SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
25. novembrī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Izglītība
1
1
1
1

Vai topošiem pedagogiem jānosaka stingrāki atlases kritēriji?

Palielinot konkursu uz pedagoģijas studiju vietām, Izglītības un zinātnes ministrija 2020. gadā plāno sagatavot 300-400 jaunos pedagogus.

LV portāla infografika; Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija

Striktāki iestājpārbaudījumi augstskolās topošajiem pedagogiem nākotnē var būt realitāte. Izglītības un zinātnes ministrija izskata dažādus variantus, kā palielināt kvalitātes latiņu skolotāju izglītībai, piemēram, nosakot mutiskus un rakstiskus pārbaudījumus, obligātu praksi jau studiju laikā, kā arī iespēju likt pedagoģijas studiju absolventiem atstrādāt studijas valsts budžeta vietās.
īsumā
  • Šogad studiju virzienu "Izglītība, pedagoģija un sports" absolvēja 1276 studenti.
  • Vidēji valstij nepieciešams sagatavot vien 300-400 jauno pedagogu gadā.
  • Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā augstskolām izvērtēt topošā studenta motivāciju un profesionālo piemērotību ar testu un interviju palīdzību.
  • Studiju laikā visiem studentiem būs jāiziet prakse.
  • Tiek apsvērts variants, ka tiem, kas studējuši par valsts budžeta līdzekļiem, pēc studiju beigšanas būs 1-3 gadus jāstrādā skolā.

Šogad studiju virzienu "Izglītība, pedagoģija un sports" tika uzņemti 2325 jaunie studenti, bet absolvēja 1276 jaunie pedagogi, taču statistika rāda - absolventi skolās strādāt nesteidz. Tā 2014./2015. gadā darbu skolās uzsāka 379 jaunie skolotāji, no kuriem daļa izglītības iestādēs sāka strādāt jau mācību laikā.

Iemesli tam ir dažādi – profesijas prestiža jautājums, grūtības jaunajiem pedagogiem ienākt skolās, atalgojuma jautājums u.c. Taču iemesls ir arī atlases kritēriju trūkums, kas novedis pie tā, ka jauniešiem ir saistošas studijas, pat ja doma kļūt par skolotāju nav aicinājums. Rezultātā tiek iztērētas budžeta vietas, kas, iespējamas, būtu vērtīgākas citās studiju jomās.

"Šobrīd diemžēl jāatzīst, ka pedagoģijas studijas ir kļuvušas par vispārējo, sociālo un humanitāro izglītību arī cilvēkiem, kas nekad nav plānojuši doties uz skolām. Tā ir laba izglītība, un cilvēks ar to sevi var realizēt dažādās profesijās, bet tas nav valsts budžeta vietu mērķis. Tāpēc arī domā valsts finansējumā uzņemt tos, kuri plānos strādāt par pedagogu, gan arī uzņemt cilvēkus, kas ir spējīgi strādāt šajā profesijā," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece.

Profesionālās piemērotības izvērtējums

Šajā jeb 2016./2017. mācību gadā kopumā topošajiem skolotājiem bija pieejamas 2129 budžeta vietas. Taču ministrija plāno šo skaitu samazināt ar mērķi, ka 2020. gadā par valsts budžeta līdzekļiem varētu sagatavot ap 300–400 jauno skolotāju.

Lai to izdarītu, Izglītības un zinātnes ministrija ierosina, ka augstskolas varētu veidot rakstiskus vai mutiskus testus reflektantu psiholoģiskās piemērotības pārbaudei. Teorētisko sagatavotību augstskolas varētu konstatēt, nosakot centralizētajos eksāmenos iegūtā vērtējuma zemāko slieksni reflektantiem mācību priekšmetā, kurā plānots specializēties. Savukārt topošo pedagogu motivāciju varētu izvērtēt līdz ar mutisku prezentāciju vai interviju.

"Pedagoģijas studijas ir kļuvušas par vispārējo, sociālo un humanitāro izglītību arī cilvēkiem, kas nekad nav plānojuši doties uz skolām."

Ministrija gan pieļauj iespējamību, ka iestājkritērijus varētu nepiemērot tiem topošajiem pedagogiem, kas vēlas pasniegt dabaszinātņu priekšmetus, jo par šīm studiju vietām ir salīdzinoši maza interese.

Lai ātrāk iepazītos ar darba vidi skolā, IZM piedāvā jau studiju laikā pedagoģijas studentiem iziet praksi iespējami agrīnā stadijā, piemēram, otrajā studiju semestrī.

Tāpat ministrija apsver, ka pēc studiju absolvēšanas par valsts budžeta līdzekļiem studējušajam 1–3 gadi būtu jānostrādā skolā vai kādā citā izglītības sistēmas iestādē/projektā.

Idejām saredzami vairāki riski

Ministrija apzinās, ka ierosinājumi vēl ir diskusiju vērti. Piemēram, kā norādīja D. Laipniece, tad mērīt profesionālo motivāciju un piemērotību ir problemātiski, jo tie nav statiski lielumi – tie var veidoties arī studiju gaitā. Jebkurš ierobežojums rada arī diskriminācijas riskus, savukārt prasība atstrādāt piešķirto valsts budžeta vietu var novest pie brīvā darba tirgus kropļošanas.

Latvijas Studentu apvienības akadēmiskā virziena vadītājs Arkādijs Zvaigzne uzsvēra: "Mēs uzskatām, ka idejas ir atbalstāmas. Taču mums ir bažas par izpildījumu. Piemēram, ir paredzēts, ka augstskolas izvērtēs kandidātu profesionālo izvērtējumu. Taču šobrīd sistēma ir tāda, ka augstskolām ir izdevīgāk studentus uzņemt nekā neuzņemt, tāpēc nav skaidrs, kā IZM sekos uzņemšanas prasību atbilstībai. Nav arī pamatota iemesla, lai kritērijus nepiemērotu eksakto studiju studentiem. Citādi tas izskatās pēc studējošo skaita apcirpšanas ar dažādām prasībām pret nozarēm, atkarībā no konkursa. Mūsuprāt, nav svarīgi, cik ir fizikas skolotāju, bet svarīgi, cik viņi kvalitatīvi. Ja man skolotājs nespēj neko iemācīt, tad tas ir tas pats vai pat sliktāk, nekā ja viņa nebūtu. Savukārt, organizējot praksi, ministrijai būtu jāveido sadarbības platforma ar skolām. Šobrīd citās studiju programmās bieži vien augstskola pasaka studentiem, lai tie paši iet un meklē praksi. Tāpēc negribam, lai šāda situācija rastos arī pedagoģijas studentiem, un students atrastu praksi tur, kur viņš ir visvairāk nepieciešams un kur viņam tiešām dos darbus, nevis tikai liks kārtot papīrus."

Savukārt Daugavpils Universitātes Vadības fakultātes prodekāne Eridiana Oļehnoviča vērsa uzmanību uz to, ka joprojām nav skaidra jaunā kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas sistēma, tāpēc augstskola nevar zināt, kāda būs arī prakšu vadītāju attieksme, jo līdz šim, lai iegūtu 4. un 5. pakāpi, bija nepieciešams vadīt arī praksi. Viņa norādīja, ka studenti jau piedalās konkursā, kad tiek uzņemti budžeta vietās, savukārt nodalīt STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics) studentu prasības salīdzinoši ar citiem – tā ir tieša diskriminācija. "Būtu vēlams, ja ministrija saprastu, ka atbalsts STEM jomā beidzas tajā brīdī, kad cilvēks ar bakalauru bioloģijā aiziet mācīties par bioloģijas un ķīmijas skolotāju. Kad mēģinām izdomāt, kā tehniski nodrošināt šos cilvēkus, mums pasaka – ziniet, tā nav STEM joma. Kā nav STEM joma, ja cilvēks nonācis zem cita koda un viņam atbalsts nav pilnībā?"

Pret ministrijas idejām samazināt uzņemto studentu skaitu kritiski bija arī Izglītības komisijas deputāti. Piemēram, deputāts Askolds Kļaviņš norādīja: "Dabā ir dabiskā izlase – lai būtu viens olimpiskais čempions, uz soliņa blakus jāsēž arī parastiem sportistiem. Lai mēs dabūtu labus skolotājus, jābūt dabiskai izlasei. Varbūt šobrīd proporcija ir nepareiza, bet ir jābūt daudz lielākam studentu skaitam, lai dabūtu labus skolotājus. Citādi mēs dabūsim tikai tādu skolotāju, kas iznācis."

"Nav svarīgi, cik ir fizikas skolotāju, bet svarīgi cik viņi kvalitatīvi. Ja man skolotājs nespēj neko iemācīt, tad tas ir tas pats vai pat sliktāk, nekā ja viņa nebūtu."

Savukārt deputāts Ņikita Ņikiforovs atzina: "Es īsti nesaprotu loģiku, jūs vēlaties samazināt uzņemto pedagoģijas studentu skaitu par 20%. Kāpēc samazināt? Tā vietā, lai meklētu rīkus, kā motivēt cilvēkus iet strādāt uz skolām, jūs gribat samazināt to skaitu. Es tieši pretēji uzskatu, ka izglītībai, tai skaitā augstākajai, ir jābūt pieejamai pēc iespējas lielākam cilvēku lokam. Vēl 60. gados amerikāņu zinātnieki pierādīja, ka cilvēks ar augstāko izglītību pat traukus mazgā savādāk nekā cilvēks bez izglītības. Efektīvāk."

Viedokļi atšķīrās par IZM ideju likt jaunajiem pedagogiem, kas studējuši par valsts budžeta naudu, pēc absolvēšanas kādu laiku strādāt skolā. Piemēram, Daugavpils Universitātes pārstāve E. Oļehnoviča norādīja: "Mēs runājam par brīvā tirgus ekonomiku, bet vēlamies ieviest mehānismus, kas balstās uz plānveida ekonomikas pamatnostādnēm."

Pretējās domās bija deputāts Arvīds Platperis: "Es nepiekrītu tam, ka ar to, ka liekam atstrādāt trīs gadus vai atmaksāt piešķirto naudu, ierobežojam brīvo izvēli. Mums naudas nav! Būti mums tie miljardi, mēs varētu apmācīt 10 tūkstošus un sasniegtu to, ka ir daudz izglītotu cilvēku. Latvija nevar atļauties mācīt 1200 par budžeta naudu un pēc tam teikt, ka mums trūkst priekšmetu skolotāju!"

Skolotāji tik tiešām trūkst. Par spīti tam, ka pedagoģijas studentu ir daudz, skolās joprojām trūkst dabaszinātņu, mūzikas, latviešu, vācu un krievu valodas skolotāji, kā arī pirmsskolas pedagogi. Taču jaunu pedagogu ienākšanu skolā kavē arī skolas tīkla nianses.

"Šobrīd joprojām aktuāls ir t.s. skolotāju izpeļņas princips, kur skolotāji, kas strādā skolās, ir maksimāli interesēti būt vairāk noslogoti un līdz ar to saņemt vairāk. Līdz ar to jaunajiem pedagogiem ir radīti šķēršļi, lai ienāktu skolās," skaidroja Baiba Bašķere, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā.

Izglītībās studijās varētu uzņemt 20% no studentiem

Kopumā IZM plāno, ka 2017. gadā izglītības studijās varētu uzņemt 20% no studentiem, nosakot arī prioritārās jomas – dabaszinātņu skolotājus, pirmsskolas pedagogus u.c. Tāpat tiktu noteikti nosacījumi pedagoģijas studiju programmu finansēšanai no valsts budžeta 2017. gadā:

  • augstskolā tiek nodrošināta studējošo atlase pedagoģijas programmās pēc īpašiem kritērijiem;
  • augstskolā uzsākta mērķtiecīgu pedagoģijas studiju programmu restrukturizācija, veicinot specializāciju;
  • pedagoģijas studiju programmas atbalsta iekļaujošas izglītības principu;
  • augstskolā atbilstoši specializācijai tiek īstenotas studijas/pētniecība/tālākizglītība.

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, IZM iesaka katrai augstskolai specializēties noteiktu pedagogu apmācībā:

  • Daugavpils Universitāte: dabaszinātnes (bioloģija, ķīmija, fizika, matemātika, ģeogrāfija, IT), valodas (latviešu, krievu, angļu, poļu, vācu, franču)
  • Latvijas Universitāte: dabaszinātnes (bioloģija, ķīmija, fizika, matemātika, ģeogrāfija, IT u.c.), sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes (valodas, literatūra, vēsture, sabiedrības mācība)
  • Rēzeknes Augstskola: speciālā pedagoģija, sociālā pedagoģija
  • Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija: Sports
  • JVLMA: mūzika
  • RPIVA: pirmsskola un sākumskola (t.sk. mūzika, deja, vizuālā māksla), logopēdija
  • LiepU: pirmsskola un sākumskola (t.sk. mūzika, deja, vizuālā māksla), logopēdija
  • LLU: mājturība (pamazām tiek pārtraukta)

Iecerēto gan, visticamāk, tik ātri realizēt neizdosies. Kā skaidroja Augstākās izglītības padomes locekle un priekšsēdētāja vietniece Tatjana Volkova, tad priekšlikumi ir novēloti – augstskolas jauno uzņemšanu plāno savlaicīgi, tāpēc iestājpārbaudījumus varētu mainīt vien ar 2018. gadu. Vienlaikus viņa aicināja aizdomāties ne tikai par iestāšanās nosacījumiem, bet gan par to, kas motivētu strādāt skolās, jautājumu sasaistot ar atalgojuma reformu.

Līdzīgās domās bija arī citi komisijas dalībnieki – jaunajiem pedagogiem ir jābūt vēlmei un motivācijai strādāt skolās pēc studiju absolvēšanas, citādi konkurss augstskolā rezultātu nedos, vienīgi samazinās studentu skaitu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU