas izmaiņas rada atvieglojumi, kāda ir pārdale dažādām sociālajām grupām.

Pēdējos gados Latvijā vienmēr ir bijusi aktuāla prasība neaplikt ar nodokļiem reinvestēto peļņu, kā labu piemēru minot Igauniju, kur šī pretimnākšana uzņēmējiem pastāv jau daudzus gadus. Nodokļu politikas piemēru par Igaunijas modeli atlaidēm reinvestētajai peļņai minēja arī PB eksperte. "Taču  Igaunijā ir daudz augstāka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likme un viņiem nav plašais mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Ja vēlamies ieviest Igaunijas modeli, tad jāpārskata arī citi nodokļi," uzskata E. Sinnote.

Pēc PB domām, būtu jāveic arī nodokļu administrēšanas reforma, arī šajā ziņā atsaucoties uz Igauniju, kura investējusi lielus līdzekļus datu un informācijas analīzes kapacitātes palielināšanai.

PB ekspertu ieskatā, ir nepieciešams domāt par nodokļu bāzes paplašināšanu, nodrošinot, ka pret cilvēkiem, kas nodarbojas ar līdzīgu aktivitāti, nodokļu sistēmā izturas vienādi, tas attiecas tiklab uz uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Publisko pakalpojumu nodrošināšanai nodokļu slogam pret iekšzemes kopproduktu (IKP) būtu jāpalielinās līdz 32 procentiem, pašreiz tas nesasniedz 30 procentus. E. Sinnote atzīst, ka nodokļu ieņēmumu palielināšana par 3% no IKP nebūs populārs solis. Lai to panāktu, būs nepieciešami kompromisi.

PB piedāvā plašu klāstu ar dažādām iespējām, taču, tikai mainot likmes, šo triju procentu pieaugumu sasniegt būs grūti.

Zemajām algām liels slogs

Starptautiskie eksperti uzskata, ka jākoncentrējas uz zemo algu saņēmēju dzīves kvalitātes  nodrošināšanu, kas Latvijā ir visai liela grupa. Vienlīdz jāvērtē arī nodokļu atvieglojumu sistēma, lai nebūtu tā, ka atvieglojumus saņem personas, kam tie nav nepieciešami.

PB norāda uz zemo algu saņēmēju nodokļa sloga problēmu, turklāt Latvijas tautsaimniecībā ir liela zemo algu grupa. Zemo algu saņēmējiem izmaksas ir augstas, lai tie varētu godīgi maksāt visus nodokļus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, raksturojot nodokļu sloga tendences Eiropas Savienībā, norāda, ka pēdējos gados ES valstis ir palielinājušas kopējo nodokļu slogu, tomēr 2015. gadā tas nedaudz samazinājās, vidējais – 38,6%. Dalībvalstis pārsvarā samazināja darbaspēka nodokļus, bet palielināja kapitāla, patēriņa un dabas resursu nodokļus. Latvijā nodokļu slogs ir ievērojami zemāks – 29,5% pret IKP. Un tas ir ticis panākts uz zemāku sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina. Aptaujās cilvēki saka – viņi no Latvijas dodas projām, lai citās valstīs būtu sociāli nodrošināti, piebilst EK pārstāve.

Taču slikti jūtas arī lielo ienākumu guvēji. Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste vērtē, ka darbaspēka nodokļi Latvijā ir nesamērīgi augsti, turklāt līdz ar solidaritātes nodokļa ieviešanu [darbaspēka] nodokļu sistēma gan ir kļuvusi progresīva, bet kropla.

MUN – vainas uzrādītas

Pēdējās nedēļās "locītais" un sastrēgumu izraisījušais mikrouzņēmumu nodoklis vērtēts arī PB pētījumā. Par tā trūkumiem atzīta saistība ar nodokļu optimizāciju, kā arī negatīvā ietekme uz sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. PB eksperti norāda, ka arī mums pašiem Latvijā ir skaidrs, kādas ir problēmas.

MUN maksātāju analīze liecina, ka uz šo režīmu pārgājuši darbinieki, kas iepriekš darbojušies vispārējā nodokļu režīmā. Tātad viņiem tajā būtu jāatgriežas. Savukārt problemātiska ir un bažas raisa MUN maksātāju grupa, kas iepriekš bijuši bezdarbnieki vai arī darbojušies pelēkajā ekonomikā. Atceļot MUN režīmu, šie cilvēki varētu vai nu zaudēt nodarbinātības iespējas, vai atgriezties pelēkajā ekonomikā. Ņemot vērā iespējamās problēmas, PB eksperti piedāvā īstenot pakāpenisku MUN režīma atcelšanu.

Vienlaikus būtu prātīgi ieviest kādu citu, jaunu nodokļa mehānismu, kas varētu būt konkrēti terminēts, vērsts uz jaunu darbavietu  radīšanu, kā arī varētu veicināt riska investīcijas.

Jāpārskata nodokļi kapitālam

PB vērtējumā, lai mazinātu nevienlīdzību, nepieciešams pārskatīt arī nodokļus no kapitāla un kapitāla pieauguma, respektīvi, jābūt lielākiem nodokļiem tiem, kas gūst peļņu no kapitāla, nekustamiem īpašumiem.

PB eksperti arī secinājuši, ka ir iespējams atteikties no dažādiem izņēmumiem, lai vienkāršotu nodokļu administrēšanu.

OECD Dalībvalstu nodokļu politikas nodaļas vadītājs nodokļu ekonomists Berts Brīss uzskata, ka Latvijā nepieciešama fundamentāla nodokļu reforma. Nodokļu ekonomists norāda, ka Latvijā ir augsts darbaspēka nodokļu slogs un ļoti zemi nodokļi uz kapitālu, kas būtu jāpārskata. Latvijā ir zemi vides nodokļi (dabas resursu), salīdzinoši augsts ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Par interesantu risinājumu darbaspēka nodokļu progresivitātei B. Brīss vērtē solidaritātes nodokli, taču, pēc eksperta domām, tas būtu integrējams iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Vēl OECD nodokļu konsultants pievērsis uzmanību tam, ka Latvija neapliek ar nodokļiem ienākumus, kas tiek pārsūtīti uz ārzemēm, kā arī ir pievilcīgs nodoklis dividendēm. "Nodokļu bāze ir pārāk šaura. Un atsevišķas nodokļu sadaļas ir vērtējamas kā pārāk dāsnas. Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir zems uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) – 15%, no UIN tiek iekasēts ļoti maz. Vairumā valstu tie ir 2,9% no IKP, Latvijā - tikai 1,5%.

Augsti darbaspēka nodokļi un zemas UIN likmes un atvieglojumi  ir milzu motivācija pašnodarbinātajiem kļūt par uzņēmumiem. Cilvēks nevēlas saņemt algu kā darbinieks, jo lielāka interese ir saņemt no uzņēmuma ienākumu, kas gūts dividenžu veidā, nevis kā alga.

Ja ir daždažādas atlaides, nodokļus ir grūti pilnvērtīgi administrēt, norāda OECD eksperts.

Pret negodīgumu - uzņēmēji

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vērtējot datus par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, brīdina par sociālās sistēmas ilgtspējas apdraudējumu, jo sociālā sistēma ir pārtraukusi veidot uzkrājumus, un jau 2019. gadā paredzamas lielas problēmas, tāpēc ir jārīkojas nekavējoties. Turklāt ir pietiekami liela uzņēmēju daļa, kas apgalvo, ka viņi nav mierā ar situāciju, ka trešā daļa tirgus nepiedalās nodokļu maksāšanā, sociālās sistēmas uzturēšanā. Jo – tā nav godīga nodokļu sistēma.

Ilze Berga, "KPMG Baltic" direktore uzsvēra, ka viens no nodokļu sistēmas principiem ir  vienlīdzība, ja sistēma ir nevienlīdzīga, no nodokļiem mēģina izvairīties. Nodokļu likumiem ir jābūt kvalitatīviem, jo likums pieņemts, lai tas nebūtu interpretējams, bet  saprotams. Nodokļu maksāšanā jāfokusējas uz ērtumu. Nodokļiem nevajadzētu būt sarežģītiem. Arī tam ir ietekme uz ēnu ekonomiku, nereti cilvēki izvēlas  nodokļus nemaksāt, jo viņiem nodokļu maksāšana šķiet sarežģīta.

LRTK padomes locekle Elīna Rītiņa uzsvēra, ka nevaram pārkopēt nevienas citas valsts sistēmu, jāsaprot, kāda ir mūsu nodokļu maksātāju kultūra un kur atrodamies. Proti, izaugsme palēninās, apgrozījums samazinās, nodokļu maksātāju skaits sarūk gan emigrācijas, gan demogrāfijas ietekmē.

Stratēģiskais mērķis nodokļu politikā, lai tiktu uz priekšu: ir jāveicina tādu uzņēmumu skaits, kas eksportē, kas ir produktīvi, kas spēj samaksāt pēc iespējas lielākas algas. LRTK pārstāve kā vienu no risinājumiem atgādināja par nepieciešamību noteikt 0 procentu likmi reinvestētajai peļņai, līdz 20% palielinot UIN. Tas veicinās kapitalizāciju un kreditēšanu, un būs kopīga pozitīvā ietekme.

Arī pašvaldībām jārada motivējoši instrumenti, lai tās būtu ieinteresētas piesaistīt uzņēmējus. Savukārt mazo uzņēmumu nodokļu reformai ir būtiski radīt vienkāršu un saprotamu vidi.

Kas attiecas uz dabas resursu nodokli, akcīzes nodokli, nekustamā īpašuma nodokli un PVN - uz katru varētu skatīties arī kā uz patēriņa nodokļiem, bet jāņem vērā, ka tad, kad nodokļu likmes tiek celtas vai mainītas, tas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, spriež uzņēmēju pārstāve.

Savukārt Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, no pieredzes darbā ar ārvalstu uzņēmējiem stāsta, ka tikai neliela daļa ārzemnieku kā svarīgu uzskata konkrētas nodokļu likmes Latvijā, jo būtiskākas ir citas, saistītās lietas godīgā konkurencē, piemēram, cena – par cik es varēšu nopirkt grāmatvedi, metinātāju.

Nodokļu stratēģijas izstrādē iesaistīs partnerus

Forumā prezentētā SKDS aptauja liecina, ka lielākā daļa sabiedrības nodokļu sistēmu uzskata par negodīgu. Un, piemēram, braukt sabiedriskajā transportā bez biļetes daudziem ir nepieņemamāk nekā nemaksāt nodokļus. Sabiedrības uzticība valdībai un Saeimai ir ļoti zema. Kā nodokļu foruma rezumējumā, uzrunājot tā dalībniekus, nodokļu maksātājus,  norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: ja reformas piedāvājumi nāks tikai no valdības, ko pārstāv arī Ekonomikas, Finanšu ministrija, visdrīzāk, sabiedrība tam nepiekritīs. Tāpēc priekšlikumi, idejas tiek gaidīti no nodokļu maksātājiem, no sadarbības partneriem.

"Mēs esam sapratuši, ka nodokļu stratēģija nav tikai nodokļu likmes, to mainīšana uz augšu, uz leju, arī nodokļu administrēšana, ēnu ekonomikas apkarošana ir tikpat svarīgas nodokļu stratēģijas sastāvdaļas. Tās ir vienkāršākās lietas, par ko, domāju, vienosimies salīdzinoši viegli. Par pašiem nodokļiem vienoties būs grūtāk," atzina finanšu ministre.

Viņa arī formulēja foruma gaitā izskanējušos svarīgākos virzienus, kuros ir dažādi viedokļi, kas tika minēti gandrīz visās prezentācijās. Tajā skaitā: visiem ir svarīgi, kas notiks ar darbaspēka nodokļiem. Ir dažādi viedokļi, vai ir jābūt izteiktai progresivitātei vai jābūt plakanām likmēm. Bet visi ir vienisprātis, ka mazāk atalgotajiem jābūt atvieglotam nodokļu režīmam.

Ir svarīgi, kas notiek ar kapitāla nodokļiem. Ministre saklausījusi pozitīvo, ka šajā ziņā uzņēmēji ir gatavi varbūt kaut kādus upurus nest savu ideju realizēšanai.

Viens no atsevišķiem jautājumiem ir, ko darīt ar 0 procentu reinvestētās peļņas nodokli. Par to būs jāveic detalizēta analīze ekspertiem, jārunā ne tikai par priekšrocībām, bet arī par iespējamiem mīnusiem.

Protams, darba kārtībā būs arī mikrouzņēmumu nodokļa režīms, kādas varētu būt izmaiņas mazajiem nodokļu maksātājiem un tā, lai tas netiktu izmantots kā režīms nodokļu optimizēšanai, bet pēc būtības – tiem uzņēmumiem, kam tas ir ārkārtīgi vajadzīgs.

Finanšu ministre solīja, ka jau no jaunā gada sākuma darbs sāksies ļoti intensīvi,  piedāvājot darbu trijos formātos: Nacionālā trīspusējā padome, Nacionālā attīstības padome, kurā bez uzņēmējiem, valdības un arodbiedrības ir arī Valsts prezidenta kancelejas un Saeimas pārstāvji, un Saeima.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI