NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
23. janvārī, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde
4
4

Ārlietu debates – svarīgs atskaites punkts

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Saeimas ārpolitikas debatēs 2012.gada 26.janvārī.

Saeimas kārtības ruļļa 118.3pants noteic, ka ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16.janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Pēc ārlietu ministra ziņojuma Saeimā tiek atklātas debates par ārpolitikas jautājumiem.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Šodien, 23.janvārī, Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates. Sēdes laikā par starptautisko situāciju, kā arī par to, kas paveikts iepriekšējā gadā un kādā virzienā plānots darboties valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2014.gadā, ziņos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc ministra ziņojuma tiks atklātas debates, kuras tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv varēs vērot ikviens interesents. Ikgadējās ārpolitikas debates ir ļoti svarīgs notikums Latvijas politiskajā dzīvē, kuram seko līdzi arī ārvalstu pārstāvji. Klātienē debates klausīties tiek aicināti visi Latvijā akreditēto diplomātisko misiju vadītāji.

Lai labāk varētu izprast ārpolitikas debašu nozīmi, vispirms jāatskatās uz to ieviešanas vēsturi. Tā ir salīdzinoši jauna tradīcija - pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī, pēc tam, kad Saeimas kārtības rullis 2010.gadā tika papildināts ar 118.3pantu, kurš noteic, ka ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16.janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118.3 panta 1. un 2.daļu ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz visiem deputātiem un tā izskatīšana tiek iekļauta Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai (tas ir 26.janvāris) tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē. Savukārt šī panta 3.daļa paredz, ka pēc ārlietu ministra ziņojuma tiek atklātas debates.

Līdz 2010.gadam šāda veida ikgadējās debates rīkotas netika un valsts ārpolitikas mērķus un intereses pasaules attīstības kontekstā raksturoja ilgtermiņa plānošanas dokumenti. 1995.gadā Saeima apstiprināja dokumentu "Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam" ar pielikumu "Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcija". Minēto plānošanas dokumentu termiņam beidzoties, 2006.gadā ar Ministru kabineta rīkojumu tika pieņemtas "Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam". Šos dokumentus var uzskatīt par noteicošiem valsts ārpolitikā līdz 2010.gadam. Tomēr šādai kārtībai bija zināmi trūkumi.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš stāsta, ka mūsdienās nav iespējams plānot ārpolitiku piecus gadus uz priekšu, jo notikumi pasaulē mainās ārkārtīgi strauji. Tāpēc, viņaprāt, ir daudz vērtīgāk un lietderīgāk rīkot regulāras ikgadējas diskusijas par ārpolitikas jautājumiem. Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds: "Ārpolitikas koncepcijas, kas tika pieņemtas ik pēc pieciem gadiem nākamajiem pieciem gadiem, neatspoguļoja to, kas tajā brīdī pasaulē notiek un kas Latvijai līdz ar to ir aktuāls. Tādējādi šāds Ārlietu ministrijas ziņojums par iepriekšējā gadā sasniegto un paveikto, kā arī nākamā gada plāniem, kas tiek izdiskutēti Saeimā, ir labāka alternatīva."

Saeimas kārtības ruļļa grozījumu projekta anotācijā ārpolitikas jautājumu izdiskutēšanas Saeimā nepieciešamība pamatota šādi: "Ārlietu ministra ziņojums Saeimā, kas balstīts uz Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanu, nodrošinās precīzāku un aktuālāku kopīgu ārpolitikas mērķu un nepieciešamo pasākumu definēšanu, nekā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumenti."

Kāpēc debatēm ir nozīme?

Lai gan ir daudz nopietnu risināmu jautājumu ekonomikā, transporta, labklājības jomā u.c., ārlietas mūsdienu mazajai Latvijai nebūt nav mazāk svarīgas, uzsver A.Sprūds.

Ārpolitika ir neatņemama valsts varas un pastāvēšanas sastāvdaļa, tās īstenošana nodrošina valsts rīcībspēju, suverenitāti un starptautisko atpazīstamību, valsts iekšējās un ārējās drošības uzturēšanas līmeni. Šīs lietas ir cieši saistītas arī ar ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu, un tieši tāpēc nebūtu pareizi, ja ārpolitika paliek vienas ministrijas vai Saeimas komisijas interešu lokā.

Debates ir iespēja vismaz reizi gadā visiem Saeimas deputātiem koncentrēties uz ārpolitikas prioritātēm un ne tikai mēģināt izprast, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir noticis, bet arī pašiem aktīvi piedalīties pārrunās par turpmāko virzienu, norāda O.Kalniņš. Ikdienā ar šiem jautājumiem strādā tikai 11 Ārlietu komisijas sastāvā esošie deputāti.

"Mūsdienās nav iespējams plānot ārpolitiku piecus gadus uz priekšu, jo notikumi pasaulē mainās ārkārtīgi strauji."

Nenoliedzami, Saeimas debates ir centieni virzīt diskusijas par ārpolitikas jautājumiem jaunā kvalitātē. Tā ir ļoti laba iespēja pievērst arī plašākas sabiedrības un mediju uzmanību ārlietām. Ja negadās kāda starptautiska krīze, tad šīs debates ir vienīgā reize gadā, kad visu uzmanība ir koncentrēta ārpolitikai, piekrīt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. O.Kalniņš uzskata, ka tā ir iespēja sabiedrībai labāk izprast, kādi ir ieguvumi no ārpolitikas, kādu labumu tā dod valstij. A.Sprūds pieļauj, ka daudzus var interesēt finanšu izlietojums ārlietu jomā – kāpēc tas nepieciešams, kā tas tiek pamatots. Tā ir laba iespēja šos jautājumus sabiedrībai izskaidrot.

Būs jūtama priekšvēlēšanu gaisotne

Lai gan sākumā tā nešķiet, daži ārpolitikas jautājumi tomēr ir ļoti aktuāli sabiedrībā. Tādējādi ārpolitikas debates izpilda vairākas funkcijas, uzskata A.Sprūds. Deputāti noteikti izvēlēsies runāt par tiem jautājumiem, kas interesē tieši sabiedrību. Šīs debates ir iespēja partiju pārstāvjiem pozicionēties un rast sasaisti ar savu vēlētāju sirdīm un prātiem, piesaistīt uzmanību savas partijas nostājai. Katra partija varēs dot konkrētus signālus par savām prioritātēm, savu redzējumu jautājumos, kas viņu vēlētājam ir svarīgi. "Īpaši šogad, kas ir vēlēšanu gads, diskusijas varētu būt diezgan interesantas, spraigas un pat emocionālas," vērtē ārpolitikas eksperts A.Sprūds.

Tāpēc debatēs varētu parādīties tēmas, kas pašā ziņojumā ir notušētas. "Ziņojumā ir iekļautas pamata lietas. Pretrunīgie un jūtīgie jautājumi paliek ārpus šī dokumenta," uzsver A.Sprūds, "un tiem tur arī nav jābūt, jo šis dokuments ir diplomātisks, savukārt debates – politizētas."

Ārlietu ministra ziņojums ir diplomātisks dokuments

Debates ir zināms atskaites punkts arī tam, kā veidojas Latvijas attiecības ar citām valstīm. Jau tika minēts, ka šajā Saeimas sēdē tiek aicināti piedalīties visi akreditētie diplomātisko misiju vadītāji. Tāpēc pēc debatēm būs iespējams izdarīt daudz secinājumu, un to darīs arī ārvalstu diplomāti. A.Sprūds min spilgtāko piemēru, kad pērn uz debatēm neieradās Krievijas vēstnieks. Šis solis tika iztulkots kā skaidrs signāls, ka ziņojumā un ārlietu ministra uzrunā izmantotā retorika varēja arī nepatikt un netikt pieņemta.

Ārpolitikas pamatvirzieni nemainīgi

Kopumā jāsecina, ka galvenie ārpolitikas virzieni pēdējos gados paliek nemainīgi. Zināmu pēctecību atzīmē gan O.Kalniņš, gan A.Sprūds. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs vērš uzmanību uz to, ka debates Saeimā ir arī par Eiropas Savienības politiku. "Eiropas Savienība ieņem aizvien lielāku lomu Latvijas ārpolitikā. Arī NATO kā prioritāte nemainās. Līdz ar to tās lietas, kas varētu mainīties, ir starptautisko krīžu situācijas, piemēram, kas notiek šobrīd Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos," skaidro O.Kalniņš.

Kā norādīts ziņojuma ievadā, "Latvijas ārpolitikas pamatmērķi ir valsts drošības un stabilitātes garantēšana, starptautiski veidojot priekšnoteikumus Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai. Ietvars šo mērķu sasniegšanai ir Latvijas dalība eiroatlantiskajās struktūrās – Eiropas Savienībā un NATO. Tas starptautiskajā vidē veido mūsu valsts ārpolitisko identitāti gan globālā, gan reģionālā kontekstā".

Kā Latvijas ārpolitikas uzdevumi 2014.gadā ziņojumā izvirzīti šādi:

  • valsts ārējo ekonomisko interešu īstenošana, efektīvas pievienošanās sarunas OECD;
  • ieguldījums ES ārpolitikas stiprināšanā un eirozonas integrācijā; reģiona transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu virzīšana;
  • stratēģiskā partnerība ar ASV, sadarbība ar pārējiem partneriem NATO mērķu izpildē un starptautiskās drošības stiprināšanā;
  • gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē, t.sk. padziļinot attiecības ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm;
  • diasporas līdzdalības veicināšana, stiprinot tās saiknes ar Latviju;
  • uz abpusējas ieinteresētības un savstarpējas cieņas principiem balstītu attiecību veidošana ar Krieviju.

Jaunas vēsmas Āzijas virzienā

"Vienmēr svarīgi meklēt jaunas iespējas ekonomikas attīstībai, tirdzniecībai. Pēdējos gados arvien vairāk skatāmies Centrālāzijas un Tālo Austrumu virzienā. "Te var redzēt, ka uzsvars pamazām mainās un mēs vairāk varam runāt par mūsu vadošo lomu tieši Centrālāzijas politikas jautājumos," secina O.Kalniņš.

Centrālāziju un Āziju kā zināmu akcentu maiņu atzīmē arī A.Sprūds. "Nevarētu teikt, ka 2013. ir bijis īpašs Āzijas gads Latvijas ārpolitikā, bet kā jaunu tendenci to noteikti var izcelt," stāsta A.Sprūds. "Gan Centrālāzijā, gan Āzijā ir jāmeklē sadarbības veidi, jādomā, kā varam sabalansēt intereses un vērtības. Iepriekšējais gads parādīja, ka dodamies šajā virzienā." Kā piemēru Ārpolitikas institūta direktors min Latvijas prezidenta vizītes uz Centrālāzijas valstīm un šī reģiona prezidentu vizītes Latvijā, nesen atvērto vēstniecību Indijā. Jautājums par vēstniecības atvēršanu Dienvidkorejā ir nākamais dienas kārtībā.

"Ārlietu debates ir iespēja sabiedrībai labāk izprast, kādi ir ieguvumi no ārpolitikas, kādu labumu tā dod valstij."

Jāuzsver arvien aktīvākas attiecības ar ķīniešiem. "Ķīna, Āzija kopumā un Centrālāzija ir parādījušās uz diplomātijas un ārpolitikas stratēģiskās kartes. Tas kļūst par vienu no svarīgiem faktoriem, uz ko tiek likts uzsvars ārlietās. Tas ir bijis viens no akcentiem pagājušajā gadā un, nenoliedzami, turpināsies. Taču nevajadzētu arī pārvērtēt, jo tas neaizēnos lietas, kas bijušas nemainīgas. Eiropas Savienība un gatavošanās prezidentūrai, attiecības ar mūsu kaimiņiem nemainīsies. Bet kā jauna vēsma ir parādījies Āzijas un Centrālāzijas virziens. Es domāju, ka tas turpināsies arī 2014.gadā," rezumē A.Sprūds.

Nobeigumā ārpolitikas eksperts izsaka gandarījumu par ziņojuma kvalitāti: "Manuprāt, šis dokuments ar katru gadu tiek arvien pilnveidots. Iepriekšējos gados ziņojums tika veidots divos blokos - kas noticis iepriekšējā gadā un tad, kas plānots nākamajā. Šis ziņojums ir vieglāk lasāms, saprotams un uztverams, jo sadalīts pa svarīgākajiem ārpolitikas virzieniem – analizējot, kas kurā jomā paveikts un ko plānots darīt."

Līdz ar to varbūt varam secināt, ka Latvijas ārpolitikas kvalitātes latiņa ar katru gadu tiek pacelta arvien augstāk.

Ar visu ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos var iepazīties šeit.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU