Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Budžeta vietu jautājumu Saeimā ir aktualizējusi Latvijas Studentu apvienība (LSA). Latvijas augstskolas katra piekopj dažādu praksi to pārdalē – ir augstskolas, kurās budžeta vieta ir pastāvīga, savukārt daudzas īsteno rotācijas principu – katru gadu vai pat semestra beigās studenti piedalās konkursā par budžeta vietu.
Savukārt studenti iestājas par to, lai rotācijas kritēriji būtu skaidri un to izstrādē tiktu piesaistītas arī studentu pašpārvaldes, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem skaidroja LSA akadēmiskā virziena vadītājs Arkādijs Zvaigzne. Viņš skaidroja, ka situācija aktualizējās pavasarī, kad medijos izskanēja ziņas par to, ka augstskolām tiek samazināts budžeta vietu skaits, kas rosināja diskusiju par to, uz ko tieši šis skaits attiektos – tikai uz jaunajiem studentiem vai arī uz pašreizējiem.
"Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar pašreizējo normatīvu finansējumu piešķir studiju programmu ietvaros, nesadalot to sīkāk pa studiju gadiem jeb kursiem. Piemēram, ministrija augstskolai piešķir 30 budžeta vietas. Augstskola pirmajā kursā iedala 20 vietas, savukārt otrajā un trešajā kursā – piecas vietas. Mūsuprāt, tas tiek izmantots kā sava veida mārketinga triks, lai piesaistītu studentus ar budžeta vietām. Pēc tam, nākamajos kursos, pat ja students mācījies tikpat labi, viņš šo vietu zaudēs, jo vietu skaits ir samazināts," stāstīja A. Zvaigzne.
Studentam nav zināms, vai nākotnē saglabās savu vietu
Šī gada maijā, jūnijā neskaidrība ar budžeta vietu pārdalījumu veidojusies Latvijas Universitātē (LU), stāstīja LU Studentu padomes priekšsēdētāja Signe Skutele. Viņa skaidroja, ka universitātē budžeta vietu sadali ar rīkojumu nosaka rektors vai universitātes vadība, savukārt studenti šādu jautājumu lemšanā piesaistīti netiek. Senāts šobrīd var iesaistīties tikai tad, ja vadība nespēj pieņemt lēmumu. "Ja students iestājas augstskolā, viņam ir skaidri jāzina kritēriji, pēc kuriem viņš var iegūt vai zaudēt savu budžeta vietu. Šobrīd tādu kritēriju nav – visbiežāk augstskola nosaka tikai to, ka tajā pastāv rotācija un ka pastāv iespēja vietu zaudēt, taču ne to, kādi kritēriji studentam jāizpilda. Līdz ar to ir situācijas, kurās students, pat izpildot visas prasības saistībā ar lekciju apmeklējumu un novērtējumu, budžeta vietu zaudē, dažkārt arī gada vidū," akcentēja S. Skutele.
Studentiem ir līgums, kur rakstīts, kas ar viņiem notiks, tomēr būtībā students budžeta vietā nevar paļauties, ka, pirmajā kursā esot ceturtajam, viņš budžeta vietu saglabās arī tad, ja būs ceturtais trešajā kursā, norādīja LSA padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kirils Solovjovs. Viņš skaidroja, ka rotācija daudzās augstskolās parādījās ar lietderīgu mērķi, jo bija studējošie, kas neuztraucās par savu budžeta vietu, tātad varēja neapmeklēt lekcijas. Tomēr apvienības mērķis nav visās augstskolās ieviest rotāciju, bet gan noteikt, ka augstskolas senāts nosaka, vai augstskolā ir vai nav rotācija un, ja ir, to, kā tā notiek.
LSA ierosinājums ir Augstskolu likumu papildināt ar pantu, ka augstskolas vai koledžas, kam piešķirtas valsts budžeta vietas, senāts izdod iekšēju normatīvo aktu – rotācijas kārtību. Tas rotācijas kritēriju izstrādē iesaistītu studentus, kuriem ir balsstiesības augstskolas senātā. Līdz ar kritērijiem tiktu noteikts, kā budžeta vietas sadalītos pa studiju gadiem.
Rotācijas sistēmai pretrunīgs vērtējums
Problēma ir būtiska un akūta, turklāt aktualizējas katru gadu, norādīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš skaidroja, ka augstākajā izglītībā rotācijas principu nebūt netraktē kā vislabāko. "Neviens normatīvais akts nenosaka, ka students savu budžeta vietu varētu arī zaudēt. Tā Latvija ir de facto prakse. Līdz ar to grozījumi likumā prasītu pamatīgu diskusiju un arī konceptuālu skaidrojumu, kā vispār valsts piešķirtie budžeta līdzekļi ir attiecināmi nevis uz augstskolu vai noteikto studiju virzienu, vai programmu, bet kā tie sasaistāmi ar noteikto fizisko personu. Kādas saistības uzņemas valsts? Ja valstī tiek samazināts budžeta vietu skaits, tad augstskolām jādomā, kam šīs vietas ņemt nost. Tas aktualizē jautājumu par tiesiskās paļāvības principu – ja studentam no pirmā gada ir piešķirta budžeta vieta un līgumā ierakstīts, ka sekmīgu studiju gadījumā šo vietu saglabā, tad persona var jautāt, kā var būt, ka tai tiek atņemta šī vieta. Rotācijas gadījumā neviens nedod garantiju, ka fiziskai personai trīs, četrus vai piecus gadus saglabās budžeta vietu. Tātad studenti nav aizsargāti pie jebkurām finansējuma izmaiņām – neatkarīgi no tā, vai tās notiek augstskolā vai valstī. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte pieturas pie principa, ka rotācijas sistēmu nevajag – tā ir nesamērīgi liela slodze vērtēšanas sistēmai, ja viena atzīme "septiņi vai "astoņi" maina to, vai augstskolai maksāt četrus tūkstošus eiro vai nē. Tas ir nesamērīgs slogs gan mācībspēkam, gan studējošam vērtēšanas procesā, un tas nekādā veidā neatspoguļojas objektīvā studenta zināšanu un prasmju vērtēšanā," norādīja J. Vētra.
Arī Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) nav rotācijas sistēmas. LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis norādīja, ka rotācijas princips lielākajā daļā gadījumu ir konkurence par maksas vai budžeta vietu nevis par vienu, bet par viena punkta procentu. "Savulaik LMA, balstoties studējošo pašpārvaldes pozīciju, ieviesa rotācijas principu un dažus gadus vēlāk, analizējot praksi, raugoties no pašpārvaldes pozīcijas, no rotācijas principa atteicās. Pagājušogad, sniedzot vienošanos par budžeta piešķiršanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija uzdevusi izstrādāt rotācijas kārtību tām augstskolām, kuras īstenoja rotāciju. Līdz ar to tas augstskolām jau uzlikts par pienākumu, kas nav izpildīts," norādīja A. Teikmanis.
Ministrija nesteidz ierosinājumu nostiprināt likumā
IZM ministra biroja vadītājs Andis Geižāns norādīja, ka ministrijas viedoklis ir skaidrs – šis jautājums nav jāregulē likumā, jo tas saistīts ar augstskolas autonomiju un IZM, studentiem līdz šim ar veto iespējām ir bijusi iespēja piedalīties senātā par šo jautājumu katru gadu. "Precīzs regulējums likumā var nest arī zināmu ļaunumu. Viss plūst un mainās – situācija katrā augstskolā ir atšķirīga, tāpēc tām tiek sniegta iespēja elastīgi piemērot pastāvošo kārtību. Par negatīvajām sekām šobrīd var tikai spekulēt. Mēs varam ar katru augstskolu diskutēt, vai nosacījumi būtu jānosaka precīzāk, bet tad mums ir jāzina problemātika, par ko LSA ir jāinformē ministrija," norādīja A. Geižāns.
"Rotācijas gadījumā neviens nedod garantiju, ka fiziskai personai trīs, četrus vai piecus gadus saglabās budžeta vietu. Tātad studenti nav aizsargāti pie jebkurām finansējuma izmaiņām – neatkarīgi no tā, vai tās notiek augstskolā vai valstī."
Savukārt IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa norādīja, ka studentiem būtu jāzina par kārtību un veidu, kā augstskolām to padarīt pieejamu studentiem, piemēram, to atspoguļojot augstskolas mājaslapā.
Tomēr Rektoru padomes sekretariāta pārstāvis Jānis Bernāts atgādināja, ka priekšlikumi tukšā vietā nerodas: "Daudzi atceras, kā 2016. gada februārī IZM parakstīja rīkojumu, kur budžeta vietu skaitu samazināja par 15%. Tas parāda, ka inerce ir liela – pagājuši divi gadi un tiek plūkti augļi. Augstskolām jādomā, kā šo samazinājumu sadalīt pa kursiem. Augstākajā izglītībā ir daudz procesu, kas sīki aprakstīti likumos, bet rotācija nav aprakstīta nevienā likumā. Tas nerada skaidrību, un studentiem nerodas skaidrība par savām tiesībām. Studentiem senātā ir veto tiesības, un tas, kas tiek minēts, līgumi, Ministru kabineta noteikumi – tur studentiem tiesību izteikties nav. Tur es redzu studentu priekšlikuma racionālo sakni," norādīja J. Bernāts, piebilstot, ka augstskolu rektori konceptuāli priekšlikumu atbalsta.
Jautājumu turpinās izskatīt darba grupa
Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone norādīja, ka uz jautājumu ir jāskatās kopumā. Šobrīd Augstskolu likums paredz, ka studiju maksu var segt no fiziskas personas līdzekļiem, to var darīt arī cita persona, tostarp valsts. Līdz ar to juridiski rodas jautājums, vai valsts līdzekļus piešķir programmai vai augstskolai, bet tie nav paredzēti konkrētai personai. "Jautājums ir par to, ko valsts, piešķirot finansējumu, vēlas panākt – sagatavot konkrētus speciālistus vai finansēt nozari? Tiklīdz sakām, ka finansēsim viena vai trīs būvnieku izglītošanu, noslēdzam līgumu, kurā norādām iemeslu, kāpēc tas var tikt pārtraukts. Līdz ar to tas rada studentam paļāvību, ka tad, ja viņš izpilda nosacījumus, budžeta vieta saglabājas. Tas ir tikai viens veids, kā to regulēt, un tā nav rotācijas sistēma," norādīja L. Vilsone.
Reaģējot uz studentu iesniegumu par rotācijas principu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma veidot darba grupu. Tās mērķis būs izvērtēt LSA izteiktos priekšlikumus, kas paredz Augstskolu likumu papildināt ar normu par rotācijas kārtību. "Ir saprotams studentu satraukums: ja otrajā vai trešajā studiju gadā augstskola var samazināt iepriekš noteikto budžeta vietu skaitu kursā, studenti ir lielā neziņā par savu nākotni. Studējošie vēlas ilgtermiņā rēķināties ar studiju izmaksām. Jautājums par rotācijas kārtību augstskolās ir sarežģīts, un par tā regulējumu izskan dažādi viedokļi. Tāpēc būtu svarīgi šos jautājumus apspriest darba grupā," sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Darba grupā līdz ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem paredzēts aicināt pārstāvjus no Latvijas Studentu apvienības, Izglītības un zinātnes ministrijas, augstskolām, Latvijas Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes un citām institūcijām.
