Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs 9. septembrī preses konferencē akcentēja, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps nav apmierinošs - IKP krīt, kreditēšana joprojām vāja, konkurētspēja zema, strukturālās reformas faktiski nenotiek.
Ņemot vērā vājos IKP datus par 2016. gada 1. pusgadu, Latvijas Banka jau trešo reizi šogad samazināja IKP prognozi 2016. gadam - pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem IKP varētu augt par 1,4 procentiem. Savukārt 2017. gadā ekonomika varētu augt par 3%, ko noteiks Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto investīciju projektu – gan būvniecības, gan citu – aktivitātes kāpums.
ES fondu "adata"
Vērtējot Latvijas makroekonomisko stāvokli, centrālās bankas vadītājs norādīja, ka diemžēl ir apstiprinājušās iepriekš paustās bažas – Latvijas tautsaimniecība "atdziest". Kā iemesli vājam IKP kāpumam tika minēti kopā sasummējušies faktori – iepriekš pieļautā un pēc laika labotā kļūda, nosakot nolikto atslēgu principu kā obligātu mājokļu kreditēšanā, kas apturēja aizdevumu izsniegšanu, ES struktūrfondu neapgūšana, būvniecības nozares nopietna bremzēšanās dažādu politisku lēmumu pieņemšanas rezultātā, Krievijas sankciju ietekme, lēnā ekonomiskā izaugsme Latvijas tirdzniecības partnervalstīs.
"Mēs jau šobrīd savā ziņā esam "uzsēdināti uz adatas" – dzīvojam no ES fondiem. Ja šī finansējuma nebūtu, Latvijas izaugsme, iespējams, būtu par 3-4% zemāka. Kā dzīvosim tālāk, kad beigsim saņemt šīs dāvanas?" vaicāja I. Rimšēvičs. Viņš pieļāva: ja nebūtu ES fondu, Latvijas ekonomika būtu iekritusi deflācijā.
Labs sniegums apstrādes rūpniecībā
Kā pozitīva ziņa ir apstrādes rūpniecības ļoti labais sniegums šā gada 2. ceturksnī – tas ir ļāvis kāpināt eksporta apjomus par spīti apstāklim, ka ārējās tirdzniecības partnervalstu izaugsme ir vāja un nākotnes perspektīvas joprojām tiek pārskatītas lejupvērstā virzienā. Tāpat labu sniegumu uzrādījušas informācijas un komunikāciju pakalpojumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas jeb tūrisma nozares.
I. Rimšēvičs izcēla ļoti labu vairumtirdzniecības sniegumu, kas, visticamāk, saistīts ne tik daudz ar iekšzemes, cik ārējās tirdzniecības aktivitātes kāpumu.
Ekonomika "atdziest"
Tomēr 2016. gads, visticamāk, būs gads ar zemāko izaugsmi kopš krīzes. Pēc ļoti vārgā 2016. gada 1. ceturkšņa bija cerības, ka 2. ceturksnī, atjaunojoties ES fondu pieejamībai un tādējādi atsākoties būvniecībai un investīcijām, arī tautsaimniecība kopumā spēs uzrādīt vērā ņemamu izaugsmi. Lai arī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija lielāka, diemžēl kopumā situācija bija neapmierinoša – būvniecības nozares sniegums saglabājās vājš, situāciju pasliktināja arī sliktie rezultāti atsevišķās pakalpojumu nozarēs.
"Mēs savā ziņā esam “uzsēdināti uz adatas” – dzīvojam no ES fondiem. Ja šī finansējuma nebūtu, Latvijas izaugsme, iespējams, būtu par 3-4% zemāka."
Jāatzīmē, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina: IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo laika periodu. Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 0,6% salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni. Šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, IKP kāpa par 0,8% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.
Kā zināms, globālā finanšu krīze pasaulē 2008.– 2010. gadā izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritums 2009. gadā bija ap 18 procentiem. No 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. Gadā, pēc CSP datiem, tas pieauga par 5,5 procentiem.
Pasaules tirgū nedaudz auga naftas cena
Gada inflācijas līmenis Latvijā saglabājas zems, un saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pieaugums jūlijā pirmoreiz šajā gadā sasniedza pozitīvu vērtību (0,1%). CSP publicētie nacionālā patēriņa cenu indeksa dati par augustu liecina, ka inflācija saglabājas ļoti zema – 0 procenti.
Gada inflāciju arvien negatīvi ietekmē enerģijas cenu devums, taču tam ir tendence sarukt. Atsevišķos mēnešos pasaules tirgū nedaudz auga naftas cena, uz ko Latvijā reaģēja gan degvielas tirgotāji, gan arī tika paaugstināta dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem. Pasaules pārtikas cenas šogad pārsvarā aug, un atsevišķās pārtikas grupās arī Latvijas mazumtirdzniecībā vērojams cenu kāpums.
Gada vidējā inflācija šogad ap nulli
Tikmēr pamatinflācija (tas ir, vidējais cenu pieaugums patēriņa groza daļā, kura neaptver enerģiju, pārtiku, alkoholu un tabaku) saglabājas pozitīva. Tās kāpumu jūlijā noteica galvenokārt telekomunikāciju pakalpojumu cenu paaugstināšana un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās, jo tie tika aplikti ar pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmi. Šādas cenu pārmaiņas parasti saglabā savu ietekmi gada inflācijā 12 mēnešus, jo tām nav sezonāla rakstura.
Ir stājušies spēkā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumi par regulējamo cenu palielināšanu siltumenerģijai, ūdenim un atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem atsevišķās Latvijas pilsētās.
"Jau tagad ir skaidrs, ka ar atrastajiem 35 vai 70 miljoniem eiro [medicīnai] nepietiks, un nākamā gada rudenī atkal būs vērojams akūts finansējuma trūkums."
Taču tautsaimniecības izaugsmes, kā arī algu kāpuma temps ir palēninājies un nemotivē patēriņa cenu pieaugumu. Ienākumu ietekme uz pamatinflāciju gan pāris gadus var šķist nesamērīgi zema. To var skaidrot ar to, ka pamatinflāciju ietekmē gan resursu izmaksas, gan patērētāju piesardzība un tieksme uzkrāt līdzekļus. Iedzīvotāji aptaujās pauž nenoteiktību arī attiecībā uz cenu līmeņa attīstību.
Tādējādi, neraugoties uz minētajiem inflāciju paaugstinošajiem faktoriem, gada vidējā inflācija šogad būs ap 0%, prognozēja LB prezidents. Nākamgad gada vidējā inflācija varētu būt nedaudz virs 1 procenta.
Pozitīvas tendences kreditēšanā
Latvijas Bankas prezidents gan atzīmēja, ka pozitīvas tendences vērojamas kreditēšanā. Priecē, ka kreditēšanas situācija Latvijā ir nokļuvusi jaunā posmā – kopējais un uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis sācis lēni, bet tomēr augt un arī mājsaimniecību kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences.
Reformu trūkums
Satraucoša ir situācija ar Latvijas attīstībai nozīmīgām lietām – konkurētspēju stiprinošu strukturālo reformu trūkumu, šo jautājumu nerisināšana, uzsvēra I. Rimšēvičs.
Kāpēc Latvijas Banka runā par strukturālajām reformām? Tāpēc, ka kavēšanās ar reformām draud Latvijai ar lēnu izaugsmi, esošā cilvēkkapitāla kvalitātes pasliktināšanos. Jau tagad ir vērojamas problēmas ar darbaspēka pieejamību un tā kvalitāti. Neefektīva veselības aprūpes sistēma ne tikai negatīvi ietekmē darbaspēku, bet arī rada papildu tēriņus un pasliktina kopējo fiskālo situāciju. Veselības aprūpes sistēmas reformas un moderna un konkurētspējīga izglītības sistēma ļautu būtiski uzlabot situāciju ar cilvēkkapitālu.
Trūkst politiskās gribas veselības nozares pārstrukturizēšanai
"Redzam, ka pagaidām trūkst politiskās gribas, lai apstākļos, kad katastrofāli trūkst finansējuma veselības aprūpei, pārcirstu Gordija mezglu un beidzot iedibinātu tādu veselības nozares finansēšanas modeli, kas būtu efektīvs, ilgtspējīgs un nodrošinātu ikvienam cilvēkam pieejamus medicīnas pakalpojumus," pauda LB prezidents. "Tā vietā atkal tiek piedāvāts raustīt nodokļus, pensiju sistēmu un likt ielāpu pie ielāpa, cenšoties aizlāpīt cauro veselības finansējuma maisu. Turklāt jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādi atrastajiem 35 vai 70 miljoniem eiro nepietiks, un nākamā gada rudenī, ja ne pat agrāk, atkal būs vērojams akūts finansējuma trūkums, mediķu protesti un budžeta problēmas. Mūsuprāt, nepieciešams sistēmisks risinājums, kas ne tikai ļautu mobilizēt nozarei nepieciešamo naudas apjomu, bet arī iedibinātu ilgtspējīgu sistēmu."
Turklāt naudas trūkums ir tikai viena no medaļas pusēm. Tikpat būtisks, ja pat ne būtiskāks, ir jautājums par finansējuma plānošanas un izlietojuma efektivitāti veselības aprūpē. Tieši tāpēc ir svarīga konkurences elementa ienākšana nozarē, jo, ja arī turpmāk finanšu plūsmas pārvaldīs Nacionālais veselības dienests, rūpīgi nevērtējot lietderīgumu, bet nekritiski apmaksājot piestādītos rēķinus, diez vai varam sagaidīt būtiskas pārmaiņas un tiešām efektīvu katra iztērētā eiro uzskaiti, akcentēja centrālās bankas vadītājs.
