Ziņojumu Valsts kontrole (VK) prezentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Revīziju, kas veikta par laika periodu no 2014. līdz 2016. gadam, VK veikusi valsts augstskolās:
- Izglītības un zinātnes ministrijas padotības augstskolās – Rīgas Tehniskajā universitātē, Vidzemes Augstskolā, Liepājas Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā;
- Kultūras ministrijas padotības augstskolā – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā;
- Zemkopības ministrijas padotības augstskolā – Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Pārmet ambiciozu mērķu trūkumu
Veicot revīziju, vērtēta augstākās izglītības finansēšanas efektivitāte, īpašu uzmanību pievēršot tieši valsts budžeta līdzekļu izlietošanai, norādīja VK Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne.
Kontrole secinājusi, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmas izvirzītie mērķi nav pietiekami ambiciozi. Piemēram, eksakto zinātņu studiju finansējumam procentuāli nav plānots būtisks pieaugums, kaut arī tā Latvijā ir prioritāra joma. Savukārt politikas plānošanā noteiktais augstākās izglītības iestāžu absolventu-bezdarbnieku rādītājs neraksturo absolventu nodarbinātību, jo tiek rēķināts nodarbināto absolventu kopskaits, nevērtējot, vai darbs ir iegūtajā profesijā un nozarē. Tāpat secināts, ka sistēma nav pietiekami efektīva, jo līdzekļu sadalījumu valsts budžeta studiju vietām diktē augstskolas, nevis valsts, balstoties uz izvirzītajām attīstības prioritātēm.
Jānorāda, ka 2015. gadā Ministru kabinets atbalstīja tā sauktā trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešanu augstākajā izglītībā. Tas paredz, ka pirmo pīlāru veido bāzes finansējums no valsts budžeta līdzekļiem par studiju vietām un zinātnisko personālu, otro – snieguma finansējums, ko piešķir tikai par panākumiem un izglītības sasaisti ar pētniecību, bet trešais pīlārs, ko veido Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi, paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai, piemēram, attīstot infrastruktūru.
Lai gan modelis ir salīdzinoši jauns un ieviests pēc Pasaules Bankas ieteikumiem, VK secinājusi, ka tas būtiski nemaina iepriekš pastāvošo finansējuma kārtību, jo nenodrošina ilgstošu un stabilu finansējumu augstākajai izglītībai. Piemēram, šobrīd nav plāna, kā nodrošināt līdzekļus studiju attīstībai trešā pīlāra ietvaros, kad beigsies ES struktūrfondu finansējums 2020. gadā.
Kopš revīzijas īstenošanas veiktas vairākas izmaiņas
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Līga Lejiņa paskaidroja, ka trīs pīlāru modeļa mērķis bija sakārtot un restrukturizēt augstākās izglītības finansējumu. Tomēr papildu budžeta līdzekļi tā īstenošanai tādos apmēros, kā ministrija to plānoja, piešķirti netika. Viņa norādīja, ka būtu jāpārskata nākamā gada budžeta struktūra, lai finansējumu padarītu ilgtspējīgāku.
L. Lejiņa arī akcentēja, ka plānošanas dokumentos augstākās izglītības pienesumu mēra tieši piesaistīto studentu ziņā. Savukārt šogad ir plānots pat studentu skaita kritums 40% apmērā. "Līdz ar to studentu skaitu noturēt pašreizējās proporcijās, apzinoties faktisko situāciju, ir zināma ambīcija," norādīja IZM valsts sekretāre.
Savukārt IZM valsts sekretāres vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa – skaidroja, ka kopš VK veiktās revīzijas finansējuma sadalē mērķu sasniegšanas monitoringā veiktas vairākas izmaiņas: "Šobrīd ir izveidots absolventu monitorings, kā arī tiks ieviests kvalitātes monitorings, plānots arī strādāt, lai uzlabotu akreditācijas procesu. Ar Pasaules Banku esam pabeiguši otro posmu augstskolu pārvaldības vērtēšanā un individuālo rekomendāciju sagatavē," norādīja A. Kiopa. Viņa arī norādīja, ka, lai gan trīs pīlāru modelis var neizskatīties ievērojami atšķirīgs, tomēr tas dod skaidru norādi, ka valsts prioritāte ir pētniecībā balstīta augstākā izglītība.
Nav pilnīgas kontroles pār budžeta piešķirto naudu
Pētījumā VK ir bijusi kritiska ne tikai pret ambīciju trūkumu, bet arī pret valsts budžeta līdzekļu pārdales veidu. Kā skaidro VK, ministrijas un augstskolas nav nodrošinājušas kontroli pār budžeta vietām paredzēto naudu. Daļa augstskolu nemaz nezina, cik izmaksā viena speciālista sagatavošana, daļa augstskolu maksas studijām noteikusi zemāku cenu, nekā ir valsts piešķirtais finansējums budžeta vietai. Lielākā atšķirība, piemēram, konstatēta doktora studiju programmas "Veterinārmedicīna" finansējumā, kur Latvijas Lauksaimniecības universitāte studiju vietai noteikusi gada maksu 3200 eiro, bet valsts budžeta finansējums vienai studiju vietai tiek piešķirts 15 458 eiro apmērā.
Tāpat VK norāda, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam revīzijas apjomā iekļautās augstskolas studiju procesam pēc saviem ieskatiem izmantojušas teju 6 000 000 eiro valsts apmaksātajām studiju vietām paredzēto līdzekļu, kas iegūti, neaizpildot valsts budžeta finansētās studiju vietas un pārdalot finansējumu starp dažādu līmeņu un izmaksu programmām, iespējams, finansējot arī maksas vietas, norāda VK.
Kritiski vārdi veltīti arī tam, ka Latvijā nav izstrādāta vienota akadēmiskā personāla atjaunošanas un pēctecības politika, lai piesaistītu labākos pasniedzējus, kas veicinātu konkurenci un celtu studiju kvalitāti.
Pilnīgu kontroli finansējuma pārdalē neatbalsta
Kopumā augstskolu pārstāvji VK revīziju vērtēja pozitīvi. Tomēr, kā norādīja Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, jāņem vērā augstākās izglītības finansējums, kas tika ievērojami samazināts 2010. gadā – par 40% salīdzinājumā pret 2008. gadu. Šobrīd tas palielināts tikai par diviem vai trim procentiem. Līdz ar to augstskolas strādā situācijas iespēju robežās.
Savukārt saistībā ar budžeta vietu finansējuma pārdali citās vietās J. Vētra vērsa uzmanību uz MK noteikumiem Nr. 9944 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem". Atbilstoši tiem ir noteikts līgums, ko ministrija slēdz ar augstskolu par to, cik speciālisti jāsagatavo par konkrētu naudu, un to, ka par to tālāk lemj augstskolas senāts. "Tātad lēmumu augstskola pieņem koleģiāli. Būtībā augstākās izglītības finansējumu veido valsts budžeta līdzekļi, kas arī ir budžeta vietu finansējums, finansējums par pētniecību un ES fondu līdzekļi. Šim finansējumam jānosedz augstskolas vajadzības," stāstīja J. Vētra.
Arī A. Kiopa norādīja, ka ministrija neatbalsta pilnīgu kontroli augstskolu valsts budžeta līdzekļu pārdalē, atbalstot mērķu deleģēšanu un izpildes kontroles pieeju. Piemēram, izlases kārtā IZM auditu augstskolās veic katru gadu. Ja ministrija konstatē nepilnības, tad, slēdzot līgumu ar augstskolu, vienojas par to novēršanu. "Šo gadu laikā uzsākta pieeja, kur katru budžeta vietu ar augstskolu saskaņo atbilstoši mūsu izstrādātajiem kritērijiem, ko saskaņojam ar AIP. Piemēram, efektīvas līdzekļu izmantošanas kritērijs, kur vērtē gan budžeta vietu aizpildījumu, gan programmu izmēru, kā arī to, lai doktorantūra noritētu saistībā ar pētniecību. Kritērijus pastiprinām katru gadu," norādīja A. Kiopa.
Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis paskaidroja, ka pētījuma laiks iekrita laikā, kad notika būtiska budžeta vietu skaita samazināšana, kas nozīmēja, ka šīs vietas augstskola nodrošināja ar saviem nopelnītajiem līdzekļiem. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz to, ka augstskola norādījusi savus iebildumus, tomēr nav redzams, ka tie ziņojumā ņemti vērā. "Plānojot budžeta vietas, sarunas ar ministriju notiek. Mēs gatavojam speciālistus noteiktās jomās, un ir arī pašreizējie studenti, bet vienošanās tiek slēgtas uz vienu kalendāro gadu. Protams, ka stratēģiskās specializācijas ietvaros minimālo piecu gadu ietvaros mēs stratēģiski plānojam to, kādā veidā attīstīt jaunas programmas. Līdz ar to izveidojusies laba dialoga veida sadarbība. Katru gadu palielinām budžeta vietu skaitu STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika – red.) jomās un samazinām skaitu sociālās zinātnēs," stāstīja U. Sukovskis.
Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš nepiekrita VK secinājumam, ka augstākās izglītības mērķi nav gana ambiciozi. Viņš norādīja, ka tuvināt augstāko izglītību zinātnei un nozarei jau ir ambiciozs mērķis, nepiekrītot, ka trīs pīlāru modelis neatšķiras no iepriekšējās sistēmas, jo 10% snieguma finansējums, kas tiek papildus piešķirts no valsts, ir svarīgs pienesums. Viņš arī norādīja, ka neatbalsta pārāk striktu budžeta vietu administrēšanu, jo nereti prognozes par potenciālo studentu skaitu konkrētās studiju programmās nepiepildās vai, tieši otrādi, uzņemts vairāk studentu, nekā plānots. Līdz ar to augstskolai jābūt elastībai budžeta vietu pārdalē, reaģējot uz šīm izmaiņām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka svarīgi aktualizēt jautājumu par augstākās izglītības darbinieku atalgojumu un to, ka dažādi darbadevēji atšķirīgi skatās uz darbinieka tiesībām – gan caur Darba likuma, gan Izglītības likuma noteikto regulējumu.
Attiecībā uz revīzijas ziņojumu VK ir sniegusi ieteikumus gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Kultūras ministrijai un Zemkopības ministrijai.
