NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
15. decembrī, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
1
1

Augstskolās budžeta vietu sadalē dominē vēsturiskais princips

Lai sagatavotu darba tirgum trūkstošos speciālistus, kopumā ir nepieciešami papildu 23,03 milj. eiro gadā 8700 dabaszinātņu speciālistiem un 17,8 milj. eiro gadā 7500 inženierzinātņu speciālistiem.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas dati

Diskusijās par to, kā augstāko izglītību padarīt kvalitatīvāku, aktuāls ir princips, pēc kura augstskolām sadala valsts budžeta vietas. Lai gan reti kuram ir šaubas, ka budžeta vietām būtu jābūt kvalitatīvās studiju programmās, Latvijā tās tiek piešķirtas pēc vēsturiskā principa – tām pašām augstskolām, nemainīgi no snieguma. Rezultātā augstskolu vidū radies iespaids par esošā finansējuma sadales netaisnīgumu.
īsumā
  • Lai IZM piešķirtu budžeta studiju vietu, tai jāatbilst tautsaimniecības vajadzībām, augstskolu stratēģiskās specializācijas principiem, jāievēro valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips.
  • Šobrīd visvairāk budžeta vietu piešķir inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā – nozarēm, kur trūkst speciālistu.
  • Budžeta vietas no humanitāro un sociālo jomu studijām nevar pārdalīt eksakto jomu studijām, jo tad samazināsies vietu skaits, tā kā eksakto jomu studenti izmaksā dārgāk.
  • Latvijā budžeta vietas piešķir pēc t.s. vēsturiskā principa – augstskolām, kas atrodas katras ministrijas padotībā, katru gadu krasi nemainot piešķirto vietu skaitu.
  • Šogad tika ierosināts pilotprojekts, kas paredzēja 10% no sociālajām budžeta vietām pārdalīt nevis pēc vēsturiskā, bet kvalitātes principa.
  • Ministrijām būtu jārūpējas par izaugsmi savā nozarē, finansējot arī attiecīgās studija programmas augstskolā.

Pēc kādiem principiem valsts apmaksā studiju vietas?

Par šo jautājumu tika diskutēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. 2016. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāja 16 284 studiju vietas, stāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

 Ir noteikti trīs vispārējie principi studiju vietu piešķiršanai nākamajam gadam. Studiju programmām ir jāatbilst tautsaimniecības vajadzībām, augstskolu stratēģiskās specializācijas principiem, kā arī jāievēro valsts budžeta līdzekļu efektīva ieguldījuma princips, proti, budžeta finansējums piešķirts programmām ar minimālo kopējo studējošo skaitu (maģistra programmās vismaz 15 studējošie, bakalaura – 30).

Atbilstība tautsaimniecības vajadzībām nozīmē to, ka visvairāk budžeta vietu piešķir inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā. Šogad šajās studiju vietās no IZM budžeta pieejamas visvairāk vietas - 5697. Pēc tam seko dabaszinības, matemātika un IT, kur kopumā pieejamas 2566 budžeta vietas. Paralēli tam savas augstskolas finansē arī Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija.

STEM budžeta vietas izmaksā dārgāk nekā sociālās zinātnes

Ekonomikas ministrijas prognozes rāda, ka uz 2022. gadu Latvijā trūks inženierzinātņu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālisti, savukārt humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits pārsniegs pieprasījumu. Taču privātskolas pārsvarā koncentrējas uz sociālo un humanitāro speciālistu sagatavošanu, jo tos gatavot ir vieglāk un lētāk, norādīja IZM speciāliste Diāna Laipniece. Tā rezultātā arī veidojas pārprodukcija.

2017. gadā esošā budžeta ietvaros tiek veiktas nelielas pakāpeniskās izmaiņas par labu STEM (Science, technology, engineering and mathematics) studiju vietām, saglabājot kopējo vietu skaitu. "Ņemot vērā, ka ir paaugstināts akadēmiskā personāla atalgojums, mums ir nepieciešams papildu finansējums, lai esošais studiju vietu skaits paliktu nemainīgs. Katru gadu, lai saglabātu šobrīd esošo budžeta vietu skaitu, nepieciešami papildu 3,7 miljoni eiro," skaidroja D. Laipniece.

Vienlaikus, ņemot vērā esošo finansējumu, kas paliek nemainīgs arī nākamajā gadā, ir neiespējami pārdalīt budžeta vietas prioritārajām programmām, nesamazinot kopējo vietu skaitu. "Mēs nevaram arī tā vienkārši pārdalīt budžeta vietas no sociālajām zinātnēm uz informāciju tehnoloģijām, jo šie speciālisti ir uz pusi dārgāki nekā sociālo zinātņu studenti. Tātad, pārnesot šīs vietas, samazināsies arī kopējais vietu skaits," norādīja D. Laipniece.

Rosina atteikties no vēsturiskā principa

Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka valsts budžetu Izglītības un zinātnes ministrija pārdala savā padotībā esošajām augstskolām, savukārt citu ministriju vai privātā padotībā esošās augstskolas uz budžeta vietām pretendēt nevar. Šāda situācija izveidojusies Veselības ministrijas padotībā esošajai Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), kura īsteno ne tikai ārstniecības, bet arī sociālo zinātņu programmas. Šogad IZM nāca klajā ar priekšlikumu pilotprojekta ietvaros 10% no sociālajām zinātnēm piešķirtajām budžeta vietām varētu piešķirt konkursa kārtībā, vadoties pēc kvalitātes kritērijiem.

"Mēs neprasām vairāk budžeta vietu sociālajās zinātnēs, bet taisnīgu esošā finansējuma pārdali," skaidroja Artūrs Šilovs, Rīgas Stradiņa universitātes studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs. "Nesakām, ka ir jāpalielina budžeta vietas sociālajām zinībām. Taču, kad šogad IZM nāca klajā ar pilotprojektu, kur 10% budžeta vietu bija plānots pārdalīt sociālajā jomā, RSU bija pārsteigta, ka vispār šajā konkursā nepiedalās. Neskatoties uz to, ka pēc ministrijas noteiktajiem rādītājiem vairākas programmas bija ar labākiem rādītājiem, nekā tādas pašas programmas citās augstskolās. Galvenie argumenti bija saistīti ar to, ka RSU ir Veselības ministrijas pakļautībā un tai nevajadzētu būt pieejamai IZM budžetam. Taču jautājums ir par to, vai IZM ir noslēgta organizācija, kas finansē tikai tās pakļautībā esošās augstskolas?

Jānorāda, ka Veselības ministrija Latvijas Universitātei piešķirt vairāk nekā vienu miljonu eiro, apmaksājot 704 rezidentūras vietas. Ja mēs pievēršamies vārdiem "stratēģiskā specializācija", rodas jautājums, kur tā rodas, jo LU finansē arī veselības aprūpes jomā un citās jomās, savukārt RSU studenti paliek malā. Neskatoties uz to, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, kas ir stratēģiskā specializācija. RSU studenti noteikti nesaka, ka valsts budžeta vietas ir jāpalielina sociālajās zinātnēs, taču ir jāpārskata vēsturiskais princips, pēc kura tiek sadalītas budžeta vietas starp augstskolām, un jāpiemēro tam konkrēti kvalitātes rādītāji, par ko diskutēts jau pirms tam."

Valsts budžeta finansējumam jābūt pieejamam visās mācību iestādēs

Ierosinājumu pilotprojektam Izglītības un zinātnes ministrija nosūtījusi Augstākās izglītības padomei, kur gan vienotības viedoklī par ieceri nebija, tāpēc šobrīd pilotprojekts ir atcelts.

"Pati ideja bez diskusijām ir ļoti atbalstāma," norādīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Vienlaikus Augstākās izglītības padome neatbalstīja ideju ministrijas ieceri īstenot jau no nākamā – 2017. gada. Tam iemesls – IZM nav izstrādājusi MK noteikumus, kas šādi sadali pamatotu. Tātad arī konflikta gadījumā nebūtu normatīva, ar kuru pamatot izvēli. Turklāt budžeta vietu piešķiršanā pastāv tiesiskās paļāvības vai t.s. vēsturiskais princips jeb, ja kaut kas ir piešķirts, to atņemt ir praktiski neiespējami. Tātad izmaiņas var veikt tikai ar jaunu studentu ienākšanu, kas ir lēns process, uzsvēra Jānis Vētra.

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Andrejs Vilks akcentēja, ka vēsturiskais princips nāk no padomju laikiem. Tam pretējs būtu dinamiskais princips, kas pielāgojas mūsdienu vides prasībām. "Sistēmai būtu jāmainās līdztekus tiem apstākļiem, kas izpaužas un funkcionē konkrētajā laikā. Arī uz izglītības jomu kopumā ir jāattiecina labas pārvaldības princips – godīgums, taisnīgums un caurspīdīgums. Šajā gadījumā – valsts budžeta finansējumam jābūt pieejamam visās mācību iestādēs, studiju virzienos un programmās."

"Jautājums, kāpēc tajā augstskolā, kurā ir daudz budžeta vietu, ir ļoti maz studentu, kas mācās par maksu? Vai nav tā, ka šādām studijām objektīvi pietrūkst kvalitātes, ja studenti neiet un nemaksā par šīm studijām?"

Savukārt deputāts Jānis Upenieks norādīja: "Uzskatu, ka mums ir jāvirzās prom no vēsturiskā principa un jāievieš kvalitātes princips. Man joprojām sāp sirds, ka Latgalē uz 300 000 iedzīvotāju ir 3000 budžeta vietas, bet Vidzemē uz 400 000 iedzīvotāju tikai 500 budžeta vietas. Ja vienā vietā pēdējā brīdī pat darbinieki tiek aicināti, lai atrastu studentus, tad otrā daudzi paliek aiz svītras, jo vēsturiskā principa dēļ budžeta vietu pietrūkst. Piešķiršanas sistēma nav jāmaina katru gadu, un to var mainīt arī ik pēc četriem gadiem, kad nomainās studenti."

IZM pārstāve Diāna Laipniece minēja Austrijas piemēru, kurai izdevies mainīt vēsturisko principu: "Sākumā esošās budžeta vietas mēģināja pārdalīt par labu prioritārajām STEM jomām. Tas maksāja kādu piecu ministru nomaiņu, pretestība no augstskolām bija milzīga, bet rezultāts ļoti pieticīgs. Izeja ārpus vēsturiskajam principam notika tikai tad, kad STEM jomām tika piešķirts papildu finansējums.

Augstskolu interesēs nav zaudēt savas budžeta vietas

Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs akcentēja, ka jautājums ir par budžeta sadalījumu vienas jomas ietvaros. "Solījums, ka mistisko aploksni vērs vaļā, ir bijis vienmēr. Ir jāpavēro studējošo proporcija vienas augstskolas ietvaros, kas mācās par budžeta līdzekļiem, bet kas – par savu naudu. Jautājums, kāpēc tajā augstskolā, kur ir daudz budžeta vietu, ir ļoti maz studentu, kas mācās par maksu? Vai nav tā, ka šādām studijām objektīvi pietrūkst kvalitātes, ja studenti neiet un nemaksā par šīm studijām?"

"Man liekas, ka ir augstskolas, kas baidās nostāties vienlīdzīgi ar citām augstskolām un piedalīties godīgā konkursā. Augstskolai, kura 50% finansē no valsts budžeta, nebūtu interese tikt salīdzinātai, piemēram, ar Banku augstskolu un konkurēt ar to kvalitāti, kas ir augstskolās, kur studenti ir gatavi maksāt par vietu, nevis studēt tikai tāpēc, lai tas būtu bez maksas, uz problēmu norādīja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektora vietniece Irina Degtjarjova.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska minēja, ka svarīgākais ir izdomāt sistēmu, kā augstākā izglītība tālāk funkcionēs. "Ja mēs neveidojam nākotnes vīziju par augstāko izglītību, sīkās izmaiņas neko nemainīs. Tiklīdz mēs sākam kaut ko uzlabot, mēs neredzam visu ainu kopumā. Mazā nozarē ļoti šauri speciālisti bieži vien nav nepieciešami, bet ir nepieciešami plaši speciālisti, tāpēc var pārmest, ka speciālists netiek sagatavots kvalitatīvi."

 Savukārt deputāte Ingūna Rībena atgādināja, kāpēc augstākās izglītības jomā tik grūti ieviest pārmaiņas: "Nav nekāds noslēpums, ka mūsu mazajā valstī neko veselā saprāta robežās nevar sakārtot, jo tūlīt sāk džinkstēt visi telefoni no vairākiem lobijiem. Es jau 13 gadus darbojos šajā komisijā, un ir bijuši mēģinājumi veikt dažādus uzlabojumus, taču to izdarīt nevar, jo neviens neplāno pakārtot savas intereses sabiedrības kopējām interesēm. Tā ir mūsu nacionālā mentalitāte!"

Ministrijām būtu jāfinansē sev prioritāras jomas

Augstākās izglītības padome aktualizēja arī vienu no riskiem finansējuma piešķiršanā jeb viena avota finansējums vienai izglītības tematiskajai jomai. Tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, ka augstākajai izglītībai būs liels finansējuma pieaugums, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka tās ministrijas, kas rūpējas par savas nozares attīstību (veselība, aizsardzība, labklājība, kultūra, iekšlietas, zemkopība), katra izdala līdzekļus nozares  cilvēkresursu attīstībai, organizējot konkursu. "Citādi – ja finansējumu pārdala, tikai balstoties uz to, kura augstskola ir kuras ministrijas padotībā, tad skaidrs, ka nekādi šķērspārdalījumi pēc tam nav iespējami. Tur arī tā problēma. Jautājums plešas tālāk par tehnisku konkursu, tas ir par to, kā finansē augstāko izglītību un cik dažādas nozares atvēl savas jomas attīstībai. Veidojas disproporcija – Kultūras un Veselības ministrija atvēl līdzekļus, bet, piemēram, Labklājības ministrija praktiski neko neatvēl, uzskatot, ka viss ir jāfinansē Izglītības un zinātnes ministrijai," norādīja Jānis Vētra.

Deputāti mudināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) aktīvi turpināt darbu pie pilotprojekta, kas paredz budžeta studiju vietu piešķiršanā lielāku uzmanību pievērst kvalitātes kritērijiem. IZM aicināta pilnveidot projektu, izvērtējot Augstākās izglītības padomes priekšlikumus, lai jau nākamajā mācību gadā varētu ieviest pilotprojektu, kas paredz desmit procentus no sociālo zinātņu budžeta vietām piešķirt pēc kvalitātes kritērijiem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU