Frankfurte, Madride, Dublina, Parīze – uz šīm valstīm, lai būtu tuvāk klientiem, daļu no finanšu operācijām gatavojas pārcelt vairākas bankas, kas patlaban dislocējas Lielbritānijā, diskusijas sākumā klāstīja domnīcas izveidotājs, bijušais ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Par galvenās mītnes pārcelšanu no Lielbritānijas uz kādu citu ES valsti informējis arī mobilais operators "Vodafone". Savukārt ES ir paziņojusi, ka banku regulatoru no Londonas pārcels uz kādu citu ES valsti. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis uzņemsies finanšu pakalpojumu komisāra Džonatana Hila no Lielbritānijas pienākumu veikšanu, kas atkāpies no amata.
Četri tālākās sadarbības ceļi
"Kāpēc dažas dienas pēc referenduma briti trako?" vaicāja "Deloitte Latvia" partneris Igors Rodins. "Tāpēc, ka bizness nevar gaidīt divus gadus, kamēr notiks izstāšanās sarunas starp ES un Lielbritāniju, lai saprastu, pa kuru ceļu Lielbritānija dosies. Lai gūtu labumu no šīs situācijas, ir jārīkojas tagad, lai gan ir ļoti daudz neskaidrību."
Zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" pārstāve Aleksandra Bazarova iezīmēja, kādi Lielbritānijai varētu būt četri iespējamie tālākās darbības juridiskie ceļi sadarbībai ar ES. Lai gan 51,9% balsotāju ir bijuši par Lielbritānijas izstāšanos no ES, pēc ES regulējuma par to Lielbritānijai oficiāli ir jāpaziņo Eiropas Padomei un jāiedarbina Lisabonas līguma 50. pants. Vispirms Apvienotajā Karalistē ir jāievēlē jauna valdība. Tā kā šāds process - izstāšanās no ES – notiek pirmoreiz, ir liela neziņa, kas tālāk notiks.
"Labi būtu, ja būtu skaidra stratēģija, bet tādas nav, tāpēc stratēģija ir - acis, ausis vaļā un ātras kājas. "
Tehniski Lielbritānijai ir iespējami četri ceļi, kā turpināt sadarbību ar ES. Pirmais – kļūt par Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalsti, izvēloties tā saucamo Norvēģijas modeli (personu, preču, kapitāla un pakalpojumu brīva kustība), otrais – kļūt par brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsti (Šveices modelis), trešais – noslēgt divpusējo līgumu kā Turcijas gadījumā un ceturtais – izvēlēties starptautiskās tirdzniecības organizācijas modeli. Pirmajos divos gadījumos Lielbritānijai būtu jāveic maksājumi ES budžetā.
Kritizē valsts sektora gausumu
Kādas ir Latvijas iespējas "Brexit" gadījumā, un kas mums jādara, lai tās realizētu? Kas ir mūsu potenciālie klienti, un kādas ir viņu vajadzības? Kādas ir Latvijas priekšrocības un vājās vietas? Uz šiem jautājumiem centās atbildēt domnīcas "Certus" diskusijas dalībnieki.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka mūsu vājā vieta ir valsts sektora gausums un neizlēmīgums: "Politiķiem ir jāmaina rīcības paradigma – nevar gaidīt divus gadus, ir jārīkojas." Viņam piekrita arī "ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs, sakot, ka visu laiku tiek prasīti padomi ES tā vietā, lai rīkotos vairāk proaktīvi. Arī V. Dombrovskis atcerējās piemēru, kad, mēģinot piesaistīt investoru, Finanšu ministrija ierosinājusi uzrakstīt vēstuli Eiropas Komisijai (EK), lai pajautātu, ko EK par to domā.
Darbinieki un finanšu startapi
Finanšu eksperta Ģirta Rungaiņa ieskatā Latvijas priekšrocības ir salīdzinoši liela banku industrija ar 10 000 darbinieku, patlaban notiek arī finanšu sektora biznesa modeļa un klientūras maiņa. "Ir potenciāls, kuru var nodarbināt, labas krievu valodas zināšanas un darbs ar Austrumu bloka valstīm. Krievijas tirgus vienmēr būs blakus Latvijai, tāpēc varētu no Londonas mēģināt pārņemt to biznesa daļu, kas strādā ar Austrumiem."
Otra iespēja – patlaban "ieskrējusies" ir finanšu startapu jeb "fintech" joma (startapi jeb iesācējuzņēmumi, kas darbojas finanšu jomā, meklējot jaunus darbības veidus), kur Latvija ir līdere starp Baltijas valstīm infrastruktūras ziņā - laba interneta savienojamība, datu infrastruktūra, transporta satiksme. Iespējams, varētu mēģināt no Londonas pārvilināt tos, kas strādā tieši ar startapiem. Turklāt nevis tikai "back office", bet mērķēt uz augstākas pievienotās vērtības funkcijām.
Rīgas Ekonomikas augstskola ilgstoši ir sagatavojusi daudzus speciālistus, kuri tagad strādā Londonā un kuriem ir saikne ar Rīgu un Baltiju, un viņi varētu būt mūsu vēstneši, vērtēja Ģ. Rungainis.
No "Brexit" Latvijā nekas nemainās
"ABLV Bank" līdzīpašnieks O. Fiļs savukārt uzskata, ka "Brexit" situācijā ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet mūsu valsts ekonomikas attīstībā no "Brexit" nekas nemainās. Ļoti liels "pīrāgs" Lielbritānijā ir pakalpojumu tirgus, tostarp finanšu pakalpojumi un to eksports. Viņš gan atzina, ka iepriekš Londonas baņķieri sūdzējušies, ka cieš no pārmērīga Eiropas institūciju regulējuma, bet nākamajā dienā pēc "Brexit" vairākas bankas paziņoja, ka daļu pakalpojumu pārceļ uz citu ES valsti. Taču patlaban "nevar viennozīmīgi pateikt, vai, Lielbritānijai izstājoties no ES, Londona kā finanšu centrs kaut ko iegūs vai ne".
Tomēr O. Fiļs uzskata, ka Latviju nevar salīdzināt ar Londonas finanšu centru – tie ir pilnīgi citi pakalpojumi un mērogi. "Latvijas finanšu centrs visu laiku bijis pozicionēts uz Austrumiem. Te ir zināmas līdzības ar Londonu, kas strādā gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem. Londona kopā ar savu imigrācijas un nodokļu politiku, piesaistot bagātus cilvēkus no visām pasaules malām, arī no Āzijas, diemžēl ir desmit soļus priekšā Latvijai."
Jāmērķē uz jaunu industriju attīstību
O. Fiļs uzskata, ka ir jāmērķē uz jaunu industriju attīstību, bet "ir skaidrs, ka ļoti augstas pievienotās vērtības industrijās ir asa konkurence, kur diemžēl pagaidām Latvija nevar parādīt savas priekšrocības, jo joprojām nav kopīga izpratne starp industrijām, uzņēmējiem, valdību, dažādām ministrijām par to, ko varam piedāvāt, tajā skaitā nodokļu jomā".
"ABLV Bank" padomes priekšsēdētājs vērtēja, ka Latvijai nav pārāk daudz priekšrocību. Viena no tām ir ģeogrāfiskais izvietojums, kas ļauj attīstīt tranzītu, pakalpojumus un mārketingu ar Austrumiem, citu Austrumu valodu zināšanas. "Pakāpeniski varam koncentrēties uz atsevišķu industriju - "fintech", izgudrojumiem, startapiem - attīstību un pretendēt uz pasaules mēroga spēlētāja statusu."
Jāpiesaista maksājumu iestādes
Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Jānis Brazovskis mūsu valsts potenciālu saskata Austrumu valstīs, arī Skandināvijā, bet mērķgrupa varētu būt nevis lielie, bet mazie uzņēmumi. Tie varētu būt iesācējuzņēmumi, kas Londonā strādā jaunu tehnoloģiju jomā, piemēram, ar elektroniskiem norēķiniem. Maksājuma iestādes Londonā varēja veikt licencēšanu un pēc tam sniegt pakalpojumus, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Kādas ir Latvijas priekšrocības? Šiem uzņēmumiem vajag atbilstošu infrastruktūru – internetu un komunikācijas, speciālistus programmēšanā un attiecīgās tehnoloģijas. Šajā ziņā esam labā situācijā – Latvijai ir, ko piedāvāt.
"Kas interesē Rīgu? Kaķi, velojoslas, brīvbiļetes. "
J. Brazovskis uzsvēra, ka lielu daļu finanšu operāciju bankās pašreiz vada nevis stratēģiskās attīstības, bet atbilstības departamenti – prasības (par kapitāla pietiekamību, likviditāti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu utt.) pieaug un ir jādomā, kā daudzus procesus automatizēt, lai samazinātu izdevumus. Jau pirms "Brexit" Londonā arvien aktuāls kļuva jautājums par prasību spiedienu un līdz ar to par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ar kuru palīdzību varētu samazināt izmaksas. Arī Londonas finanšu uzraugs atzinis, ka atbilstības jomas prasības ir potenciāls inovācijām un tehnoloģijām. Līdz ar to finanšu iesācējuzņēmumi ir niša, kurā Latvija varētu darboties gan tehnoloģiski, gan izmantojot uzkrāto pieredzi. "Izstrādājot risinājumus sev, varam palīdzēt arī citām institūcijām. Turklāt vēsturiski IT gājis roku rokā ar finanšu sektora vajadzībām, un ir jāturpina to izmantot."
J. Brazovskis, vērtējot iespējas piesaistīt kādu no lielajiem vaļiem finanšu sektorā, uzskata, ka tie jau ir citi spēles noteikumi, taču tas būtu bonuss.
Bankas kā investīciju pārvaldnieki
"Baltic International Bank" vadītāja Ilona Guļčaka piekrita, ka kopumā gan startapi, gan tieši "fintech" uzņēmumi ir potenciālie Latvijas klienti, kas varētu tikt aicināti pārcelt biznesu no Londonas uz Latviju. Bet potenciālie klienti varētu būt ne tikai šie startapi – Latvijā ir labs internets un telekomunikācijas, taču uzņēmumiem ir jāprezentē savas preces un pakalpojumi, jābūt piekļuvei ražošanas uzņēmumiem – Latvijai būtu jābūt pieejai citai infrastruktūrai, kuras mums nav. Viņa minēja, ka pēdējā laikā Berlīne startapu izveidē jau pārspēj Londonu: pēdējos divos gados Lielbritānijas galvaspilsēta ir piesaistījusi 1,7 miljardus eiro investīciju, bet Berlīne – 2,1 miljardu eiro.
I. Guļčaka uzsvēra, ka caur Latviju startapi var piesaistīt ES finansējumu, kā arī privāto līdzfinansējumu no bankām. Pēdējā laikā bankas arvien vairāk kļūst par investīciju pārvaldniekiem, tiek savienoti dažādi biznesa modeļi, tādējādi bankas varētu kļūt par investoru piesaistītājiem ne tikai no ES, bet arī no trešajām valstīm. Līdz šim caur Lielbritāniju plūda vairāk nekā puse no visām ES investīcijām, līdz ar to Latvijas bankām ir jāpārdomā sava loma kā investoru piesaistītājiem.
"Latvijas finanšu sektoram klientu bāze ir diezgan plaša, ir labas iespējas naudu "iedarbināt" un laist interesantos biznesa, "fintech" projektos," teica "Baltic International Bank" vadītāja.
Transakciju biznesa platforma
Bijušais ekonomikas ministrs, Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Daniels Pavļuts piekrita, ka neskaidrība ar Lielbritāniju saglabāsies ilgstoša, un veidojas liels iespēju laiks, kur priekšrocības ir "ātriem spēlētājiem". "Parasti gan mazie ir diezgan ātri. Labi būtu, ja būtu skaidra stratēģija, bet tādas nav, tāpēc stratēģija ir - acis, ausis vaļā un ātras kājas. Un nav jāgaida tikai uz valsti, daudz ko var izdarīt pats privātais un nevalstiskais sektors. Diemžēl Latvijā valda vispārēja stratēģiska pasivitāte."
Kā tirgus iespējas bijušais ministrs saredz Latvijas uzkrāto milzīgo praktisko pieredzi transakciju biznesā. "Latvija būtu ieguvēji, ja Rietumu spēlētāji novērtētu, ka spējam strādāt naudas "atmazgāšanas" novēršanas jomā un ka šo pieredzi varam paplašināt ārpus NVS. Latvija varētu kļūt par transakciju biznesa platformu daudz plašākā mērogā caur lielajām, Londonā bāzētajām korporācijām."
Viņaprāt, lielāka vērtība jāpiegriež nākotnes finanšu sektoram – finanšu iesācējuzņēmumu attīstībai; kopumā Latvijai trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, ir brīnišķīga digitālā infrastruktūra, bet labu ofisu ir par maz. Ir arī jāreklamē Rīga kā investīciju iespēju pilsēta. "Rīga ir labāk atpazīstams zīmols nekā Latvija, turklāt tai ir liels augšanas potenciāls." Tā ir potenciāla miljonu pilsēta, kuras infrastruktūra ļauj ietilpināt vēl 300 000–400 000 cilvēku, neko daudz nemainot, bet pašlaik tajā dzīvo ap 700 000 cilvēku.
Savukārt ekonomikas ministra padomnieks Gatis Eglītis kritizēja Rīgas vietvaras attieksmi pret investoriem, klāstot, ka tai trūkst biznesa domāšanas, biznesa pieejas. "Darbinieku piesaiste, telpas, nekustamā īpašuma atlaides – tas mums "klibo", nespējam piedāvāt tādu servisu kā Viļņa. Kas interesē Rīgu? Kaķi, velojoslas, brīvbiļetes."
