30. augustā notika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciētās publisko diskusiju cikla otrā diskusija par Latvijas drošību 21. gadsimta izaicinājumu apstākļos.
Uzrunā diskusijas "Brexit mācības Latvijai un Eiropai" atklāšanā Valsts prezidents atgādināja, ka valsts drošība nav tikai valsts militāra aizsardzība un robežu nostiprināšana. "Drošību veido arī valsts ekonomiskā attīstība, tiesu varas spēks, cilvēktiesību aizstāvība, dzimtenes mīlestība un daudzi citi faktori," uzsvēra Raimonds Vējonis, atzīstot, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma ir ļoti daudz jautājumu par to, kā tā dēvētais "Brexit" ietekmēs Eiropas, tai skaitā Latvijas, nākotni. Ir jāizvērtē pieļautās kļūdas, lai tās varētu novērst un Eiropa kļūtu vēl stabilāka un vienotāka, akcentēja prezidents.
R. Vējonis savā uzrunā minēja, ka Latvijas tautiešu liktenis Lielbritānijā ir būtisks. Viņa šogad jūlijā notikušās vizītes laikā Lielbritānijā ir sniegts apliecinājums, ka iespējamais "Brexit" būtiski neietekmēs tur strādājošo latviešu dzīvi.
Diskusijas ievadā Starptautisko pētījumu centra direktore Gunda Reire uzsvēra, ka "Brexit" rezultāti radīja šoka momentu pašā Lielbritānijā, kā arī visā Eiropas Savienībā (ES). "Tagad, kad pirmais apjukums ir norimis, ir nepieciešams analizēt gan visus "Brexit" veicinājušos faktorus, gan to, kā eiropeiskā identitāte ir iesakņojusies Latvijas sabiedrībā un ko mūsu valsts iedzīvotāji sagaida no Latvijas iekļaušanās ES," norādīja G. Reire.
Ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu
Socioloģisko pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš akcentēja, ka vissvarīgākie aspekti, kāpēc briti nobalsoja par izstāšanos no ES, ir:
- ekonomiskie aspekti;
- neapmierinātība ar imigrācijas procesu;
- vēlme pēc suverenitātes.
"SKDS" augustā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā par to, vai briti ir ieguvēji vai zaudētāji no "Brexit", atbildes ir neviennozīmīgas – ir apmēram vienāds skaits piekritēju un noliedzēju.
Kas attiecas uz iedzīvotāju vērtējumu par Latvijas ekonomisko stāvokli, lielākā daļa uzskata, ka tas drīzāk ir slikts, un šāds vērtējums aptaujās izskan jau ilgstoši. Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli, puse aptaujāto saka, ka naudas ikdienai pietiek, bet ir grūtības iegādāties ilgtermiņa preces. Tomēr uz jautājumu, kā mainītos iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis, ja Latvija izstātos no ES, 41% atzīst, ka tas pasliktinātos.
Visaugstākais atbalsts dalībai ES kopš 2014. gada
Arī Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa, līdzīgi kā briti, jau aptaujās kopš 2005. gada ir noraidījuši papildu darbaspēka ievešanu Latvijā. Šobrīd tāda pati attieksme ir pret bēgļu ierašanos no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas – tas neuztrauc tikai katru desmito. Kā iemeslu tam, ka Latvijā ierodas bēgļi, aptaujās tiek minēta Latvijas dalība ES.
Tomēr Latvijas iedzīvotāji kopumā atbalsta ciešāku integrāciju Eiropā – 69% jūtas kā ES pilsoņi. "SKDS" veiktā aptaujā 45% respondentu atzina, ka Latvijas integrācija Eiropā viņos izraisa ļoti pozitīvas vai drīzāk pozitīvas emocijas, savukārt 23% atzina, ka izjūt negatīvas vai drīzāk negatīvas emocijas.
"Bēgļu jautājums neuztrauc tikai katru desmito Latvijas iedzīvotāju."
"Līdzīgi kā Lielbritānijas gadījumā arī Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies par imigrāciju un nav pārāk pieņēmuši eiropeisko identitāti. Tomēr atšķirībā no britiem daudzi Latvijas iedzīvotāji no dalības ES saskata ekonomiskos ieguvumus, kā arī uzskata to par nepieciešamu valsts ārpolitikas un militārās aizsardzības jautājumu risināšanā, kas ir jo īpaši aktuāli pēc pēdējo gadu notikumiem Ukrainā," stāstīja A. Kaktiņš.
Divas trešdaļas iedzīvotāju domā, ka no iestāšanās ES Latvija ir ieguvusi.
Iekšpolitiskie faktori, kas izraisīja "Brexit"
Rīgas Stradiņa universitātes docents Edijs Bošs diskusijā akcentēja svarīgākos britu iekšpolitiskos faktorus, kas izraisīja Lielbritānijas pilsoņu lēmumu izstāties no Eiropas Savienības:
- britu eiroskepses tradīcija;
- ES maznozīmība ģeopolitiskās piederības un nacionālās drošības apsvērumos;
- ekonomiskā nedrošība atsevišķās sabiedrības grupās;
- identitātes apdraudējums atsevišķās sabiedrības grupās;
- interneta laikmeta politisko kampaņu īpatnības.
E. Bošs uzsvēra, ka "Brexit" būtisks faktors ir ekonomiskā nedrošība, kas cieši saistīta ar bažām par strauju imigrācijas plūsmu no Austrumeiropas. Lielbritānijā 2,3 miljoni jeb 7% no visa darbaspēka ir iebraucēji no Austrumeiropas. Tiešie iebraucēji radīja konkurenci zemāk kvalificēto darbinieku vidū, atņemot viņiem darbu un arī samazinot atalgojumu.
"Liela nozīme "Brexit" gadījumā Lielbritānijā bija interneta laikmeta politisko kampaņu īpatnībām."
Kā uzsvēra E. Bošs, liela nozīme "Brexit" gadījumā bijusi arī interneta laikmeta politisko kampaņu īpatnībām, jo internetā plaši pieejamā informācija nereti veicina iedzīvotāju politisko uzskatu radikalizēšanos.
Migrācijas radītie draudi
Diskusijā tika argumentēts, ka migrācijas jautājumi bija viens no lūzuma punktiem "Brexit" kontekstā, un tie joprojām ir ES dienaskārtībā. Doktora grāda pretendente migrācijas studijās Koča Universitātē Stambulā Agnese Lāce uzsvēra, ka pērn uz Eiropu devās apmēram 1,3 miljoni bēgļu, pārsvarā pāri Vidusjūrai, nedrošos apstākļos, tā zaudējot 4000 dzīvību.
Viņa minēja vairākus Eiropas sabiedrības uztverē radušos draudus, kas saistās ar migrāciju:
- terorisms;
- vardarbība;
- identitāte;
- ksenofobija;
- rasisms;
- naida runa.
A. Lāce akcentēja, ka šos stereotipus ekstrēmi labējie politiskie spēki izmanto sabiedrības polarizācijai un šķelšanai. Kā klaju pierādījumu nesamērīgiem aizliegumiem un stereotipiem doktorante A. Lāce minēja gadījumu ar burkini aizliegumu Francijas kūrortpilsētās (Pēc terorakta Nicā vairāk nekā 20 Francijas kūrortpilsētās tika aizliegts valkāt musulmaņu sieviešu pludmales tērpu burkini. Lai gan Francijas augstākā administratīvo tiesu instance Valsts padome atcēla vienu šādu aizliegumu Vilnēvlubē, citas pilsētas nesteidz to ievērot – red.).
A. Lāce uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski veidot gudru un koordinētu bēgļu integrācijas politiku ar ilgtermiņa perspektīvu. "Tieši vispusīga pieeja integrācijai ļaus pilnvērtīgi izmantot šo personu sociālekonomisko potenciālu, tādējādi veicinot sabiedrības saliedētību un Latvijas izaugsmi," norādīja doktorante.
Naida runas izpausmes
"Latvijas gadījumā viens no satraucošākajiem "Brexit" aspektiem ir naida runas un starpnacionālās neiecietības izpausmju pieaugums Lielbritānijā pret tur dzīvojošajiem un strādājošajiem mūsu valstspiederīgajiem. Latvijas Republikas pilsoņi atrodas savas valsts aizsardzībā jebkurā vietā pasaulē, un Latvijas valdībai ir jābūt gatavai nepieciešamības gadījumā spert diplomātiska vai tiesvedības rakstura soļus, lai panāktu Latvijas valstspiederīgajiem nodarītā kaitējuma pārtraukšanu un novēršanu," diskusijā sacīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Māris Lejnieks.
M. Lejnieks arī norādīja, ka izstāšanos no ES nosaka Līguma par Eiropas Savienību 50. pants, kurā paredzēts, ka vispirms attiecīgajai dalībvalstij ir formāli par to jāpaziņo Eiropas Padomei, un no šī brīža izstāšanas termiņš ir divi gadi, bet to ir iespējams pagarināt. No juridiskā viedokļa "Brexit" pagaidām ir neformāls jēdziens, kuram ir politiska, sociālpsiholoģiska un ekonomiska dimensija, taču de facto Lielbritānijas izstāšanās process no ES sāksies tikai no Lielbritānijas oficiāla paziņojuma Eiropadomei, kas vēl nav noticis.
