Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šā gada trijos mēnešos ceļu policisti par atļautā ātruma pārsniegšanu administratīvi sodījuši gandrīz 23 tūkstošus autovadītāju. Tas ir par trim tūkstošiem vairāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī.
LV portāla infografika; Informācijas avots: Valsts policija
Bet šodien no sešiem rītā spēkratu "lidoņiem", jācer, klājas pavisam sūri, jo sācies 24 stundu ātruma kontroles maratons. Tas ir Eiropas Savienības mēroga pasākums, kurā mūsu valsts piedalās otro gadu. Kā informē Valsts policija (VP), pērn ātruma kontroles maratona laikā tapa 578 administratīvā pārkāpuma protokoli - aptuveni par 300 vairāk nekā vidēji ikdienā, un vidējais braukšanas ātrums uz ceļiem samazinājās par diviem trim kilometriem stundā.
Jāpaļaujas uz vadītāju prātu un sirdsapziņu
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidro: "Ikdienas darbā ceļu policistiem nav īpašu uzstādījumu, norīkojumā patrulēšanas maršrutā viņi fiksē jebkurus pieļautos pārkāpumus. Bet ar šādu akciju vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana patiešām ir problēma un satiksmes dalībniekiem vajadzētu par to padomāt un mainīt braukšanas ieradumus."
Pagaidām nekas cits neatliek, kā apelēt pie satiksmes dalībnieku prāta un sirdsapziņas. Var tikai minēt, kādi būtu rezultāti, ja satiksmes drošības noteikumu pārkāpējus policija pastiprināti kontrolētu tikai svētkos un kādās īpašās akcijās, kā, piemēram, iepriekš minētā. Ja kaut cik būtu pietuvinājušies gadu gadiem piesauktajam mērķim, ka transportlīdzekļa vadītājam nedrīkst būt nesodāmības sajūtai, bet gan jāzina, ka pārkāpums nepaliks nepamanīts un par to pienāksies sods. Vienalga, vai to ieraudzīs patrulējošs policists ceļa malā vai netrafarētā auto, vai fiksēs stacionārais vai pārvietojamais fotoradars, vai ielas luksoforā iemontēta tehniskā ierīce.
Ceļa policistu klātbūtne ielās un uz ceļiem ir vāji manāma (policistu ir tik, cik ir...), un viņu rīcībā patlaban ir tikai septiņi netrafarētie auto, kas valsts mērogā, protams, ir smieklīgs skaits. Pārvietojamo fotoradaru faktiski nav. N. Krapsis pauž cerību, ka grūtības ar iepirkumu konkursiem tiks pārvarētas, un šoruden uz ceļiem varētu parādīties pirmās piecas, savukārt nākamgad – 40 ilgi plānotās un gaidītās netrafarētās ceļu policijas automašīnas. Pārkāpumu fiksācija luksoforos (ak, rīdzinieku traukšanās ar 100 kilometru ātrumu pa pilsētu un krustojumu šķērsošana pie sarkanās gaismas!) hroniskā finanšu trūkuma apstākļos paliek vien iluzors sapnis.
Arī ar stacionāro radaru iegādi un uzstādīšanu, kas ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas kompetencē, pagaidām vedas gausi: patlaban darbojas 16 pērnruden iegādātie, šogad plānots uzstādīt vēl 24 radarus.
Tātad izskatās, ka nākamgad gan ar dažādu tehnisko aprīkojumu situācija būs labāka un attiecīgi izmainīsies arī sodīto autovadītāju skaits un drošības situācija uz ceļiem, samazinot ceļu satiksmes negadījumos un tajos cietušo un bojāgājušo bēdīgo statistiku - pērn atkal esam izvirzījušies priekšgalā starp pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm (94 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju, ES vidēji - 51,5).
Pārlieku liels ātrums – iemesls 40% smagu negadījumu
Kā liecina nesenais VP pētījums par cēloņiem, kas izraisa smagus ceļu satiksmes negadījumus, nepareiza ātruma izvēle, atļautā vai droša ātruma pārsniegšana bija iemesls 40% smagu negadījumu, bet vieglajos negadījumos – tikai 16%. Pētījumā arī noskaidrots, ka lielākā daļa avāriju ar smagām sekām notiek vasarā – sākot no jūnija, turklāt lielākoties labos ceļa apstākļos. Tātad pie vainas ir vadītāju neapdomība, prasmju pārvērtēšana, neuzmanība un, protams, vēl citi faktori.
"Lielākā daļa avāriju ar smagām sekām notiek vasarā labos ceļa apstākļos."
Kamēr nelaime personiski nav skārusi, ir jautājums, kā vest pie prāta, piemēram, vadītāju, kura nupat 13. aprīlī pa Valmieras šoseju traucās ar 206 kilometru ātrumu stundā. Sods? Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.8 pantā "Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana" noteiktais sods, ja atļautais ātrums pārsniegts par 60 un vairāk kilometriem stundā, ir no 360 līdz 480 eiro un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem. Ja spēkrats, piemēram, ir vairākus desmitus tūkstošu eiro vērts, tad daži simti soda nebūs vērā ņemama summa, ja nu vienīgi neērtības sagādās atņemtās tiesības un to atgūšanas procedūra. Turklāt vājās kontroles apstākļos vadītāji mēdz bez tiesībām vizināties daudz ilgāku laiku un netop pieķerti... Ja arī pieķer, tad turīgam cilvēkam nomaksāt līdz 500 eiro arī nebūs problēma.
Bargāki sodi patlaban nav aktualitāte
Par sodu bardzību notiek nepārtrauktas diskusijas starp izmaiņu ierosinātājiem un likumdevēju. Kad Latvija ātruma pārkāpumu sodu sankciju ziņā bija palikusi teju vismaigākā valsts Eiropā, pērn 4. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus iepriekš minētajā LAPK pantā.
Soda mēru pastiprināšana par ceļu satiksmes drošības noteikumu smagiem pārkāpumiem pašlaik neesot darba kārtībā, saka N. Krapsis. "Mūsu nesenā iniciatīva par sodu palielināšanu par mobilo tālruņu lietošanu un distances neievērošanu diemžēl cieta neveiksmi - Saeimā tā neguva atbalstu. Nereti ir vajadzīgs diezgan liels laiks, lai šajā ziņā kaut ko mainītu. Ceru, ka nākamreiz deputāti mūsu argumentos vairāk ieklausīsies un labāk izpratīs situāciju."
Vaicāts, kādēļ, viņaprāt, šis process saistībā ar sodiem ir tik smagnējs, viņš atbild izvairīgi, taču beigās noteic: "Šķiet, ka bieži vien viņi [deputāti] problēmas uzlūko no autovadītāju pozīcijas, kas beigās atspoguļojas lēmumos."
Labi, lai arī turpmāk par mobilā tālruņa lietošanu, turot šo ierīci rokā un vienlaikus vadot auto, šoferim pienākas vien brīdinājums vai administratīvais sods 15 eiro apmērā. Taču – kā apkarot šo runāšanas epidēmiju, kad pļāpājošie šoferi gan neņem vērā luksofora signālus, gan brauc virsū gājējiem uz apzīmētām pārejām (pat pie zaļās gaismas)? Kā tikt galā ar situāciju, ka pamatīgs ātruma pārsniedzējs vēl aizņemts ar intrigu mobilajā tālrunī pie auss? Varbūt, ja tā nebūtu, izpaliktu arī daža frontāla sadursme ar upuriem un ievainotajiem uz nelaimīgās Tīnūžu – Kokneses šosejas? Ir jādomā arī par to, ka ātrie braucēji ir gados jauni cilvēki, kuriem ir ģimenes, darbs, kuri tādējādi dod labumu valstij. Sāpīgi un dumji ir samazināt jau tā sarūkošo Latvijas iedzīvotāju skaitu bēdīgā veidā ceļu satiksmes negadījumos.
Lai kaut ko darītu lietas labā, noderīgs var būt jebkāds centiens vairot šoferu apzinīgumu. Valsts policija par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja piešķirtajiem līdzekļiem izveidojusi vairākus videoklipus, kuros ar analoģijas palīdzību atainoti ikdienā sastopami ceļu satiksmes pārkāpumi, kas nereti ir ar traģiskām sekām. Pirmais no tiem ir "Pārgalvība".
Šonedēļ Valsts policija rīko arī fotokonkursu "Droši brauksi – tālu tiksi". Konkursa mērķis ir veicināt autovadītāju izpratni par šī pārkāpuma bīstamību ceļu satiksmē, kā arī aicināt autovadītājus ievērot atļauto braukšanas ātrumu. Sīkākas ziņas par konkursu atrodamas Valsts policijas mājaslapā.
Kā informē Valsts policija, 2015. gadā ceļu policisti par atļautā ātruma pārsniegšanu administratīvi sodījuši vairāk nekā 93 tūkstošus transportlīdzekļu vadītāju, bet šā gada trijos mēnešos – gandrīz 23 tūkstošus. Tas ir par trim tūkstošiem vairāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī.
Starp citu, tagad, kad ātruma kontrolei pievērsta pastiprināta uzmanība, ieteicams tomēr ielūkoties LAPK un iegaumēt, kādu skādi makam tomēr var nodarīt katrs pārsniegta ātruma kilometrs.
Par administratīvajiem sodiem saistībā ar ātruma pārsniegšanu izklāstīts arī LV portālā rakstā "Jauni sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu. Vai uzlabos drošību uz ceļiem?".
